Grāmatas nav pārlieku populāras, un, kā raksta kāda grāmatu lasītāja blogā LasmaBooks, «atelpa no labām grāmatām arī laikam nepieciešama». Taču, lai arī grāmatu saturs par kādas jaunas sievietes mīlas līkločiem un seksu ar aristokrātijas pārstāvi nav pārlieku aizraujošs, stāsts par pašu mistisko izdevniecību un grāmatas izdevējiem gan ir gandrīz Holivudas filmas cienīgs.
Mistiska izdevniecība
SIA Logocops reģistrēta 2014. gadā, bet pie grāmatu izdošanas ķērusies tikai pagājušajā gadā, kad tās paspārnē tapušas divas minētās grāmatas. Grāmatas noformējums veikalā starp citiem Greja piecdesmit nokrāsu līdziniekiem īpaši neizceļas. Taču, jau atverot to, uzmanību piesaista vieta, kur parasti ir minēts autora vārds, izdevniecība, redaktors, tulkotājs u. tml. Nokrāsu sērijas iekšlapā ir norādīta tikai izdevniecība, grāmatas ISBN un UDK kods. Nekur arī nav atrodama informācija nedz par norādīto autori Katarīnu Redu, nedz izdevniecību.
Iemels tam ir vienkāršs - tāda Katarīna Reda neeksistē. Taču eksistē vācu autore Katrīna Teilore, kurai ir grāmatu sērija Mīlas krāsas (Colours of Love), kā arī sērija Daringemhola (Daringham Hall), kuru Latvijā izdod Zvaigzne ABC.
Pirmie šo dīvainību piefiksēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) darbinieki. Grāmatniecības nozarē strādājošie pieļauj iespēju, ka cits autora vārds minēts, lai izdevniecība varētu izvairīties no autortiesību līgumiem un samaksas īstajam autoram - šajā gadījumā K. Teilorei.
Apskatot angļu un vācu valodā pieejamās K. Teilores grāmatas un salīdzinot ar Latvijā izdoto Redas grāmatu, Diena secina, ka grāmata ir precīzs tulkojums, sakrīt pat novēlējums: «Veltījums B., bez kuras nebūtu tapusi šī grāmata». Tulkojums, aprakstot jaunās sievietes miesas priekus, lapu pa lapai precīzi seko oriģinālam.
Izdevniecības Zvaigzne ABC, kas izdod Daringemholu, galvenā redaktore Ilze Briģe, stāstot par erotisko romānu izdošanas praksi, skaidroja, ka dažkārt pat oficiāli «tā tiekot darīts ar erotiskajiem romāniem», lai neietekmētu autora un izdevniecības reputāciju. Tiesa, gan interneta grāmatu veikalā Amazon, gan autores aģentu uzņēmuma Bastei Lￃﾼbbe AG portālā kā šo romānu autore norādīta - K. Teilore. Diena arī sazinājās ar Bastei Lￃﾼbbe AG, kura pārstāvis Kristiāns Štīve apliecināja, ka nevienai Latvijas izdevniecībai nav pārdotas tiesības izdot šo grāmatu sēriju.
Ofiss dzīvoklī
Logocops reģistrējis un tā vienīgais valdes loceklis ir 1993. gadā dzimušais Edgars Logins, par kuru uzņēmuma reģistra datubāzē nekādas papildu informācijas nav. Pats uzņēmums, kaut arī reģistrēts jau 2014. gadā, nav iepriekš veicis nekādu darbību. Lai gan Latvijā ir vairāki cilvēki ar šādu vārdu un uzvārdu, Dienai izdevās atrast «izdevēja» profilu portālā Draugiem.lv, taču 23 gadus vecais jaunietis portālā pēdējo reizi bijis 16. augustā. Arī uz Dienas virtuāli nosūtītajiem jautājumiem viņš neatbildēja.
Lai iepazītos ar E. Loginu un uzdotu jautājumus klātienē, Diena devās uz norādīto uzņēmuma adresi Rīgā, Kvēles ielā 15, gaidot, ka tur būs biroju ēka, kur piereģistrēta uzņēmuma pastkastīte. Taču atklājās, ka tur ir dzīvojamo māju korpuss. Uzņēmums reģistrēts dzīvoklī, bet, vai mājā ir izdevniecība, šaubas pauda arī sastaptie nama iedzīvotāji. Uz namruņa zvanu Logocops «ofisā» ap diviem dienā neviens neatbildēja, tāpēc Diena atgriezās kādas darbdienas vakarā. Tomēr arī pēc vairākiem zvaniem pie dzīvokļa durvīm neizdevās sastapt nevienu tajā dzīvojošo.
Taču ar to stāsts nebeidzās, jo, kā atklājās, izdevniecība ir saistīta ar kādu citu Latvijā labi pazīstamu grāmatu izdevēju - SIA Jumava. Proti, Kvēles ielas dzīvoklī nav reģistrēts tikai viens uzņēmums, telpas ar «izdevēju» dala arī grāmatvedības firma 6KAPA9, kuras vienīgā valdes locekle un īpašniece ir 1970. gadā dzimusī Džaila Grēna - ilggadēja apgāda Jumava darbiniece, kā arī uzņēmuma SIA BUF līdzīpašniece kopā ar Jumavas vadītāja sievu Laimdotu Visocku. Dienas rīcībā ir arī informācija par Dž. Grēnas privāto saistību ar dzīvokli. Ar E. Loginu Dž. Grēnu, visticamāk, saista radniecība, jo Lursoft norādīts, ka Dž. Grēnas iepriekšējais uzvārds bijis Logina, ar šādu uzvārdu viņa atrodama ar sociālajā tīklā Facebook.
Kā deviņdesmitajos
Ar Jumavu Logocops saista arī fakts, ka grāmatas ISBN numuru LNB reģistrējusi Jumavas redaktore Liene Soboļeva, kura Dienai to atzina un sacīja, ka ISBN reģistrējusi citai izdevniecībai, jo viņa «zina, kā tas notiek». Atbildot uz jautājumiem par iespējamiem autortiesību pārkāpumiem, viņa uzsvēra, ka par to neko nezina, jo nav sanācis laika situāciju noskaidrot. Tomēr to, ka grāmata varētu būt saistīta ar Jumavu, neoficiāli apliecināja vairāki nozares pārstāvji, kāda grāmatnīcu tīkla pārstāvji arī atzina, ka šīs grāmatas veikaliem piegādā Jumava. Netieši par saistību liecina arī «misēklis», ka Jumavas interneta grāmatu veikalā Gramata24.lv pie šīm grāmatām kā izdevējs vienā gadījumā norādīta Jumava, bet otrā - J.L.V., izdevniecība, kurā 60,9% pieder Jumavas īpašniekam.
LNB raksta tapšanas brīdī Dienai šo informāciju nekomentēja, jo arī bibliotēka Jumavai nosūtījusi vēstuli ar lūgumu paskaidrot dīvainības un oficiāli komentāri tiek solīti tikai pēc atbildes saņemšanas. Diena vairākkārt sazvanījās ar Jumavas īpašnieku un vadītāju Juri Visocki, kurš sākotnēji sacīja, ka nevar komentēt informāciju, jo par notikušo neesot dzirdējis, bet pieļāva, ka, iespējams, grāmatas piegādā Jumava, jo mazie izdevēji tās nodod viņiem. Tāpat J. Visockis pauda neizpratni, kāpēc tieši pašlaik tiek veidots tāds raksts. Vēlāk Diena saņēma lakonisku atbildi, kurā uzņēmuma vadītājs norāda, ka «ar SIA Logocops ir noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu. Kā sadarbības partnerim pasūtījām ISBN». Uz jautājumu par LNB bažām, ka grāmata varētu būt izdota, pārkāpjot autortiesības, J. Visockis sacīja, ka par to atbildēs tikai pašai bibliotēkai. Vaicāts par iespējamo ietekmi uz Jumavas reputāciju, viņš atbildēja, ka «noskaidros riskus, kas saistīti ar sadarbības partneri» un «izvērtēs tālākās sadarbības iespējas».
Negodīgā izdevēja Logocops pelņu aprēķināt ir grūti, jo nav zināms precīzs skaits pārdoto grāmatu, taču, kā Dienai ieskicēja Zvaigznes ABC pārstāve, līdz ar negodīgajām darbībām izdevniecības ietaupījums varētu būt ievērojams, jo parasti autorlīgums paredz maksāt 7-12% no katras pārdotās grāmatas, kā arī uzreiz jāsamaksā avansa maksājums, kas šādā gadījumā varētu būt ap 1000 eiro.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača Dienai atzina, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijā šādi gadījumi nav pieredzēti un šāda prakse nav pieļaujama. Jāpiebilst, Jumava asociācijā gan neietilpst. Arī AKKA/LAA sabiedrisko attiecību pārstāve Ieva Kolmane atzina, ka situācija, kas saistīta ar Nokrāsu sēriju, «esot interesanta». AKKA/LAA seko līdzi publiskajā telpā esošajiem darbiem un pārbauda informāciju, par kuru tiek ziņots, taču visaptverošas sistēmas, kā pārraudzīt visu lauku, šādos gadījumos nav. D. Pugača arī norāda, ka Latvija ir maza un tāpēc šeit nav ārzemju autoru aģentu, kas uzraudzītu savu klientu tiesības.
Autortiesību un blakustiesību pārkāpējam atkarībā no nodarītā pārkāpuma smaguma var tikt piemērots naudas sods, piespiedu darbs vai brīvības atņemšana.