Latvijas lepnuma stāsts: Maigums, spēks un intelekts

Darja Tihomirova Tīraines staļļos nāk pretī gaiša un smaidīga. Viņa ir Latvijas Jātnieku federācijas Paralimpiskās sekcijas vadītāja un Latvijas invalīdu jāšanas sporta izveidotāja Latvijā.

Pārsteidzoša un saprotama

Darjas Tihomirovas dzīve sastāv no divām daļām – vienā ir ģimene, otrā zirgi un viss ar tiem saistītais. Tīraines staļļos, kur rit Darjas darbadienas, viņa ik rītu sasveicinās ar zirgu King of the Dance, kuru pati savulaik noskatījusi, novērtējusi un ar kuru jau gadiem trenējas Rihards Snikus. Darja ir sportiska un reizē koķeti sievišķīga: "Zirgu vajag barot, bučot, trenēt un dot viņam panašķēties." Trenere stāsta: "Mani vecāki Irkutskā nodibināja Tihomirovu labdarības fondu, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti. No deviņpadsmit gadu vecuma es fondā biju atbildīga par zirgu sportu. Sevi redzu tikai darbā ar zirgiem un cilvēkiem. Zirgs ir gan partneris, gan draugs, zirgā vienu veselu veido dzīvnieka inteliģence, jūtīgums, skaistums, maigums, spēks un varenība. Tā ir īpaša sajūta, kad valdi pār zirgu, kurš, ja gribētu, varētu tevi vienā mirklī izmest no segliem. Tajā pašā laikā es cenšos nejaukt privāto dzīvi ar darbu. Atrodu laiku gan abiem bērniem, gan vaļaspriekiem. Man patīk opera, taču šogad es nevarēju apmeklēt 25. Opersvētkus Siguldā, jo bija jāgatavojas čempionātam Gēteborgā. Taču atvaļinājumu varu mierīgi pavadīt bez zirgiem un domām par stalli. Paldies manam vīram, kurš sniedz atbalstu visos manos centienos."

Sākt no nulles

2002. gadā dzimtajā Irkutskā starptautiskajā dabas filmu festivālā Darja liktenīgi sastapa Valdi Felsbergu (teksta autors filmai par Preses nama zīriņiem – red.), un viņai sākās jauns dzīves posms, kura atslēga ir mīlestība. Pēc gada Darja apprecējās ar Valdi un pārcēlās uz Latviju. "Visu sāku no nulles. Pēc izglītības esmu žurnāliste, šeit Latvijas Sporta akadēmijā ieguvu trenera B līmeņa sertifikātu. 2003. gadā ierados Tīraines staļļos un teicu īpašniecei Annai Stafeckai, ka vēlos strādāt ar bērniem invalīdiem. Anna mani uzņēma ar sirsnību un dziļu sapratni, atbalstīja manus plānus. Tagad Tīraines staļļos ir arī bezmaksas grupas, kurās nodarbojas tie, kuri vēlas pārvarēt sevi un kaut ko sasniegt."

Mērķtiecība un enerģija ļāva iebraucējai sveštautietei ar pagaidu uzturēšanās atļauju sākt veidot Latvijā invalīdu jāšanas sportu. "2008. gada 13. decembri uzskatām par Latvijas paralimpiskās iejādes oficiālo dzimšanas dienu. Toreiz ar Jātnieku federācijas atbalstu pirmo reizi mūsu valstī sarīkojām nacionālo paralimpisko čempionātu, kas mums visiem bija liels gandarījums."

Esmu Krievijas pilsone ar Latviju sirdī

Latvieši simpātiskajā sibīrietē saskatīja mentalitātes ziņā radniecīgu dvēseli. Arī Darja bez grūtībām iekļāvās jaunajā vidē. Pusgada laikā viņa apguva latviešu valodas pamatus: "Es piederu pie tās Krievijas paaudzes, kurai Latvija ir suverēna ārzemju valsts, un, te dzīvojot, valsts valoda jāpārvalda." Pēc piecpadsmit gadiem Darja brīvi runā latviešu valodā: "Mūsu bērni Ēvalds Dans un meita Kiara Klinta ir latvieši ar Sibīriju sirdī, es esmu Krievijas pilsone ar Latviju sirdī." Ikdienā Darja Tīraines staļļos ir trenere bērniem un pieaugušajiem, tā nopelnot iztikai. Smejot viņa saka: "Pēc profesijas esmu mājsaimniece, jo par paralimpiešu trenēšanu un sekcijas vadīšanu man neviens naudu nemaksā."

Arvien augstāk

Darja Tihomirova savā CV var ierakstīt latviešu paralimpiešu gūtās uzvaras prestižās starptautiskās jāšanas sacensībās, kur līdz tam Latvijas vārds nebija skanējis: "Man izdevās radīt vidi, kurā Rihards Snikus ar savu pastāvīgo treneri, Latvijas paralimpiskās izlases galveno treneri Olgu Šelleri var darboties, attīstīties un godam pārstāvēt Latviju pasaulē. Vasaras paralimpiskajās spēlēs Londonā 2012. gadā Rihards izcīnīja augsto ceturto vietu!"

Kāda starpība starp parasto un paralimpisko jātnieku? Darja skaidro: "Pēc būtības atšķirības nav nekādas, taču jātniekam paralimpietim atļauts izmantot īpašas tehniskas ierīces zirga vadīšanai, kas pielāgotas konkrēta sportista īpatnībām."

Kas ļauj startēt un uzvarēt Rihardam, puisim ar smagām cerebrālās triekas sekām, kuram grūti staigāt un izrunāt pat pāris vārdu? Darja emocionāli stāsta: "Pamatā ir Riharda gribasspēks, mērķtiecība. Lai startētu starptautiskā līmenī, jāsāk trenēties desmit gadu iepriekš, vispirms izcīnot tiesības piedalīties sacensībās un demonstrēt vērā ņemamus rezultātus. Rihards šo ceļu ir gājis ļoti neatlaidīgi. Starp citu, laikraksts Diena Riharda veikumu novērtēja, 2009. gadā viņam piešķirot atzinību Latvijas lepnums."

Darja ieraudzīja Rihardu pirmajā Latvijas paralimpiskajā čempionātā. "Viņš ir tīrradnis, uz augstiem mērķiem virzīts puisis. Rihardu motivē vēlēšanās uzvarēt un spēja, pārvarot grūtības, iet uz priekšu. Viņš zina, ka vajag rukāt, rukāt un vēlreiz rukāt, un pirms svarīgām sacensībām trenējas piecas sešas reizes nedēļā. Uz zirga Rihards ir pilnīgi cits cilvēks! Žēl, ka Latvijas paralimpisko sportistu sasniegumi maz tiek atspoguļoti medijos. Redzot, kā cilvēki ar invaliditāti pārvar šķēršļus un gūst uzvaras, mundruma devu saņem daudzi veselie, kuri dažkārt ir čīkstīgi un nīkulīgi."

Kings no pirmā acu uzmetiena bija tāds neglītais pīlēns, tāpēc zirgu izdevās nopirkt samērā lēti. Tagad Kings ir mūsu paralimpiskā cerība

Uzticamais draugs

Paralimpiskā jātnieka zirgam jābūt ar noteiktām fiziskām un intelektuālām spējām. Zirgs King of the Dance ir kā radīts tieši Rihardam. Darja uzsver: "Labs zirgs var maksāt no 10 līdz 200 tūkstošiem eiro atkarībā no viņa ciltsrakstiem, izskata un spējām. Kings no pirmā acu uzmetiena bija tāds neglītais pīlēns, tāpēc zirgu izdevās nopirkt samērā lēti. Tagad Kings ir mūsu paralimpiskā cerība, bet man viņš ir kā trešais bērns. Zirga īpašniece Irīna Andrusa samaksāja par zirgu un nesavtīgi nodeva Kingu tikai Riharda vajadzībām. Irīna arī tagad turpina apmaksāt Kinga uzturēšanu un gatavošanās procesu sacensībām. Mazliet palīdz arī Latvijas Paralimpiskā komiteja. Kings savu briedumu sportā sasniegs pēc dažiem gadiem, bet jau tagad eksperti atzinīgi vērtē viņa cēlo soli, nesot savu jātnieku."