Latvijas lepnums 2017: Dot pretsparu negācijām

Pagājušajā gadā svinīgajā Latvijas lepnuma balvu – kristāliski mirdzošo Ābeļu – pasniegšanas ceremonijā visai bieži skanēja vārdi par to, ka šis ilggadējais projekts gan dod pretsparu sabiedrībā virmojošajām negācijām, gan mudina pasaulē palūkoties, kā mēdz teikt, nevis ar prātu, bet ar sirdi. Nevērtēt visu pasauli ciparos, kā vērtējam valsts budžeta apjomu vai uzņēmuma peļņas lielumu. Nevērtēt līdzcilvēkus, domās liekot viņiem atzīmes, kā mēdz vērtēt zināšanas izglītības iestādēs, bet ļauties tai optimistiskajai noskaņai, ko gadu no gada apkārtējiem prot dāvāt tie cilvēki, kuri tiek izvirzīti Latvijas lepnuma balvai un šo balvu saņem. "Cilvēki nepieņem lēmumu atbalstīt citus. Viņi sajūt impulsu. Visbiežāk tas netiek apsvērts racionāli, netiek pārlikti visi par un pret, un viņi pirms tam nepajautā, ko par to gūs," uzsver rakstniece un Latvijas lepnuma 2016 žūrijas locekle Inga Žolude.

Vēl viena būtiska projekta Latvijas lepnums rakstura līnija saistīta ar to, ka tas iedvesmo, proti, gadu no gada balvu saņēmēju vidū ir cilvēki ar ļoti smagu dzīves gājumu, kuri nevis žēlojas par grūto likteni, nevis dzīvo ar attieksmi "viss ir slikti, un būs vēl sliktāk", bet tieši pretēji – ar savu dzīvesprieku, garīgo spēku un sirsnīgo attieksmi pret līdzcilvēkiem spēj iedvesmot apkārtējos jauniem sasniegumiem un labiem darbiem. 

Ir plaši zināms, ka ikvienam viegli būt laipnam, smaidošam, pašapzinīgam cilvēkam brīžos, kad dzīvē viss kārtībā, bet patiesā ikviena cilvēka būtība jau atklājas tieši grūtajos brīžos un izpaužas tajā, vai cilvēkam arī smagā dzīves periodā izdodas izturēties laipni pret apkārtējiem, vai izdodas smaidīt tad, kad gribas raudāt, vai izdodas saglabāt pašcieņu un stāju, sastopoties ar nopietnām neveiksmēm.

Latvijas lepnuma balvu saņēmēji ir tie, kas ikvienu no mums iedvesmo nepadoties problemātiskās situācijās. 

Vēl noteikti jāuzsver arī tas, ka projekta Latvijas lepnums būtība jau kopš šī projekta aizsākumiem ir paust atzinību altruismam un labestībai. "Esmu ievērojusi – cilvēki nosoda vairāk, nekā tiecas palīdzēt. Bet, ja visi būsim noraidoši, labāk nekļūs! Ir jāpalīdz," uzsver Latvijas lepnuma balvas ieguvēja 2016. gadā Silvija Zemīte. "Traumatologs ortopēds Kaspars Ūdris ir nevis runātājs, bet darītājs. Attiecībā uz labajiem darbiem, iespējams, tas ir arī veiksmīgākais variants, jo tā vietā, lai idejas apspriestu, ārsts ieceres īsteno. Šobrīd ne viens vien Latvijas iedzīvotājs viņam saka paldies par nesavtīgo darbu, kas ieguldīts pacientu labā. Savu vietu Kaspars redz Latvijā, palīdzot cilvēkiem," par Latvijas lepnumu 2016 Kasparu Ūdri pērn Dienā rakstīja žurnāliste Anna Strapcāne.

Vēstules saturs ir svarīgs 
Tāpat kā iepriekš, akcija Latvijas lepnums ik gadu pa īstam iešūpojas līdz ar aicinājumu rakstīt pieteikuma vēstules un tajās iepazīstināt ar cilvēkiem, kuri varētu pretendēt uz Latvijas lepnuma balvu. 

Silvijas Zemītes stāsts vēsta "par to, kā ir būt Patiesam Cilvēkam. Gudrā daktere un skaistā sieviete ar silto acu skatu un atklāto runu. Silvija redz vairāk nekā mēs! Vai viņai ir personīgais rentgena stars? Viņa redz cilvēkbērnu!" pērn rakstīja biedrības Zvannieku mājas pārstāvji, izvirzot Silviju Latvijas lepnuma balvai. Bez jūsu vēstulēm par cilvēkiem, kuri redz vairāk nekā daudzi citi, par Latvijas lepnuma balvas cienīgām personībām neuzzināt, jo, palūkojoties apkārt uz līdzcilvēkiem, mēs redzam, ka īsta labestība ir klusa, tā nekliedz par visiem apkārtējiem skaļākā balsī, nerunā kategoriskās intonācijās, necenšas pirmā ieiet pa ikkatrām durvīm, kaprīzi pieprasot atzinību. Mēs redzam, ka tā skaļā, prasīgā, kliedzošā parasti ir augstprātība, kam ar nopelniem līdzcilvēku labā visbiežāk nav ne mazākās saistības. 

Tāpēc arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, ikvienu, kurš domā par pieteikuma gatavošanu Latvijas lepnuma balvai, aicinām atcerēties par tiem klusajiem, labestīgajiem, sirsnīgajiem, nevis skaļajiem, augstprātīgajiem, uzbāzīgajiem, un atcerēties par tiem, kuri paši – bez pieteikuma vēstules – uz apgaismotas skatuves neiznāks, valsts mēroga atpazīstamību nemeklēs un balvu par paveikto uzstājīgi nepieprasīs. 

Latvija ir maza, atklāt to, ka par patieso uzdots vēlamais, var visai ātri, turklāt interneta laikmetā arī patiesību padarīt publiski zināmu ir vienkārši

Projekta Latvijas lepnums organizētāji arī aicina ikvienu, kurš pieteikuma vēstuli raksta, izvairīties no divām galējībām. Pirmkārt, piesakot kādu cilvēku Latvijas lepnuma balvai, vēstulē nepieciešams pamatot, kāpēc konkrētais cilvēks būtu pelnījis saņemt šo balvu, ko šis cilvēks paveicis, ar ko viņa raksturs vai liktenis iedvesmo apkārtējos. Ar vienu vēstulē uzrakstītu skopu teikumu, piemēram, "mana skolotāja ir spilgta personība, tāpēc piesaku viņu Latvijas lepnuma balvai", ir par maz, bet arī šāda stila vēstules gadu no gada nākas saņemt. 

Otrkārt, vēstules rakstot, nebūtu vēlams ieslīgt otrā galējībā un izpušķot realitāti ar apgalvojumiem, kas Latvijas lepnuma balvai pieteikto cilvēku rotā, bet neatbilst patiesībai. Latvija ir maza, atklāt to, ka par patieso uzdots vēlamais, var visai ātri, turklāt interneta laikmetā arī patiesību padarīt publiski zināmu ir vienkārši. Diemžēl projekta Latvijas lepnums daudzus gadus ilgajā gaitā arī ar, iespējams, labu nodomu radītiem, bet izfantazētiem panākumiem, kas vēstulē piedēvēti balvai pieteiktajam cilvēkam (pašam par to varbūt nezinot), gadījies sastapties.  

Saņemtās pieteikuma vēstules tradicionāli aizceļo pie žūrijas, kura tās lasa, analizē, apspriež un tad diskusiju rezultātā izvēlas, kuriem no daudzajiem Latvijas lepnuma balvai pieteiktajiem cilvēkiem balva tiešām piešķirama. Pagājušajā gadā žūrijā darbojās I. Žolude, Izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Gatis Madžiņš, MTG Latvia vadītāja Baiba Zūzena, Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, aktrise Zane Daudziņa, TV seja Jana Duļevska, uzņēmēja Anna Andersone, sportists Ivo Lakučs, mūziķis Dons un Bārbalu ģimene – Latvijas lepnuma balvas ieguvēja 2015. gadā. Daļa žūrijas dalībnieku gan gadu no gada mainās. 

Desmit nominācijas
Latvijas lepnuma balvas parasti tiek piešķirtas desmit nominācijās. Pērn nominācijā Drosmīgais bērns balvu saņēma Herberts Zeibots, Iedvesmotājs – Zigmunds Zaļenko, Skolotāja – Lāsma Gabduļina, Ģimene – Silvija Zemīte, Novadniece – Marta Binduka, Cilvēks cilvēkam – Andris Biezbārdis, Sirdsdarbs – Valda Pavloviča, Vairāk, nekā prasa pienākums – Kaspars Ūdris, Sargeņģelis – Valentīna Stabulniece, bet nominācijā Caur ērkšķiem uz zvaigznēm – Gatis Caunītis.

Gadu no gada balvas saņem dažādu paaudžu un ļoti atšķirīgu raksturu un profesiju cilvēki, kuri pārstāv dažādas pilsētas un reģionus. Piemēram, pērn mirdzošās Ābeles aizceļoja uz Brocēnu un Talsu pusi Kurzemē, uz Preiļu un Krāslavas pusi Latgalē, uz Lejasciemu, kas atrodas Vidzemē, pie Gulbenes, kā arī palika tepat – Rīgā un Pierīgas reģionā. 

Jāpiebilst, ka nominācijas dažādos gados mēdz atšķirties, piemēram, pērn netika piešķirta balva nominācijā Mecenāts. Tomēr, ja tiks pieteikts kāds cilvēks, kas godam pelnījis balvu tieši kā mecenāts, nominācija var atkal atgriezties. 

Lasiet rakstus, skatieties ceremoniju
Iecerēts, ka arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, rakstus par spilgtākajiem Latvijas lepnuma balvai pieteiktajiem cilvēkiem varēs lasīt laikrakstā Diena, žurnālā SestDiena un portālā Diena.lv. Paredzēts, ka Latvijas lepnums 2017 noslēgsies ar godināšanas ceremoniju, kurā tiks sadalītas balvas – mirdzošās Ābeles –, un TV3 skatītāji šo ceremoniju varēs vērot Otrajos Ziemassvētkos – 26. decembrī.

Par pieteikuma iesniegšanas iespējām Latvijas lepnuma balvai vairāk var uzzināt šeit.