Ērikai piemīt dzirkstoša enerģija, vienlaikus viņa ir precīza, disciplinēta un mērķtiecīga, vienmēr pabeidz uzsākto darbu vai projektu. Viņas pieredze aptiekas darbībā ir noderīga farmaceitiskās aprūpes kvalitātes pilnveidošanai visās “Mēness aptiekās”. Līdztekus ikdienas pienākumiem Ērika daudz dara, veicinot veselības komunikāciju, iedzīvotāju izpratni par veselības jautājumiem.
No zinātniskā darba skolā līdz farmaceita studijām
Diez vai ir daudz tādu, kuri par farmaceita profesiju sapņo no agras bērnības. Biežāk interese rodas apzinātā vecumā un parasti pāraug mīlestībā uz mūžu. “Vidusskolas 12. klasē bija jāizstrādā zinātniskais darbs. Man patika ķīmijas skolotāja (vairāk nekā ķīmijas priekšmets), tāpēc pieteicos rakstīt darbu viņas vadībā. Tēma: kā mainās C vitamīna koncentrācija ābolos sezonas laikā no rudens līdz maijam. Bija aizraujoši – veicām mērījumus, laboratorijā tos analizējām. Jau tad sapratu, ka gribu, lai viss ir precīzi izdarīts un kārtīgi aprakstīts. Man tas patiešām iepatikās! Kad izstāstīju mammai, ka apsveru domu studēt ķīmiju, viņa izteica bažas par to, vai pēc augstskolas pabeigšanas manām zināšanām būs pielietojums.
Reiz draudzene pastāstīja par savu radinieci, kura izmācījusies par farmaceiti un viņai ir labs, pieprasīts darbs. Samulsu, jo līdz tam nekad nebiju iedziļinājusies un apjautusi, ka ir arī tāda profesija – farmaceits, turklāt tas nenozīmē tikai zāļu un aptiekas preču pārdošanu. Taču tas pamudināja un es iestājos Latvijas Universitātē. Tā sākās mans ceļš farmācijā,” stāsta Ērika.
Darbs aizrauj darītāju
Pirmos trīs studiju gadus Ērika nebūt nebija droša, ka farmācija ir īstā joma, taču viņas dabā ir pabeigt iesākto. “Studiju laikā sāku strādāt aptiekā, tomēr pirmā pieredze nepārliecināja, ka tieši tā ir mana vieta. Tikai trešajā kursā, kad lekciju ir mazāk, atkal nonācu aptiekā, kur bija fantastisks kolektīvs un brīnišķīga vadītāja. Skrēju kā bitīte, kārtoju plauktus, pārraudzīju termiņus. Kolēģi gan izteica bažas, ka visticamāk ar laiku mans entuziasms zudīs, taču tā nenotika.”
Ērikas darba spējas un kārtības mīlestība tika pamanīta, kolēģi sāka uzticēt arvien sarežģītākus pienākumus. Aktīvā palīdze, veiksmīgi tiekot galā ar dažādu ikdienas darbu apjomu, bija vērtīgs atbalsts aptiekas vadītājai.
Kad pēc pieciem studiju gadiem Ērika pabeidza augstskolu, iegūstot farmaceita diplomu, aptieka jau bija iekritusi sirdī. “Radās iespēja strādāt par vadītājas vietnieci kādā nelielā “Mēness aptiekā” Rīgā. Kolektīvs izrādījās jauks un draudzīgs gan darbā, gan ārpus tā.” Vēlme pēc iespējas pilnīgāk izzināt farmaceita darbu mudināja Ēriku iepazīt dažāda tipa aptiekas, tādēļ kādu laiku viņa strādāja arī “Mēness aptiekā” Latvijas Onkoloģijas centrā.
“Pēc vairākiem gadiem jutu, ka vēlos darīt vairāk, sāku palīdzēt uzņēmuma aptieku rekonstrukciju procesā, gatavot publikācijas medijiem. Uzņēmuma vadība manu darbošanos pamanīja un nākamais karjeras solis bija piedāvājums strādāt kā vadītājas vietniecei jau lielākā aptiekā tirdzniecības centrā. Atrotīju piedurknes un ķēros klāt – ieviesu kārtību, kāda šķita parocīgāka, lai farmaceiti var ērti un efektīvi strādāt. Arī tur bija draudzīgs, kompetents kolektīvs.”
Atbalstot kolēģus aptiekās
Brīdī, kad viss sakārtots un darbs ritēja kā labi ieeļļots mehānisms, Ēriku atkal urdīja vēlme pēc jauna izaicinājuma. “Biju jau sapratusi, ka varu būt noderīga uzņēmumam un kolēģiem farmaceitiem tieši ar palīdzību aptiekas darba procesu vadībā, atbalstot farmaceitus ikdienas darbā. Kad birojā parādījās vakance, tanī pašā brīdī nosūtīju savu pieteikumu un gaidīju zvanu. Mani uzaicināja uz pirmo, tad – uz otro kārtu, un pieņēma. Kad kolēģe, no kuras pārņēmu uzdevumus, sacīja, ka tam būs vajadzīgas divas nedēļas, nenoticēju, taču tikai pēc tam apjautu, kādu darāmā apjomu esmu uzņēmusies,” atceras Ērika.
Pašreizējā amatā Ērika ir gandrīz četrus gadus, un ne mirki nav bijusi doma to pamest. “Jā, gadās grūtāka diena, taču jau nākamajā atkal esmu gatava mesties darbā. Man ir lieliska vadītāja – Jeļena Petrišina, kura vienmēr atbalsta, uzklausa, ir atvērta idejām un palīdz tieši tad, kad visvairāk vajag. Viņai piemīt arī svarīga prasme deleģēt uzdevumu un ļaut ar to strādāt.”
Ērika atzīst, ka virzīties uz priekšu viņu vienmēr ir motivējusi rutīna, kas iestājas tad, kad savu darbu pazīsti līdz kaulam, kad tas ir apgūts un sakārtots vislabākajā veidā. Taču par esošo Ērika saka: “Šajā amatā es arvien atrodu, ko vēl varu izdarīt, kādus aptiekas darba procesus padarīt efektīvākus, kā labāk ieviest aptiekas ikdienā jaunākās normatīvo aktu izmaiņas, ko vēl varam uzlabot.”
Viens no Ērikas mērķiem, ir attīstīt farmaceitu tālākizglītības iespējas. “Esmu ieguvusi lektora statusu, katru nedēļu mūsu aptiekām gatavoju arī izzinošu nedēļas padomu – apjomīgu materiālu par kādu medicīnisku un farmaceitisku tēmu, ko veidoju, pamatīgi izpētot drošus, zinātniskus avotus. Pašlaik gatavojos kļūt par īpašās darba prasmi nostiprinošās spēles treneri farmaceitiem.”
Veselības aprūpē svarīgs posms
Gan no pašiem pamatiem pārzinot aptiekas darbu un uzņēmuma nostādnes, gan arī pasaules tendences farmaceitiskajā aprūpē, Ērikai ir izveidojies skatījums par aptieku attīstību. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, viņasprāt, ir saliedēts kolektīvs kā veiksmīgas kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes pamats. Ērika skaidro: “Farmaceita darbs ir komandas darbs – apkalpojot klientu farmaceitiskās aprūpes ietvaros var būt situācijas, kas vienā mirklī nav atrisināmas, tādēļ vienmēr ir svarīgi, lai vajadzības gadījumā šo darbu var pilnvērtīgi turpināt kolēģis.”
Ērika vēlas, lai veselības aprūpes sistēmā un pacientu aprūpē farmaceits iekļautos kā patiešām vērtīgs resurss. “Mans nākotnes redzējums: farmaceits ir neatņemama veselības aprūpes speciālistu komandas daļa, kas cieši sadarbojas ar medicīnas personālu, šī sadarbība ir kvalitatīva, rezultatīva, uz pacientu vērsta. Pagaidām to drīzāk varam saukt par labu komunikāciju ar ārstiem, piemēram, kad notiek saziņa par kāda medikamenta pieejamību. Taču, manuprāt, tā vēl nav tāda sadarbība, kādai tai vajadzētu būt,” saka Ērika un piebilst, ka, iespējams, vairāk būtu nepieciešamas profesionāļu tikšanās, kur varētu pārrunāt sadarbības formas un aktualitātes. “Farmaceiti varētu arī kaut nedaudz atslogot ārstu darbu. Tiesa, tam būtu nepieciešamas gan papildu zināšanas, gan izmaiņas normatīvajos aktos. Piemēram, daudzviet ārzemēs farmaceits drīkst izrakstīt konkrētām pacientu grupām noteikta veida zāles. Protams, līdz tam ejams tāls ceļš, jo funkciju paplašināšana prasa vēl izglītoties, definēt kompetences un nostiprināt atbildības.”
Ērika uzskata, ka vajadzētu papildināt aptiekās piedāvāto farmaceitisko pakalpojumu klāstu. “Pašlaik aptiekās var izmērīt asinsspiedienu, dažviet – arī noteikt holesterīna vai cukura līmeni, taču pacientiem ļoti noderīga būtu zāļu lietošanas pārskata veidošana, jo īpaši, polifarmācijas gadījumā, kad ikdienā jālieto daudz medikamentu.”
Par iespējām sniegt aptiekas klientiem vairāk Ērika saka: “Būtu lieliski, ja farmaceitiskā aprūpe varētu koncentrēties arī uz noteiktu pacientu grupu specifiskajām vajadzībām. Piemēram, farmaceiti, papildus padziļināti apgūstot kādu medicīnas jomu, varētu specializēties cukura diabēta, onkoloģijas vai kardioloģijas pacientu aprūpē un sniegt plašākas konsultācijas gan par zāļu lietošanu, gan nemedikamentozām metodēm, kas var palīdzēt konkrētās slimības gadījumā justies labāk.”
Ērika ir pārliecināta, ka farmaceita kā veselības aprūpes speciālista potenciāls vēl tikai piedzīvos savu zvaigžņu stundu: “Pozitīvs rezultāts būs tikai tad, ja mēs, farmaceiti, paši ar godprātīgu ikdienas darbu, vēlmi mācīties, iet līdzi laikam un ar spēju uzņemties iniciatīvu dienu no dienas veidosim priekšstatu par sevi kā nozīmīgu posmu veselības aprūpē.”