"Tas ir interesanti," saka Zane Bērziņa par daudzveidīgo ikdienu savā nesen dibinātajā uzņēmumā Vilber’s. "Dažbrīd tik interesanti kā sērfot haizivju lagūnā – ja kritīsi no dēļa, tevi apēdīs. Tāds ir tas mazais bizness, it īpaši pirmajā gadā un it īpaši ražošanā. Tas nav vienkārši, tā nav pastaiga pa pludmali. Ir jācīnās, ir jārāda, ka tu eksistē un kāds ir tavs produkts. Nekas neatnāk tā pats no sevis." Zanes sociālais uzņēmums šuj speciāli dizainētu apģērbu cilvēkiem ar kustību traucējumiem: bikses, kreklus, T kreklus, jakas, virsjakas un kombinezonus, aksesuārus u. c. Piedāvājot drēbes, kas ir ne vien funkcionālas, vieglāk uzvelkamas un novelkamas, bet arī modernas, skaistas un kvalitatīvas, Zanes galvenais mērķis ir vairot patstāvību cilvēkiem ratiņkrēslā un ar citiem kustību ierobežojumiem. Tas ietekmē arī viņu pašapziņu un iekļaušanos sabiedrībā, kam, pēc Zanes domām, jākļūst plašākai un dziļākai.
Ratiņkrēsls nav personība
Bērnībā Zanei "riktīgi foršs onkulis" likās radinieks Jānis. Viņš pārvietojās ratiņkrēslā, taču nekas neliecināja, ka tas būtu traucēklis, – viņš bija aktīvs, brauca pa Eiropu, lika kopā datorus un tos tirgoja. "Katrā ziņā darīja daudz vairāk nekā mani vecāki. Mums arī bija ļoti brīva komunikācija. Es viņu pat apskaudu par māju bez sliekšņiem, likās – es arī gribu tā, lai varētu ar riteni braukt cauri mājai un mani nekas neapstādinātu," Zane atceras. Jāņa iespaidā viņa pierada, ka ratiņkrēsls nav šķērslis un pret cilvēku tajā nav jāizturas kaut kā atšķirīgi. Pārvietošanās veids neierobežo personību. "Ir teiciens: disability is a club where everyone can join (invaliditāte ir klubs, kam var pievienoties ikviens). Diemžēl mēs nezinām, kā dzīve var pagriezties. Bet ir 90% iespēja, ka, ja arī nonāc
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40