“Tiklīdz klāt ir sals un sniegs, tā cietušie nonāk traumpunktos un pie traumatologiem veidojas akūto pacientu rinda. Pie traumatologa biežāk vēršas gadījumos, ja pēc kritiena sāpes vēl vairākas dienas nerimstas, sasistā vieta ir piepampusi, kļūst zila u.tml. Visbiežāk līdz vizītei pie ārsta paiet vairākas dienas, tomēr šādos gadījumos ieteiktu sāpes neignorēt un ārstu apmeklēt iespējami ātrāk – varbūt, tomēr ir lūzums vai cita nopietna trauma, kam nepieciešama neatliekama palīdzība. Lai arī kalendārs ir aizpildīts ar plānveida vizītēm, mēs cenšamies visiem akūtajiem pacientiem palīdzēt,” stāsta AIWA Clinic traumatologs ortopēds Visams Rafaels. Viņš pieņem pacientus vecumā no 17 gadiem. Ārsta pieredze liecina, ka traumas gūst dažāda vecuma iedzīvotāji, tomēr, jo cilvēks ir fiziski attīstītāks, spēcīgāks, jo arī, piemēram, paslīdēšanas brīdī, viņa reakcija ir ātrāka, ir lielāka spēja sagrupēties un nenokrist – sportisks cilvēks veiksmīgāk piezemējas: “Visu izšķir sekundes simtdaļas! Vecāka gadu gājuma cilvēki paslīdēšanas brīdī nereti vairs tik ātri nespēj reaģēt, kauli ir kļuvuši trauslāki, ja ir trauma pēc kritiena, nereti tā ir sarežģītāka, dzīst ilgāk.”
Nestaigāt rudens apavos un būt vērīgam
Visams Rafaels aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību apaviem, jo bieži vien izrādās, ka tie, kuri uz pirmā ledus ielās paslīdējuši, vēl joprojām nav sākuši valkāt ziemas apavus ar neslīdošu zoli. Stils un mode ziemā būtu jāatstāj otrā plānā, pirmajā izvirzot veselības saglabāšanu, rekomendē ārsts, norādot, ka tieši jaunieši nereti ziemā staigā botās, kam nav ziemas apstākļiem piemērotu zoļu.
Traumatologs Visams Rafaels norāda vēl vienu pacientu grupu – velosipēdistus un elektrisko skrejriteņu vadītājus, kuri izlēmuši riteņbraukšanas sezonu turpināt arī ziemā, bet nereti braucamo uz ledus, sniegā nespēj savaldīt un krītot gūst traumas. Tāpat ārsts rekomendē skatīties ne tikai, kur ziemā liekam kāju, bet arī, kas notiek virs galvas – īpaši pilsētās! Turklāt viņa pacientu vidū bijuši ne tikai tādi, kuriem sniegs, ledus uzkritis negaidīti, bet viņi pārdroši šķērsojuši ar brīdinājuma lentu vai citām zīmēm norobežotos ietvju posmus. Tāpat gājējiem vajadzētu parūpēties par atstarotājiem, lai gada tumšajā laikā izvairītos no sadursmes ar transportu.
Farmaceits iesaka pirmo palīdzību
Nereti pēc sasituma, sastiepuma, kas radies pēc paslīdēšanas, kritiena ziemā, cietušie dodas uz aptieku, lai saņemtu palīdzību mazināt sāpes. “Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Ieva Virza darba pieredzē ne reizi vien šādos gadījumos cietušo mudinājusi doties pie ārsta, īpaši, ja deformācija ir vizuāli saskatāma. Citreiz cilvēki lūdz, lai iesaka kādu līdzekli sāpju mazināšanai, piemēram, ja pakustināt traumēto roku caur sāpēm, bet ir iespējams. Šādās reizēs labāk, ja traumu apskata ārsts, tiek veikts rentgens, iesaka Ieva Virza. Pēc sasituma, sastiepuma sāpošā vieta jānovēro dinamikā, ja divu, trīs dienu laikā sāpes mazinās un tūskas nav, pie ārsta var nevērsties, tomēr katrs gadījums ir individuāls, atgādina Ieva Virza. Sāpju mazināšanai noder aukstuma kompreses, ko izmanto pirmajās 48 stundās pēc traumas gūšanas. Ik pēc divām stundām uz traumētās vietas uzliek aukstuma kompresi, patur 20 minūtes, tad kompresi novieto aukstumā (ledusskapī). Ir pieejamas arī vienreiz lietojamas aukstās kompreses, ko drošības labad var paņemt līdzi, piemēram, izbraukumā slēpot. Lai mazinātu sāpju simptomus, var lietot paracetamolu, ibuprofēnu saturošus medikamentus (atbilstošās devās arī bērniem). Ja šādi pretsāpju līdzekļi sāpes mazina tikai nedaudz, tas ir signāls, ka jādodas pie ārsta, atgādina “Mēness aptiekas” farmaceite. Sasitumiem, sastiepumiem noder arī dažādas ziedes.
Uzmanību – nopietni signāli!
Šādas pazīmes liecina par to, ka nepieciešama ārsta palīdzība!
- Traumas sāpes ir stipras un tās nemazinās.
- Nav iespējams kustināt traumētās rokas vai kājas pirkstus.
- Traumētā ekstremitāte tirpst, paliek nejūtīga.
- Ir tūska. Tumšs zilums – hematoma.
Kā “mīkstāk” piezemēties?
- Krītot vajadzētu laikus noreaģēt un sagrupēt ķermeni – galvu ieraut plecos, rokas “nemētāt pa gaisu”, bet gan turēt pie ķermeņa, censties krist uz sāna, nevis, piemēram, atmuguriski.
- Pēc kritiena, esot guļus stāvoklī jāapdomā, vai nav gūta kāda nopietna trauma – tikai tad jāceļas.
- Ja nepieciešams un ir iespēja, lūdziet kādam palīdzību!
- Ja redzat, ka kāds pēc kritiena cietis, piedāvājiet palīdzību, vajadzības gadījumā izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību!