Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Romāns Meļņiks

Meļņiks: Nespēja? Nē - nevēlēšanās!(5)

Problēma jau sen būtu atrisināta, ja vien bijusi politiskā griba - itin bieži pēdējos gados dzirdam šo dažādu ekspertu, valsts amatpersonu, uzņēmēju teiktu frāzi. Arī Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, tieši uz politiskās gribas trūkumu atsaucās, šajās dienās vaicāts par iemesliem tam, kāpēc līdz šim nav stiprināti kontrolējošo institūciju resursi ar mērķi nepieļaut pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu no valsts.

Kā atgūt neiekasētā PVN 750 miljonus(38)

Tā sauktajās PVN karuseļu shēmās arī ar daudziem maziem gadījumiem tiek nodarīts liels kaitējums valsts budžetam, intervijā Romānam Meļņikam pauž Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.Fragments no intervijas:**Īsi pirms šīs sarunas portālā Financenet pamanīju rakstu, kurā advokāte Liberte ļoti precīzi noformulējusi to, par ko gribēju jautāt, - lai gan bankām ir pienākums ziņot par gadījumiem, kad ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pārsvarā šīs prasības ievērošana tiek prasīta no bankām, kuras orientējas uz ārvalstu klientu jeb nerezidentu apkalpošanu, nevis vietējos uzņēmējus apkalpojošām bankām, kuru konti un pakalpojumi tiek aktīvi izmantoti, lai izvairītos no PVN nomaksas.

Meļņiks: Ko saskatām deklarācijās(1)

Amatpersonu deklarāciju publiskošanas laikā mēs, žurnālisti, īpaši pievēršam uzmanību, kādi kurai bijuši ienākumi, cik lielas parādsaistības, kādu transportlīdzekli, mājokli, cita veida īpašumu konkrētā persona spējusi iegādāties laikā, kopš ienākumus gūst valsts darbā. Tas ļauj vismaz lielos vilcienos vērtēt, vai ienākumi atbilst izdevumiem, kādas ir personas prioritātes (īpaši, ja ir redzama kāre pēc grezniem auto vai citiem "izrādīšanās atribūtiem").

Meļņiks: Lai bēgļi nav valstu bizness(12)

Eiropas Komisija šajās dienās nākusi klajā ar priekšlikumu noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būtu jāuzliek par pienākumu uzņemt patvēruma meklētājus no tām bloka valstīm, kurās to jau ir pārāk daudz, vai arī jāmaksā 250 000 eiro par katru noraidīto patvēruma meklētāju. Šī nauda rezultātā tikšot tām ES valstīm, kas šos patvēruma meklētājus uzņems.

Veselības jomā - revolucionāra situācija(26)

Par izaicinājumiem siastībā ar veselības aprūpes reformu Saeimu deputātu, Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku izvaicā Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas:Visu laiku tiek runāts par nepieciešamām reformām veselības aprūpes jomā. Arī veselības ministrs Guntis Belēvičs ir reformators, apņēmības pilns sakārtot sistēmu, viņam ir arī premjera atbalsts. Kā jums, no Saeimas raugoties, šķiet - tiks tās īstenotas?

Kas eiroparlamentārietim slēpjams?(12)

Par konstatētajām nepilnībām prasībās, kas attiecas uz amatpersonu ikgadējām deklarācijām, valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu izvaicā Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas:**Vēstot par amatpersonu ikgadējām deklarācijām, Diena painteresējās arī par eiroparlamentāriešiem. Liels bija mūsu pārsteigums, kad dažs labs no Latvijas pārstāvjiem Eiropā sāka uzvesties kā bērndārznieks - pateikšu, ko prasāt, ja atklāsiet, kas mani interesē.

Meļņiks: Negodprātības zīmogs - politiskais instruments?(8)

Anekdotēs jau nonākusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "iespējams, negodprātīgo darbinieku rotācija", lai arī daudz kritizēta, tomēr, šķiet, nav apturama. Saprotams ir gluži objektīvs apstāklis, ka bez neapstrīdamiem pierādījumiem nevienu par normatīvo aktu pārkāpēju atzīt nevar, arī no darba nevar atbrīvot tikai tāpēc, ka priekšniekam vai vēl kādam citam šķiet, ka kāds valsts pārvaldē strādājošais pret saviem pienākumiem attiecas negodīgi.

Meļņiks: Pakalpojuma lāči(11)

Politiķa nav, ja par viņu neviens nerunā. Kā cilvēks - jā, bet ne kā politiķis. Visbīstamākā ir ļaušanās aizmirstībai. Tad var sanākt, ka nākamajās vēlēšanās ne ar kādām kampaņām nebūs līdzēts. Līdz ar to nav brīnums, ka aktīvākie jau savlaicīgi izmanto ikkatru iespēju, lai nokļūtu mediju uzmanības lokā. Arī vadoties pēc principa, ka arī antireklāma ir reklāma. Kā to nu redzam uz Nila Ušakova karikatūru piemēra.

Meļņiks: Noticēt vispirms sev(6)

Ekonomika attīstās, kaut arī lēnāk, nekā gribētos. Vidējā alga valstī gadu no gada aug, turklāt atalgojuma kāpums, cik noprotams, sagaida arī daudz cietušo izglītības sistēmu. Mums ir atjaunināta valdība, tās vadītāja pārstāvētās partijas reitings sasniedzis rekordaugstumus, kas varētu liecināt par atbalstu viņa politikai.

Meļņiks: Grāvī ar cilvēktiesībām(10)

Nupat saņēmām ziņu, ka Norvēģijas tiesa daļēji apmierinājusi masu slepkavas Andersa Bēringa Breivīka prasību pret valsti par "necilvēcīgajiem" ieslodzījuma apstākļiem. Varētu domāt, ka viņš sists, spīdzināts vai pazemots, bet nē - par necilvēcīgu izturēšanos esot atzīstami ieslodzījuma apstākļi. Proti, tas, ka šis 77 cilvēku slepkava gandrīz piecus gadus turēts vieninieka kamerā. Nu sanāk, ka šo pāridarījumu Norvēģijas valsts būs spiesta ne tikai labot, bet arī maksāt soda iestādē turētā tiesāšanās izdevumus vairāk nekā 35 tūkstošu eiro apmērā.

Meļņiks: Kad mazākums nosaka toni(11)

Tie, kas akli seko vairākumam, neizgudro mildronātus un pretvēža zāles - bija lasāms kādā no Twitter īstekstiem saistībā ar lielo ažiotāžu, kas interneta vidē raisījās pēc dažiem akadēmiķa Kalviņa izteikumiem televīzijā. Neiedziļināšos konkrētā gadījuma izklāstā un izvērtējumā, šoreiz interesantāk šķita pievērst uzmanību kolektīvās attieksmes veidošanās tēmai. Proti, tam, kurš nosaka toni publiskajā telpā - pasīvais vairākums vai aktīvais, agresīvais mazākums.

Meļņiks: Citu dīķa zivīs(2)

Vienotības ministru darbībai valdībā būšot izšķiroša ietekme uz partijas politisko nākotni un tās rezultātiem Saeimas vēlēšanās, Dienai atzinis bijušais eirokomisārs Piebalgs. Saprotama nostāja, jo vairāk tāpēc, ka vairums Vienotības ministru ir jaunos krēslos, tātad tiem "nevelkas līdzi" kļūdu un nepadarīto darbu pagātnes bagāža, savukārt tie, kas palikuši līdzšinējos amatos, atbild par jomām, kas nav no sociāli jutīgajām.

Meļņiks: Atdzims kā fēnikss vai ne?(11)

Vienotības valde pēc partijas reģionālo nodaļu pieprasījuma šonedēļ pieņēma lēmumu par organizācijas ārkārtas kongresa sasaukšanu krietni agrāk, nekā iepriekš bija plānots. Tikšot mainīta vadība, definēti nākotnē veicamie darbi, ņemot vērā arī pašvaldību vēlēšanu tuvošanos. Jau nākamajā nedēļā sākšoties pretendentu pieteikšana uz vietām partijas vadībā, pēc tam esot iecerētas debates ar tiem.

Sekojot utopijām, paši sevi iznīcinām(63)

Par to, kā Rietumu sabiedrība pati sevi novājina, aizraujoties ar pieredzē nepārbaudītām idejām, un kā tas ietekmē daudzo iebraucēju integrāciju, Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskapu Jāni Vanagu iztaujā Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas: 

Pret brāķi – ar citu attieksmi(5)

Aizvadītajās brīvdienās starp vēstījumiem, kas saistīti ar Lieldienām un neseno terora aktu izmeklēšanu, vairākos no lielākajiem interneta portāliem bija lasāma ziņa par jaunu parakstu vākšanas iniciatīvu ar mērķi aizliegt pieteikt grozījumus vienam likumam vairāk nekā vienu reizi gadā un noteikt tā spēkā stāšanās datumu nevis nākamo gadu, bet gadu uz priekšu. Kā konkrēts negatīvais piemērs piesaukts mikrouzņēmumu nodokļa likums, ko grozīja četras reizes un tad – apstiprinot budžetu – visu pielemto atcēla. 

Rinkēvičs: Neesam teroristu uzmanības lokā, bet līdzekļi aizsardzībai ir absolūta prioritāte(39)

Latvija nav teroristu uzmanības lokā, taču valsts austrumu robežas aizsardzība, ieguldījumi iekšējās drošības uzlabošanai ir absolūta prioritāte, intervijā laikraksta Diena žurnālistam Romānam Meļņikam izteicies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).|Fragments no intervijas:Otrdien pasauli šokēja ziņas par teroristu sarīkotajiem sprādzieniem Briseles lidostā un metro. Ņemot vērā, ka šis ir jau kārtējais šāds gadījums, varam secināt, ka terorisms arvien izteiktāk tiek izmantots kā karadarbības metode ar skaidru mērķi ietekmēt attiecīgo valstu vai to apvienību īstenoto politiku.

Meļņiks: Slinkums pat nošpikot?(19)

Tracinoši bieži nākas dzirdēt, cik labi viss Igaunijā un cik atpalikuši attiecīgi esam mēs. Skaidrs, ka ne viss viņiem ir tik balts un mums tik melns, kā šķiet, taču jautājums, kas neliek mieru: kāpēc nemācamies no kaimiņiem, nepārņemam labāko praksi? Nevēlēšanās? Politiskās gribas trūkums? Un nav taču tik grūti – kaimiņvalsts vien ir, nav nekāda Singapūra, ko par piemēru Latvijai ik pa laikam min politiķi. 

Meļņiks: Gluži kā ar enkuriem apkārušies(8)

Vērojot Latvijā notiekošo, brīžiem šķiet, ka pie mums valsts pārvaldes institūcijas darbojas nevis kā vienots saskaņots mehānisms iespējami lielākas kopīgās jaudas radīšanai, bet gan kā kaut kāds mākslīgi salipināts dažādu mehānismu kopums, kuriem katram sava pastāvēšanas jēga tā svarīgākā.

Meļņiks: Aizsniegt neaizsniedzamos(7)

Pagājušajā nedēļā Dienā publicētā mana intervija ar NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktoru Sārtu atkal un atkal vedina uz pārdomām, kā uzrunāt to mūsu sabiedrības daļu, kas fiziski gan dzīvo Latvijā – vai, plašāk ņemot, Eiropas Savienībā –, taču vienlaikus arī Krievijas informatīvajā telpā – skatās tikai tās televīziju, lieto tikai tās interneta resursus u.

Informētību un sapratni pret propagandu(38)

"Ja skatāmies uz krievvalodīgajiem, svarīgi ir nesalikt viņus visus vienā "grozā". To bieži kļūdaini darām, taču līdz ar to arī neviļus piepalīdzam Krievijas propagandai," intervijā Romānam Meļņikam pauž NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos (NATO Stratcom) direktors Jānis Sārts.

Meļņiks: Nebīties no nerezidentiem(5)

Saistībā ar Trasta komercbankas licences anulēšanu publiskajā telpā atkal sacelta ažiotāža ap prāvajiem nerezidentu līdzekļiem, kas tiek glabāti bankās Latvijā. Jo daudzu cilvēku uztverē jau a priori tiek likta vienlīdzības zīme starp vārdiem "nerezidentu noguldījumi" un "nelegālas izcelsmes nauda", "Kremļa ietekmes instruments" u.

Meļņiks: VID vadība - sava melnā saraksta slazdā(16)

Vēsturisku notikumu piedzīvojām pagājušajā nedēļā - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore finanšu ministrei iesniedza finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, pār kuriem krīt šaubu ēna un ir aizdomas par negodprātīgu rīcību. 

Meļņiks: Apsūdzēts? Nu un?(20)

Tālajos padomju laikos, 16 gadu vecumā saņemot savu pirmo pasi, jauniešiem populāra izklaide bija tās pēdējā lapā publicēto noteikumu lasīšana, vārda "pase" vietā izrunājot kaut ko pilnīgi neiederīgu, piemēram, "gurķis". Nopietnais, oficiālais teksts pārtapa līdz asarām smieklīgā. Teiktais nāk prātā, iepazīstoties ar Saeimas deputāta Daiņa Liepiņa konstitucionālo sūdzību par vairāku Saeimas Kārtības ruļļa pantu neatbilstību Satversmei.

VUGD priekšnieks: Puse mūsu autoparka joprojām no padomju laika(16)

Autoparkā, ko ugunsdzēsēji izmanto braukšanai uz izsaukumiem uz ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, aizvien puse ir padomju laikos iegādātas Zil, Gaz un Kamaz automašīnas, intervijā laikrakstam Diena atzinis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.Fragments no intervijas:Sāksim ar droši vien bieži dzirdētu, bet aktuālu jautājumu: pēc ugunsgrēka Rīgas pilī un Zolitūdes traģēdijas visi šķita pamodušies, ka glābējiem un ugunsdzēsējiem nepieciešams atvēlēt lielākus resursus. Vai ir kas jūtami uzlabojies?

Dilemma starp dzīvību un dalību tiesā(16)

Par dažām dīvainībām, kas saistītas ar Zolitūdes traģēdijas lietu, zvērinātu advokāti Jeļenu Kvjatkovsku iztaujā Romāns Meļņiks.Fragments no intervijas:Aizvadītajā nedēļā publiski parādījās ziņas, ka jūsu klientei Innai Šuvajevai, kura apsūdzēta Zolitūdes lietā, draudēts un, cik noprotams, tāpēc tagad varētu ievilkties lietas izskatīšana?Precīzāk, mana kliente pirms Ziemassvētkiem steidzamības kārtā tika izsaukta uz policiju, kur viņai paziņoja, ka šodien viņa un arī viņas ģimene mājās neies, jo ir draudi viņas dzīvībai.

Meļņiks: Drošība - ne vien šauteņu skaitā(19)

Pārsteidz aizsardzības ministra Bergmaņa izvēlētais arguments, ka NATO militārās spējas ir desmitreiz spēcīgākas nekā Krievijai, īpašā paziņojumā atbildot uz vārdā neminētu militāro un starptautiskās politikas ekspertu vērtējumiem par NATO gatavību aizsargāt austrumu flanga valstis. Tādi izteikumi pārāk atgādina lielīšanos ar kodolarsenāla jaudu, ko dzirdējām lielvalstu retorikā aukstā kara gados, un itin nemaz nenomierina, iedomājoties, kas notiktu ar mūsu valsti, zemi, ja lielākie bruņojuma kolekcionāri kaut daļu no uzkrātā liktu lietā tiešā konfliktā viens pret otru.