Pēdējās nedēļas bijušas satraukumu pilnas. Tiem, kas jūtas neveseli vai baidās tādi būt. Tiem, kas strādā ārstniecībā vai ar tās pārvaldību saistītajās jomās.
Britu raidorganizācijas BBC veidotā filma World War Three: Inside The War Room, kas daļā Latvijas sabiedrības, tostarp politiķu un amatpersonu vidū, izpelnījusies asu nosodījumu un kritiku, nav par Latgali, bet gan par to, kā Lielbritānijā tiktu pieņemts ārkārtīgi smags lēmums - atbildēt kodoltriecienam ar kodoltriecienu vai tomēr meklēt citu risinājumu, intervijā Romānam Meļņikam pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).
Līdz ar Lielbritānijas lēmumu ierobežot pabalstus viesstrādniekiem, iespējams, radīts piemērs citām valstīm un tās varētu rosināt pārskatīt sev nozīmīgas politikas. Maisam gals vaļā, un tas tiešām ar laiku varētu būt visiem apgrūtinājums, intervijā Romānam Meļņikam pauž demogrāfs Ilmārs Mežs.Fragments no intervijas:
Aizvadītajā darba nedēļā publiskas histērijas līmenī tika aktualizēta gan tēma par to, ka jaunajam Ministru prezidentam Mārim Kučinskim Eiropā "nav politiskās aizmugures vai jumta", kā to daiļrunīgi raksturoja viena no televīzijas žurnālistēm, gan izdevuma Politico vērtējums, ka Latvijas premjerministrs ir ar viszemāko ietekmi šīs nedēļas Eiropadomes sēdē, salīdzinot ar pārējiem Eiropas Savienības valstu līderiem.
Izmeklēšanas jomā ļoti aktuāla ir problēma ar ekspertīzēm - pieaug termiņi, kādos
tiek izpildītas ekspertīzes, to apjomi palielinās. Tas nozīmē, ka
ieilgst lietu izskatīšana, intervijā Romānam Meļņikam norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.**Fragments no intervijas:Uzrunājot virsprokurorus gada sanāksmē, teicāt, ka mums ir zemākais noziedzības līmenis Baltijas valstīs, taču arī viszemākais noziedzības līmeņa samazinājuma temps, līdz ar to vienā brīdī kaimiņi var mūs apsteigt?**Acīmredzot kaimiņvalstis spēj novirzīt vairāk finanšu līdzekļu.
Aktualizējies jautājums par to, kā nepieļaut, ka valsts darbā iepriekš nodarbinātie, aizejot strādāt privātajās struktūrās, uzkrātās zināšanas izmanto pret valsts interesēm. Izskatīšanai valdībā pat sagatavoti grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, to pieņemšana gan iestrēgusi diskusijās par ierobežojumu būtību.
Par panākto, jau piecus gadus pildot tiesībsarga pienākumus, būtiskākajām problēmām bērnu un kara bēgļu tiesību un problēmām pirms iespējamās pārvēlēšanas amatā stāsta Juris Jansons.
Aizvadītajā nedēļā šokēja eiroparlamentāriete Inese Vaidere, intervijā Latvijas Radio paužot, ka Grieķija, iespējams, apzināti ielaiž vairāk bēgļu Rietumeiropā, un it īpaši Vācijā, tādējādi neviļus atriebjoties par tai pērn uzspiesto taupības politiku.
Mēdz teikt, ka jauna slota tīri slauka. Šoreiz gan ticība tam mazāka nekā citkārt, kad nomainās valdība. Jo koalīcija tā pati, vairākums ministru – līdzšinējie. Arī valdības deklarācija, kuras sākotnējā versija priecēja ar kompaktumu un lakoniskumu, beigu beigās sanākusi visai izplūdusi gan apjomā, gan saturā.
Nupat aizsākusies diskusija par oficiālajām dāvanām, ko savu pilnvaru laikā saņēmušas augstākās valsts amatpersonas. Latvijas Avīze apraksta, kādas dāvanas un par cik tūkstošiem izpircis iepriekšējais Valsts prezidents Bērziņš. Portāls Pietiek.com uzmanību pievērsis tam, ka līdz ar valdības maiņu dažus Straujumai dāvātos mākslas darbus īpaša komisija novērtējusi teju vai kā bezvērtīgus, ļaujot līdzšinējai premjerei tos nopirkt pa lēto.
Par trīs gadus ilgu cīņu pret aqpsūdzību kibernoziegumā, ASV cietumā piedzīvoto un atgriešanos Latvijā intervijā laikraksta Diena žurnālistam Romānam Meļņikam stāsta Latvijas pilsonis Deniss Čalovskis un viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.Fragments no intervijas:**Kad Latvijas politiķi diskutēja, vai izdot tiesāšanai ASV Denisu Čalovski, bija runa, ka sods varētu būt kādi 67 gadi apcietinājumā. Vai, braucot uz Ameriku, jau bija sajūta, ka sods būs mazāks?**
Pārāk daudz uzmanības veltām sīkumiem. Virkne būtisku jautājumu paliek to ēnā. Vieniem tā ērtāk, jo mazāk jāsatraucas par problēmām, ko tā īsti negribas risināt, citiem - vienkārši tīkamāk, ja pasauli var tvert vieglāk, nesatraucoties par lietām, kas rada vien liekas galvassāpes. Taču jārēķinās, ka atbildes uz lielu daļu jautājumu agri vai vēlu, bet tomēr būs jārod.
Aizvadītajā nedēļā Lielbritānijas raidsabiedrība BBC demonstrēja savu skatījumu par tēmu "kā būtu, ja būtu", proti, kāda varētu būt Rietumu reakcija, Krievijai iebrūkot (nākot talkā saviem "apspiestajiem tautiešiem") Latvijā. Jāsaka, ir attēlota mums visai netīkama versija par iespējamo notikumu attīstību, bet varbūt, ka tas tieši ir labi, jo vismaz politiķus, NATO valstu militāro vadību motivē vēl vairāk sasparoties, lai neko tādu kā Ukrainā mūspusē nepieļautu.
"Lielu uzmanību pievēršam šo amatpersonu darbam. Līdz ar to tas mīts, kas
pēc televīzijas sižeta veidojās, ka pēkšņi VID un sabiedrībai atvērās
acis... tā nebūt nav. Jo jau martā es kā iestādes vadītāja devu uzdevumu
izvērtēt darbinieku 2014. gada deklarācijas tieši no nodokļu nenomaksas
risku viedokļa," intervijā Romānam Meļņikam pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Katru dienu uzzinām par problēmām, ko dažādās Eiropas valstīs rada nelegālo migrantu plūsma. Ir gan reāli konflikti starp vietējiem un iebraucējiem, gan situācijas, kuras kvalificē kā nozieguma mēģinājumu, par ko kriminālatbildība nav paredzēta, gan arī stāsti par "viņi tā dīvaini uz mums skatās" gadījumiem.
Par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas ieradumu maiņu, tūrisma infrastruktūras attīstību un jaunumiem šajā jomā tūrisma ekspertu Juri Smaļinski izvaicā Romāns Meļņiks.
Valdības veidošanas balagāns šķiet tuvojas noslēgumam, partijas beidzot vienojušās par ministru amatu sadali, vēl tikai jāsaskaņo dažas personālijas, un vairāk vai mazāk apņēmības pilni visi varēs ķerties pie darbiem.
Līdz ar nākamā Ministru kabineta deklarācijas melnraksta nonākšanu partiju, mediju un arī dažādu nevalstisko organizāciju un ekspertu rīcībā iezīmējas tāds kā pagrieziena punkts valdības veidošanas procesā, proti, beidzot ir pamats runāt ne tik daudz par to, kurš ar kuru draudzēsies un cik katram no tā tiks, bet gan par darāmajiem darbiem un sagaidāmajiem to rezultātiem.
Protams, katrs var kļūdīties, arī Saeimas deputāti, taču ir virkne gadījumu, kad konstatējamas nevis kļūdas, bet gan apzināta, populistisku interešu vadīta brāķa ražošana par valsts naudu. Jo lēmumu pieņēmēji ievēro nevis principu "septiņreiz nomēri, pirms griez", bet gan vēlmi lēmuma pieņemšanā labi izskatīties savu vēlētāju priekšā, pieļaujot, ka tos šķībumus, kas gadīsies, gan jau kaut kā paklusām pielīdzinās.
Pašreizējo starptautisko konfliktu cēloņus, bēgļu raisītās nekārtības Eiropā un Krievijas politikas neprognozējamību intervijā Romānam Meļņikam komentē diplomāts, kādreizējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.Fragments no intervijas:**Eiropa ilgu laiku bijusi atvērta gan ekonomiskajiem, gan politiskajiem bēgļiem.
Aizvadītās nedēļas nogalē diemžēl bijām liecinieki publiskai izklaidei nodotam politiskās ģimenes skandālam. Vispirms interneta portāla Pietiek.com rīcībā nonāca Saeimas deputāta Alekseja Loskutova svaigi rakstīta vēstule partijas biedriem, kurā viņš izklāsta ar pašu valdības gāšanu saistītās diskusijas Vienotības spicē. Drīz pēc tam jau vairākos medijos parādījās Vienotības iekšējās sarakstes turpinājums – šīs partijas līderes Solvitas Āboltiņas atbildes raksts ar krietni atšķirīgu to pašu notikumu traktējumu.
Vērojot nākamās valdības veidošanu, politiķu pusē manāmi gan racionāli vēstījumi, gan dažādi manevri ar mājieniem par amatu piedāvājumiem, pukstēšanu par sarkanajām līnijām, vienlaikus tās iezīmējot no savas puses, demarši, kam seko tūlītēji sadarbības apliecinājumi, un, protams, blefošana, dažādus viedokļus paužot atšķirīgās auditorijās, brīžiem pat neņemot vērā, ka daudz kas no teiktā tūdaļ pat parādās internetā.
Līdz ar nākamā premjerministra nominēšanu Latvijas politiskajā telpā sāk nomainīties galveno lomu tēlotāji. Vai tas uz labu vai sliktu, to vēl manīsim. Pirmie secinājumi lai ir par vispārējām tendencēm.
Prezidenta Raimonda Vējoņa solis, partiju vietā uzņemoties tām pieņemama premjera kandidāta meklējumus, ir riskants, taču var izvērsties arī pozītīvi, intervijā Romānam Meļņikam pauž politologs Filips Rajevskis.Fragments no intervijas: **Valsts prezidents partiju vietā ir uzņēmies tām pieņemama premjera kandidāta meklējumus.
Pēdējo dienu norises Latvijas politikā atsauc atmiņā anekdoti par vīreli, kurš sūdzējās par neciešamiem dzīves apstākļiem pārlieku šaurā dzīvoklī. Viņam ieteica tur izmitināt arī kazu, un, kad pēc pāris nedēļām bija iespēja no tās tikt vaļā, dzīves apstākļi tajās pašās telpās itin nemaz vairs nešķita tik dramatiski.
Valdības vadītāja meklējumi nonākuši tajā dīvainajā stadijā, kad politiķi raujas ēnā, bet sabiedrība caur sociālajiem medijiem un zvaniem uz radio tiešraidēm rosina un vērtē augstā amata cienīgos. Viss jau būtu labi, ja ne pretruna, kas "talcinieku" pienesumu diemžēl padara par bezvērtīgu. Proti, mēs visi esam tendēti uz to, lai premjera amatā būtu labākais no labākajiem, gudrākais no gudrākajiem utt.