Rinkēvičs: Kritizētā BBC filma nav par Latgali

Fragments no intervijas:Nupat arī Latvijas Televīzija pārraidīja BBC filmu, ko daudzi politiķi kritizējuši kā izdomājumu, tomēr tā raisa arī virkni jautājumu. Piemēram, par svarīgāko lēmumu pieņemšanas procedūru krīzes situācijā. Vai tiešām tik daudz kas atkarīgs no dažu cilvēku subjektīvās gribas?Protams, tā ir nevis filma par Latgali, ap ko saistās notikumi, bet gan par to, kādā veidā Lielbritānijā (un tas nav ne ES, ne NATO līmenis) tiek pieņemts ārkārtīgi smags lēmums atbildēt kodoltriecienam ar kodoltriecienu vai kaut kādā veidā meklēt citus ceļus. Tas ir jautājums lielā mērā pašai britu sabiedrībai, britu politiķiem - cik nopietns ir kodoluzbrukuma atturēšanas mehānisms, un kāda ir kodolieroču, kas kā atturēšanas mehānisms strādāja aukstā kara laikā, loma mūsdienās? Otrs faktors, kas daudziem varbūt gājis secen pēc filmas noskatīšanās, - NATO līguma 5. pants šajā filmā netiek apšaubīts, tiek runāts par dažiem, kas varbūt kavējas ko darīt, bet pamatā lēmums par 5. panta piemērošanu jau ir pieņemts, un tas darbojas.Bet lēnā lēmumu pieņemšana, ko redzējām?Es domāju, ka katrā valstī, it sevišķi tādā, kur jāpieņem lēmums par kodolieroču piemērošanu, šādi lēmumi par atbildes triecienu nenāksies viegli, bet tas, kas gan mums ir jāsaprot, ka šajā gadījumā tā ir iekšēja britu diskusija. Tajā pašā laikā, ja runājam par iespēju piemērot NATO 5. pantu, kopš 2014. gada sākuma, kopš bēdīgi slavenajiem notikumiem Ukrainas austrumos un pretlikumīgās Krimas aneksijas, ļoti daudz strādāts pie tā, lai NATO lēmumu pieņemšanas mehānismu 5. panta kontekstā piemērotu tai ārkārtīgi kompleksajai situācijai, kāda ir XXI gadsimtā. Pēdējais piemērs: pagājušā gada decembrī NATO ārlietu ministri apstiprināja tā saucamo NATO hibrīdkara stratēģiju, kurā daudzi hibrīdkara elementi, sākot ar kiberuzbrukumiem un beidzot ar propagandas informatīvā kara elementiem, arī faktiski attiecināmi uz 5. pantu. Savukārt tas, par ko mēs vēlamies vēl tālāk diskutēt, - piešķirt lielākas tiesības NATO spēku komandieriem situācijās, kad izdarīts uzbrukums NATO dalībvalstij, tās kritiskai infrastruktūrai, spert atbildes soļus un tad attiecīgi iesaistīties NATO vēstnieku padomei. Darbs pie lēmumu pieņemšanas mehānisma uzlabošanas notiek. Taču es nesaistītu filmu par britu iekšējām debatēm ar starptautisko organizāciju darbu.Tajā pašā laikā filma rada bažas, vai atbildes reakcija būs gana operatīva, vai ir gatavi rīcības scenāriji visdažādākajām, pat absurdākajām situācijām?Īpaši saistībā ar jautājumiem, kas skar NATO, scenāriji, plāni, vājo vietu izvērtējums ir. Protams, neviens publiski nestāstīs, kāds ir to saturs. Otra lieta, ko gan es gribu pateikt, - jā, ir scenāriji, ir plāni, tie tiek pastāvīgi pārskatīti un pilnveidoti, bet pēdējie gadi ir parādījuši, ka nedrīkst arī ļoti ieciklēties uz tādiem kā, nosacīti sakot, "lekāliem", kad esam izspēlējuši vienu scenāriju, mums ir atbilde, darīsim tā.Visu sarunu ar ārlietu ministru lasiet laikraksta Diena trešdienas, 24.februāra, numurā!