Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Romāns Meļņiks

Pārņemt Eiropas pieredzi(4)

Eiropas Komisijas jaunā sastāva formēšanās gaita neviļus vedina vilkt paralēles ar to, kā ierasti top mūsu valdības. Proti, kādi filtri vienā gadījumā tiek, otrā netiek izmantoti, lai augstos amatus nevarētu ieņemt acīmredzami nekompetenti, nevarīgi vai savā iepriekšējā darbībā sašmucējušies partiju ielikteņi.

Velk paralēles ar Jāņa Čakstes laiku(21)

Protams, varam lietot skaistus vārdus par Jāni Čaksti kā simbolu, līderi, lielu personību. Un nebūs pārspīlēts. Viņa paveiktais arī šodien der par piemēru Latvijas politikā un sabiedrībā – atzīst juriste Dita Plepa.

Elitārisms budžeta vārdā(7)

Situācijas, kad gribas pārsteigumā iesaukties: "Ak Dievs, vai tiešām politiskā tuvredzība nav ārstējama!?", nez kāpēc gadās aizvien biežāk. Īpaši, ja runa par izglītības jomu, kur amatpersonas jo īpaši tendētas budžeta līdzekļu taupīšanas vārdā it visu mazināt, sašaurināt, apvienot.

Vienmēr jārēķinās ar valsts ģeogrāfisko novietojumu. Saruna ar Ritvaru Jansonu(30)

Okupācijas muzejam nākotnē jābūt arī par kultūras, izglītības, informējošo centru, tajā jānotiek dažādiem pasākumiem ar starpnozaru saistību – lai Latvijas vēsturi parādītu ne tikai caur muzeja ekspozīciju, bet arī ar vizuālās mākslas, mūzikas, teātra palīdzību, – intervijā Romānam Meļņikam saka vēsturnieks, Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK)

Reforma izglītībā – nepārtraukti. Trūkst domāšanas reformas(7)

Cik lielā mērā tās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras gan pirmsskolas mācību iestādes, gan skolas, ir risināmas, uzlabojot pārvaldību, izmantojot modernākas metodes un varbūt pat lielāku daļu pakalpojumu uzticot privātuzņēmējiem, – Romāna Meļņika saruna ar Zani un Jāni Ozoliem.

Algas būs. Kaut kad...(6)

Nestabilitāte un nedrošība par nākotni – tie ir vārdi, kas raksturo gan izglītības, gan arī veselības jomā strādājošo situāciju. Tā, piemēram, valdība gan šovasar pieņēma grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos, paredzot no 1. septembra palielināt pedagogu minimālā atalgojuma likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai paredzēja tikai šā gada budžetā. Vai tie būs arī nākamo gadu budžetā? Jācer, lai gan pārliecības par to nevienam vēl nav.

Vispirms – cēloņi(3)

Ažiotāžu pēdējā laikā raisījis jautājums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Vienā pusē ir tie, kas atbalsta jauno kārtību, saskatot ilgtermiņa ieguvumus, otrā pusē tie, kas vēlas, lai viss paliek pa vecam, jo biedē tieši ilgais saistību termiņš. Tad nu vieni biedē ar haosu, kas var iestāties, ja neejam to ceļu, kas iesākts, otri – ar iespējamo atkarību no viena pakalpojuma sniedzēja un augstākām izmaksām. Jācer, ka panikotāju saceltās putas drīz noplaks un uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar šo jomu, mēs gan saņemsim skaidras atbildes, gan varēsim raudzīties, kā saka, vēsu prātu. Tikmēr derētu vismaz nedaudz aizdomāties, kāpēc vispār mums šis jautājums aktuāls.

Čakša: Nevar visu gribēt uzreiz, ir jāvienojas par prioritātēm(11)

Iespējams, jādomā par to, lai divas jomas – veselība un labklājība – būtu kopā. Jā, bažas vienmēr ir par to, ka viena no jomām cietīs, bet tas jau nenozīmē, ka ir viens ministrs – katrai no šīm jomām vajag savu atbildīgo, bet svarīgi, lai šī ierēdniecība spētu strādāt kopā, – intervijā Romānam Meļņikam saka 13. Saeimas deputāte, kādreizējā veselības ministre Anda Čakša

Politiķi pārāk veselīgi?(1)

Rakstot interviju par veselības jomu, protams, arī ziņām par to pievērsu īpašāku uzmanību. Viena no tām – par to, kāda vecuma ārsti Latvijā ir pārsvarā – gan parādījās jau pēc tam, kad intervija bija uzrakstīta, taču labi iederas jautājuma par atalgojumu kontekstā, ko izrunājām ar bijušo veselības ministri.

Kur skolēni, tur skolotāji?(11)

Runājot par lielākajām problēmām izglītības jomā, kā pirmā nāk prātā politiķu visbiežāk pieminētā – mazās skolas lauku reģionos, kuras neesot racionāli uzturēt, jo skolēnu maz, attiecīgi arī nepietiekot finansējuma skolotāju algām, tāpēc trūkstot skolotāju utt. Bet tad nāk ziņa, kas sagrauj šādu priekšstatu par lietu kārtību vai drīzāk – nekārtību. Proti, pirms jaunā mācību gada sākuma Rīgā ir brīvas 385 pedagogu darbvietas, bet Latvijā kopumā brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakanču. Ievērojāt proporciju?

Iespējas atkarīgas no mēroga. Intervija ar Ventu Armandu Kraukli(15)

"Lauku novadi lielākoties nav pašpietiekami, tajos būtu jāiegulda resursi – un ne tikai nauda, arī laiks, enerģija, lai viss novads attīstītos," intervijā par administratīvi teritoriālo reformu Romānam Meļņikam klāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Domās ārpus Latvijas(8)

Manuprāt, nepietiekama uzmanība sabiedrībā, tostarp medijos, tika veltīta Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektora Andra Ķēniņa šajās dienās paustajam, ka bīstami strauji samazinās Latvijas informatīvā telpa, lai gan šī tēma vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas, kāda tā ir tagad vai kādu to arī turpmāk vēlētos redzēt vairākums latviešu, pastāvēšanu. Rakstu nepārstāstīšu, iesaku katram izlasīt, tas atrodams Diena.lv. Taču tēmai gribētos pieskarties, aktualizējot dažas tendences.

Radiāciju kontrolē gan gaisā, gan kravās(9)

Par radiācijas kontroli Latvijā ar Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktora vietnieci, Inspekcijas daļas vadītāju Mārīti Čaikovsku sarunājas Romāns Meļņiks.

Ar lepnumu būt starp tiem zinātniekiem, kuri nevaimanā(4)

Mūsu institūtam ir perfekts CV. Mēs zinām, kā no idejas par to, ka gribētu organismā regulēt kādu sīko daļiņu, nonākt līdz tam, ka to varētu izdarīt konkrētā molekula, un tad pateikt, vai tā molekula var pārtapt jaunās zālēs vai ne – intervijā Romānam Meļņikam stāsta Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Osvalds Pugovičs un vadošā pētniece Maija Dambrova.

Prezidenta pienākumu izpildītājs – teju lieki(4)

Valsts prezidents Egils Levits šajās dienās nācis klajā ar īpašas uzmanības vērtu paziņojumu. Tā būtība: atrodoties ārzemēs, Valsts prezidents, protams, savu pienākumu Latvijā pildīšanu var uzticēt Saeimas priekšsēdētājai vai, ja arī tā izbraukusi, kādai no tās biedrēm, tomēr mūsdienu sakaru līdzekļi teju vai visus no šiem iepriekš tradicionāli šādos gadījumos deleģētajiem pienākumiem ļauj pildīt pašam prezidentam, arī ārpus Latvijas esot, līdz ar to šī pienākumu pildīšana attiecināma tikai uz atsevišķām darbībām, nevis uz visu Valsts prezidenta pienākumu kopumu.

Skride: slimnīcas jāvada centralizētāk(25)

Ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Skridi (A/P), kurš par situāciju Daugavpilī sasaucis komisijas ārkārtas sēdi, sarunājas Romāns Meļņiks.

Cenas augtu gan konkurences, gan monopolstāvokļa situācijā(12)

Šķiroto atkritumu nodošana Rīgā būs bezmaksas, un tieši šķirošana dos iespēju samazināt ikmēneša maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – intervijā Romānam Meļņikam akcentē Guntars Levics, valdes priekšsēdētājs uzņēmumā Tīrīga.

Parādu gūsts? Jāpēta cēloņi(12)

Uzmanību piesaistīja ziņa, ka Latvijā pērn pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuriem radušās grūtības atdot parādu un kas pagarinājuši kredīta atmaksu trīs un vairāk reižu. Tas ir situācijā, kad ar katru gadu arvien straujāk pieaug Latvijas iedzīvotāju kredītsaistību apmērs, – pērn no jauna izsniegto nebanku kredītu apmērs palielinājās par 7,3% jeb 43 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, kopumā no jauna izsniegto nebanku aizdevumu apmēram 2018. gadā sasniedzot 630 miljonus eiro. To aktualizējusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, informējot arī, ka pārsvarā iedzīvotāji aizņemas rēķinu vai parādu segšanai (38,9%), pārtikas un sadzīves preču iegādei (27,6%), kā arī transportlīdzekļu iegādei vai remontam (27,3%).

Nauda preses piegādēm būšot(18)

Par finansējumu Latvijas pastam, lai tas arī turpmāk var nodrošināt preses piegādes, un arī par kārtējo pārbaudi Valsts ieņēmumu dienestā ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV) sarunājas Romāns Meļņiks.

Teātris ap teātri(7)

Reaģējot uz būvuzņēmēja RERE būve 1 publiski paziņoto, ka nepiekrīt Jaunā Rīgas teātra pārbūves jeb rekonstrukcijas līguma laušanai un ka līguma uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai to atzītu par spēkā neesošu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pati iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no pilnsabiedrības RERE būve 1, lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi paredzēto prasību izpildi.

Laiks justies pieaugušiem(5)

Augusts paies Baltijas ceļa trīsdesmitgades zīmē. Kā atgādinājums, ka ne tikai vienai, bet vienlaikus trim tautām var būt viens liels kopīgs mērķis un kopīga apņemšanās to īstenot – gatavība atgūt savu valstu neatkarību, lai arī cik grūti tas nāktos. Un arī atgādinājums vai drīzāk pat pamudinājums aizdomāties, kas tagad, pēc nieka 30 gadiem, palicis no tās pašapziņas, kura staroja no Baltijas ceļā esošajiem cilvēkiem.

Valdība apzināti iznīcina latvisko informatīvo telpu?(70)

Acīmredzot informācija, kas nāk brīva un neatkarīga, kādam šajā valstī ir ļoti, ļoti nevajadzīga. Acīmredzot ir vēlme šo informāciju kaut kādā veidā pazudināt, neļaut tai parādīties pie lasītājiem un klausītājiem un tādā veidā brīvāk rīkoties ar valsts varu – intervijā Romānam Meļņikam saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis.

Dīvaina taktika – lauzt līgumus(25)

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) lēmumu lauzt līgumu ar pilnsabiedrību Rere Būve 1 par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju intervijā Romānam Meļņikam komentē RERE Būve valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

Jādefinē, ko gribam, un tad uz to jāiet. Saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu(81)

Mazas sabiedrības priekšrocība modernizācijas procesā ir, ka iespējams ļoti ātri pieņemt lēmumus un risināt problēmas, kas lielās valstīs būtu daudz grūtāk. Pie modernās valsts idejas piederas, ka mums vajag izmantot tās priekšrocības, kas mums ir – saka Valsts prezidents Egils Levits intervijā laikraksta Diena galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un komentētājam Romānam Meļņikam.

Ārkārtas – risinājums?(2)

Ieilgušais seriāls ar mēģinājumiem nodrošināt vairākuma atbalstu jauna Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanai šķietami aizvien lielāku ticamību piešķir ārkārtas vēlēšanu iespējamībai.