Tas ir situācijā, kad ārkārtas stāvoklis valstī ir jau kuru mēnesi, brīvdienu naktīs tiek noteikts komandantstundu režīms, mācības skolēniem ir vien attālināti, liela daļa nodarbināto strādā attālināti, publiskās vietās obligāti jālieto sejas aizsegi, frizētavas slēgtas, vairums veikalu klātienē neapkalpo utt. Loģisks jautājums tādā brīdī – ko vēl "aizklapēs ciet", ko vēl aizliegs, lai vismaz demonstrētu, ka kaut ko dara slimības izplatības mazināšanai? Epidemiologi izpētījuši, ka ir paaugstināta saslimstība no četriem līdz sešiem gadiem veco bērnu vidū, un skaidro ar to, ka šie bērni joprojām apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Zināms, ka valdība epidemiologos ļoti ieklausās. Vai tas nozīmē, ka arī bērnudārzus drīz slēgs?
Dzirdam vien līdz apnikumam skandinātos saukļus, ka cilvēkiem jābūt atbildīgiem, jāvairās no kontaktiem ar citās mājsaimniecībās dzīvojošajiem, tostarp tuvākajiem radiniekiem. Ja citas receptes nav, kā vien liegumi un šādi mājās sēdēšanas mudinājumi, vai tas tiešām nenozīmē, ka problēma tiek skatīta kaut kā vienpusēji?
Par to liek domāt arī mūsu un Igaunijas situācijas salīdzinājums. Katru dienu varam pārliecināties, ka saslimušo skaits Latvijā ir lielāks nekā šajā kaimiņvalstī. Tikmēr, kā lasāms Visitestonia.com, Igaunijā apmeklētājiem joprojām pieejami ne tikai muzeji, bet arī veikali, restorāni, publiskie iekštelpu, tostarp sporta un atpūtas pasākumi, ievērojot nosacījumu, ka ielaiž mazāk apmeklētāju, jāievēro distancēšanās un citas prasības. Proti, tur nemāžojas kā pie mums ar biznesa liegumiem, klātienē pirkt aizliegto preču sarakstiem u. tml., taču epidemioloģiskās situācijas pārvaldības rezultāti ir labāki.
Teiksiet: ko lai dara, ja padomu devēji valdībai ir tādi, kādi ir? Bet tā arī gluži nevar teikt, ka Latvijā būtu gudru cilvēku iztrūkums. Cita lieta – vai viņos kāds no valdības aprindām gatavs ieklausīties?
Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš Dienai atzīst, ka zinātniekos valdība pat necenšas ieklausīties, lai gan tieši zinātniekiem būtu, ko ieteikt valdībai šajā situācijā. Vēl vairāk – par to pašu žēlojas arī uzņēmēju un darba ņēmēju organizācijas. Ne velti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība šonedēļ rīkos preses konferenci par tēmu Partneru (ne)-iesaiste lēmumu pieņemšanā C-19 laikā un krīzes vadībā...