Fragments no intervijas:
Ir izsludināta gripas epidēmija. Cik ilgi tā varētu būt?
Epidemioloģiskais līmenis mūsu valstī ir, kad nedēļas laikā reģistrēti 100 gripas slimnieki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tagad, protams, saslimušo skaits turpinās pieaugt, maksimums parasti ir trešajā nedēļā. Tātad nākamajā, aiznākamajā nedēļā varētu būt lielākais slimnieku skaits - vai tas būtu tūkstoš, tūkstošpiecsimt vai divtūkstoš uz 100 000 iedzīvotāju, to parādīs statistika. Pagājušajā nedēļā bija Pasaules Veselības organizācijas laboratoriju tīkla, kurā ir arī Latvijas Infektoloģijas centrs, preses konference, un tur virusologi apsprieda gripas jautājumu, prognozējot arī epidēmijas gaitu ziemeļu puslodē.
Kas sagaidāms?
Šī epidēmija varētu būt plašāka tā iemesla dēļ, ka pamatā cirkulē pandēmiskais, 2009.-2010. gadā jauntapušais cilvēku grupas vīruss, kas bija zināms ar nosaukumu «cūku gripa». Un, tā kā šajā vīrusā ir notikušas izmaiņas, kuru rezultātā tas vieglāk piesaistās cilvēka augšējo elpceļu šūnām, iekļūst tajās un vairojas, tad lielāks skaits cilvēku varētu būt pakļauti inficēšanās vīrusam un slimībai. Jāsaprot, ka gripa 99% gadījumu tiek ārstēta ambulatori un 1% slimo smagi, dažreiz arī vidēji smagi, bet ar komplikācijām nokļūst slimnīcā. Latvijas Infektoloģijas centra stacionārā mums jau ir izrakstīti gandrīz 100 pacienti, kas izārstēti no gripas, mūsu stacionārā viens pacients ir aizgājis bojā un šobrīd ārstējas ap 80 pacientu. Bet pacientu pieplūdums ir arī citās slimnīcās.
Kā rīkoties, ja cilvēks jūtas nevesels?
Cilvēks ar gripu saslimst akūti vienā noteiktā diennakts stundā. Ir kaulu laušanas sajūta, vienbrīd ir auksti, tad karsti, temperatūra var pieaugt līdz 38 un var līdz 40 grādiem, ir stipras galvassāpes, tāpat sāpes acu ābolos, pieres daļā, otrā dienā pievienojas sauss rejošs klepus. Mans padoms - ir labi jāzina divi telefona numuri: ģimenes ārsta un neatliekamās palīdzības. Vispirms cilvēkam vai viņa piederīgajiem jāzvana ģimenes ārstam, viņš izvērtēs, vai pacients pieder pie riska grupas, kādi ir simptomi, kad jāapmeklē ārsts un vai nepieciešama mājas vizīte. Te būtiski piebilst, ka epidēmijas laikā ģimenes ārsta mājas vizītes tiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem. Svarīga lieta, ka gripu var ārstēt ar pretvīrusu preparātiem, bet tie ir receptūras medikamenti un jānozīmē pirmajā, otrajā vai, vēlākais, trešās dienas sākumā - jo ātrāk tiek nozīmēts, jo ātrāk vīruss tiek iznīcināts un gripa nevar attīstīties «visā savā krāšņumā». Arī neatliekamā palīdzība tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, un, ja lēmums tiek pieņemts, ka ir jāizbrauc ātrajai medicīniskajai palīdzībai, pacientam par to nebūs jāmaksā.
Kā cilvēks var saprast, vai jāzvana uz neatliekamās palīdzības numuru 113?
Ja temperatūra ir ļoti augsta un izteikts vājums, liekas, ka gurst sirds, nevar rokas un kājas pakustināt. Ja ir sajūta, ka trūkst elpas - pat atverot logu, ir ātra elpošana un trūkst gaisa. Visbeidzot, ja parādās kāds sīks asinsizplūdums acu ābolos, varbūt uz ādas vai sāk asiņot deguns. Tie visi ir ļoti draudīgi simptomi, kad nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība.
Kā no gripas izsargāties tiem, kuri sevi nepieskaita riska grupai un nav vakcinējušies?
Ja mēs runājam par nespecifisko profilaksi epidēmijas laikā, pirmkārt, protams, slimajiem ir jāpaliek mājās, bet šajā ziņā cilvēki bieži grēko. Jo ne jau vienmēr slimība nogulda gultā. Ir arī tā, ka cilvēki ar 37,5-38 grādu temperatūru iet uz darbu, kamēr nokrīt ar plaušu karsoni, bet šajā laikā paspēj ļoti daudzus inficēt. Piemēram, sabiedriskajā transportā viens gripas slimnieks var inficēt kādus 15-20 cilvēkus, kuri var pat nebūt viņam ļoti tuvu, jo gripas vīruss gaisa pilienu ceļā ļoti viegli lido un ilgstoši saglabājas virsmā. Tāpēc pie nespecifiskās profilakses pieder dzīvokļa telpu mitrā uzkopšana, roku mazgāšana, jo mēs aizskaram rokturus, pie kuriem turamies sabiedriskajā transportā, tāpat sabiedriskā vietā pieskaramies krēsliem, galdiem. No visām šīm virsmām uz rokām var nonākt vīruss - kāds saslimis cilvēks ir bijis, šķaudījis, klepojis. Ja ar netīrām rokām paņemam maizi, cepumu, daļa vīrusu, kas nokļūst kuņģī, aiziet bojā, bet daļa nokļūst elpceļos un savairojas.
Visu Romāna Meļņika interviju ar Baibu Rozentāli lasiet trešdienas, 27.janvāra, laikrakstā Diena!