Pētersone: Neviens nevar garantēt, ka godīgs darbinieks nevar paklupt aiz kārdinājuma

Fragments no intervijas:Jūsu vadītā iestāde pēdējā laikā skarbi kritizēta par personāla jautājumiem. Kā attīrāties no tādiem, kas nedara godu?Jāsaprot, ka VID ir iestāde ar četriem tūkstošiem darbinieku. Mēs esam dažādi. Pilnīgs mūsu sabiedrības spogulis. Tad, kad pieņem cilvēku darbā, ir vesela virkne filtru, bet to, "kas tam lācītim iekšā", nezinām. Un neviens nevar garantēt, ka godīgs cilvēks nevar paklupt aiz kārdinājuma, ko droši vien kaut kad piedāvā. Bet apvainot kādu pārkāpumos, atbrīvot no darba var tikai pie noteiktiem nosacījumiem, ja ir pierādījumi. Mēs nevaram pieņemt lēmumus, balstoties uz emocijām. Ir vairāki ceļi, kā atrisināt situācijas. Var pārrunu rezultātā vienoties, ka pārkāpējs pats aiziet, bet viņi arī zina savas tiesības un to, ka nevar atlaist, kamēr nav pierādīta vaina. Un ir juridiskais ceļš pēc administratīvā vai kriminālprocesa. Administratīvais paredz dienesta pārbaudi - ja ir aizdomas par pārkāpumu, izmeklē, atrod vainīgo, iniciē disciplinārlietu, kā ietvaros ir atsevišķi gadījumi, kad var sodīt pat ar atbrīvošanu no amata. Savukārt, ja kriminālprocesa ietvaros ir gūti pierādījumi par kāda mūsu darbinieka iesaisti, teiksim, kukuļņemšanā, informācijas noplūdināšanā, iesaistīšanos kaut kādās shēmās, izmeklētājs var pieņemt lēmumu par attiecīgās personas atstādināšanu no amata un man tas ir jāizpilda. Jāsaka uzreiz, ka visas šīs lietas ir ļoti ilgas. Ja kāds atstādināts no amata, sanāk, ka uz attiecīgo amatu cits jāpieņem uz laiku. Protams, tie, kas startē konkursos uz laiku, ir citas raudzes cilvēki nekā tie, kas piesakās uz pastāvīgu darbu.Bet tas, ka attīrāmies, gan fakts. Esam gan disciplinārlietu, gan kriminālprocesa ietvaros pieņēmuši attiecīgus lēmumus. Tāpat daudz paveikts caur novērtēšanas mehānismu, te gan nerunājam par pārkāpumiem iepriekšminētajā izpratnē, drīzāk situācijām, kad cilvēks nāk uz darbu, bet galīgi netiek galā ar saviem pienākumiem. Ir cilvēki, kurus arī tādā veidā atbrīvojam no darba.Bet, ja runājam par korupciju, protams, tiem VID darbiniekiem, kuru pienākums ir pieķert noziedzīgu darbību veicējus, iegūt pierādījumus to saukšanai pie atbildības, ir visaugstākais iespējamais koruptīvais risks. Tāpēc paši lielu uzmanību pievēršam šo amatpersonu darbam. Līdz ar to tas mīts, kas pēc televīzijas sižeta veidojās, ka pēkšņi VID un sabiedrībai atvērās acis... tā nebūt nav. Jo jau martā es kā iestādes vadītāja devu uzdevumu izvērtēt darbinieku 2014. gada deklarācijas tieši no nodokļu nenomaksas risku viedokļa. Diemžēl valstī joprojām nav sakārtots jautājums par visas valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudi. Kamēr skaidri un gaiši nepateiks, ka par šo jautājumu ir atbildīgs VID vai KNAB, nekas nenotiks. Jo nevar par vienu jautājumu būt divi atbildīgie vienlaikus.Tieši šodien man paredzēta tikšanās ar KNAB vadītāju Streļčenoka kungu, es noteikti piedāvāšu savu redzējumu: tā kā mēs esam tie, kas pieņem amatpersonu deklarācijas, mēs varētu tās salīdzināt ar citu VID rīcībā jau esošo informāciju un tad kopā ar šo iegūto rezultātu nodot KNAB tālākam vērtējumam, patiesuma pārbaudēm.Kā vērtējat, ka deklarācijās parādās paprāvi skaidrās naudas uzkrājumi?Es arī nesaprotu, kāpēc ir vajadzīgi skaidrās naudas uzkrājumi, jo tas ir viens no riskiem. Bet tāpēc vien par kādu pateikt, ka pārkāpis likumu, korumpēts, arī neatļautos. Jo var būt situācija, kad nauda no konta noņemta, lai, piemēram, no citas fiziskas personas nopirktu automašīnu. Diemžēl, bet likums atļauj skaidras naudas darījumus starp fiziskām personām, un mašīnu pirkšana un pārdošana tā pamatā notiek. Es arī nevaru pārmest, ka kāds glabā 70 tūkstošus, kamēr likums to atļauj. Tāpēc no VID puses iniciēsim noteikt skaidrās naudas uzglabāšanas ierobežojumus amatpersonām. Un vēl viena problēma, par ko runājām, bet netikām sadzirdēti - mantojuma apliecības. Ir absurds, ka katrs, ko grib, var ierakstīt apliecībā, tas tiek notariāli apstiprināts, pēc tam cīnīties... Ir nepieciešams kaut kāds filtrs.Visu interviju ar VID ģenerāldirektori lasiet laikraksta Diena otrdienas, 2.februāra, numurā!