Fragments no intervijas:
Tas, kas mani pārsteidza, un ar to gribētu sākt sarunu, - jums veselības ministra amatā uzradies konkurents - jaunais labklājības ministrs ļoti aktīvi komunicē par veselības jomu. Gan par apdrošināšanas ieviešanu, gan pacienta iemaksām. Nejūtaties apdraudēts?
Es ļoti priecājos, ka man rodas arvien vairāk sabiedroto. Nesen tiesībsargs norādīja, ka tik maz naudas, kā Latvijas valsts atvēl veselībai, ir antikonstitucionāli. Žēl, ka tiesībsargs nenāca ar šo atziņu pirms gada, tas man būtu palīdzējis izcīnīt lielāku finansējumu jau šogad.
Domājat, ka būtu izdevies ko panākt?
Iespējams, es ar to būtu varējis pārliecināt Reira kungu, kad viņš bija finanšu ministrs. Bet, no otras puses, šī tiesībsarga atziņa ir tik svarīga, ka labāk vēlāk nekā nekad. Nu mans sabiedrotais ir arī bijušais finanšu, tagadējais labklājības ministrs. Ir skaidrs, ka veselība ir hroniski nenofinansēta nozare. Finanšu ministrijas pozīcija taupīt naudu man, no vienas puses, ir saprotama, bet, no otras puses, ceru, ka Danai Reizniecei-Ozolai kā bijušajai ekonomikas ministrei piemitīs tas redzējums, ka nauda, kas atvēlēta veselībai, ir nevis izdevumi, bet ieguldījumi. Ar slimu tautu nebūs nekāda ekonomiskā izrāviena.
Kas izdarīts, jums esot amatā?
Ir palielināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Mums 2015. gada sākumā izdevās no 13,4 eiro uz 10 eiro samazināt pacienta maksu par gultasdienu un maksu par operāciju no 46 eiro uz 31 eiro, starpību slimnīcām samaksājot no valsts. Esam radikālas izmaiņas ieviesuši C hepatīta pacientu ārstēšanā. Bijām pirmsepidēmijas draudu priekšā - ar šo slimību apdraudēts bija katrs sabiedrības loceklis, ne tikai narkomāni un homoseksuālas personas -, no šā gada 1. janvāra valsts 100% apmaksā medikamentus, arī vismodernākos, šo pacientu ārstēšanai. Mums tagad ir arī C hepatīta pacientu reģistrs, esam apņēmības pilni izārstēt katru pacientu, kas ir līdzestīgs, proti, grib izārstēties. Tiem pacientiem, kuriem nepieciešama aknu transplantācija, valsts no šī gada otrā pusgada apmaksās arī to. Tāpat no 50% uz 25% ir samazināti līdzmaksājumi kompensējamajiem medikamentiem Krona slimībai un čūlainajam kolītam. Cīņā ar infekcijām un antibakteriālo rezistenci apmaksājam jebkuru antibiotiku bērniem līdz 18 gadiem. Tāpat apmaksājam barību tiem bērniņiem, kuri jābaro caur zondi - tas būtu bijis Labklājības ministrijas uzdevums, bet gadiem ilgi tas netika risināts, nu jau otro gadu kā iekļauts zāļu kompensācijas sarakstā.
Jāsaka, ka ieguvums pacientiem ir arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu saņemšana Rīgā un Rīgas reģionā ar labākām mašīnām nekā tad, kad to nodrošināja privātā kompānija.
Un kā ar izmaksām?
Budžets Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) nav palielināts, bet ir liels ietaupījums, kas ļāva pacelt darba algas brigādēs strādājošajiem. Mūsu pašu mašīnas ir labākas nekā Mamedova, ir noslēdzies konkurss par 52 jaunu automašīnu iepirkumu, katra mašīna par 48 tūkstošiem lētāka nekā laikā, kad NMPD vadīja Ploriņš, arī avīzes vairs neraksta, ka ātrās palīdzības mašīnas tik cauras, ka ziemā medikamenti tajās sasalst.
Kas ar pārējo medicīnas darbinieku algām?
Tas zelta princips, uz ko tiecamies, ir panākt situāciju, lai ārsti saņemtu divas reizes vairāk nekā vidēji tautsaimniecībā nodarbinātie, medmāsas - 60% no ārstu algas un jaunākais medicīniskais personāls - 40%.
Cik gados tāds mērķis var būt sasniegts?
Šobrīd rēķinām, cik vajag papildu naudas un cik soļos to var sasniegt. Gada beigās izdevās novērst mediķu streiku, jo ar arodbiedrību vienojāmies, kā sadalīt desmit miljonus publiskajā sektorā. Viena no ģimenes ārstu asociācijām, arī Rēvalda kungs, mani kritizē, ka 10 miljoni tiks sadalīti netaisnīgi, ka vajadzēja caur tarifu, lai tiek visiem, bet, ziniet, Saeima ar Budžeta likuma 66. pantu noteica, ka šie 10 miljoni paredzēti to personu atalgojumam, kas strādā publiskajā sektorā. Jo pašvaldību un valsts slimnīcās mums trūkst ārstu un medmāsu, ir jāaptur viņu aiziešana uz privāto sektoru vai emigrācija. 2015. gada sākumā mums izdevās sagādāt 4,2 miljonus eiro kompensācijai minimālās algas celšanai veselības aprūpes iestādēs no 320 līdz 360 eiro. Šā gada sākumā mums ir nauda kompensācijai algu celšanai no 360 uz 370 eiro. Iepriekš iestādēm minimālās algas bija vairākkārt jāceļ uz sava rēķina bez kompensācijas. No 1. janvāra mums ir arī 1,3 miljoni eiro izdienas pensijām NMPD darbiniekiem. Protams, tas ir nepietiekami, tomēr manā laikā 15,7 miljoni eiro ir nākuši klāt mediķu atalgojumam.
Bet pie sistēmas sakārtošanas pieder arī princips, ka jāaiztaisa mucā caurumi, pirms lej klāt ūdeni.
Kādus caurumus jums ir izdevies aiztaisīt?
Jau pieminēju atteikšanos no ārpakalpojuma, kā arī būtiski lētāku automašīnu iepirkumu NMPD vajadzībām. Nākamo ietaupījumu dod tas, ka no 1. janvāra esam atteikušies no pacientam nevajadzīgu laboratorijas izmeklējumu apmaksas.
Kādā veidā?
Ir virkne analīžu, kuras turpmāk var nozīmēt tikai speciālists, tāds, kurš spējīgs iegūtos rezultātus arī izvērtēt.
Ģimenes ārsts tāds nav?
Ģimenes ārsts visu nevar izvērtēt. Ja ģimenes ārsts būtu tik universāls, mums nevajadzētu endokrinologus, onkologus u. c. Otra lieta - pacients pats sev vairs nevar nozīmēt analīzes. Iepriekš viņš varēja palūgt ģimenes ārstam, lai nozīmē uz visu, un pacienta acīs labs bija tas ārsts, kurš paklausīja.
Kompleksa veselības pārbaude līdz ar to nebūs iespējama?
Bez vajadzības - ne.
Laiku pa laikam nevajag pārbaudīt veselību?
Vajag. Bet pie profilaktiskās apskates nevajag jebkuru analīzi. Noteiktas analīzes vajag, ja tām ir indikācijas. Ja nav veselības problēmu, bet gribas pārbaudīt visu ko, tad pašam par to arī jāmaksā. Uz valsts rēķina vienkārši ziņkārības pēc vairs nevarēs. Tāpat valsts neapmaksās dažas analīzes, kas nozīmētas vienlaicīgi.
Visu Romāna Meļņika interviju ar veselības ministru Gunti Belēviču lasiet trešdienas, 17.februāra, laikrakstā Diena!