Drošajā jeb zaļajā zonā būtu jāiekļauj ne tikai vakcinētie un Covid-19 pārslimojušie, bet arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu. Tas ir galvenais jauninājums, kuru Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē piedāvāja Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.
Latvijas tautsaimniecība savā attīstībā un izaugsmē nedrīkst pieļaut vēl vienu stingru ierobežojumu vilni, kura laikā faktiski tiek slēgtas vairākas nozares, jo valsts atbalsta iespējas drīzumā savu kapacitāti būs izsmēlušas. Taču ekonomikas sekmīgai darbībai galvenais priekšnoteikums ir pēc iespējas plaša iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19, tās aptverei sasniedzot vismaz 70%.
Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai, ir paziņojis Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) un frakciju vadītājiem.
Izdienas pensijām ir jābūt terminētām. Izdienas pensiju saņēmēji tiks iedalīti divās grupās pēc noteiktiem kritērijiem. Personas, kas tiem neatbilst, no izdienas pensiju saņēmēju loka tiks izslēgtas. Izdienas pensiju sistēmas reformā tiks ievērota tiesiskā paļāvība. Proti, visas izmaiņas skars tikai jaunpiešķirto izdienas pensiju saņēmējus, kā arī tos, kam jau uzkrāts ievērojams izdienas darba stāžs.
Dienas aptaujātie ēdinātāji ar bažām gaida rudens/ziemas sezonu un prognozē būtisku apgrozījuma kritumu. Arī Latvijas Restorānu biedrība apgalvo, ka bez zināma valsts atbalsta ēdinātāji izdzīvot nevarēs.
Lai arī šogad, salīdzinājumā ar 2020. gadu, elektroenerģijas cena biržā ir pieaugusi par vairāk nekā 100 procentiem, tomēr tas nenozīmē, ka tik liels elektrības cenas kāpums ir arī mājsaimniecībām.
Valsts iestāžu prioritārie pieprasījumi nākamā gada budžetā veido teju vienu miljardu septiņsimt tūkstošus eiro. Finanšu ministrijas piedāvātā fiskālā telpa ir 300 miljoni eiro.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu četrās pierobežas pašvaldībās no 11. augusta pēdējo divu dienu laikā Latvijas robežu nav šķērsojis neviens robežpārkāpējs, bet no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēta 91 persona, informē Valsts robežsardze. Tomēr ir jautājums, kas notiks ar tiem nelikumīgajiem imigrantiem, kuri Latvijā ieradušies līdz 11. augustam.
"Budžeta veidošanas sarunu laikā aktualizēšu piedāvājumu ieviest terminētu samazināto PVN nozarēs, kuras Covid-19 pandēmijas radītās krīzes dēļ cietušas visvairāk – izmitināšanas pakalpojumu, ēdināšanas un iekštelpu sporta nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem," paziņojis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Viņš piedāvā minētajām nozarēm samazināt PVN līdz 5%, kas būtu spēkā divus gadus. Jāatgādina, ka viesmīlības nozare (izmitināšana un ēdināšana) jau kopš pandēmijas sākuma ir iestājusies par samazinātu PVN, taču līdz šim dzirdīgas ausis politiķos nav atradusi. Arī vairums aptaujāto ekonomistu ir bijuši noraidoši.
Veselības ministrija lūdz valdībai piešķirt teju pusotru miljonu eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai veicinātu vakcinācijas pret Covid-19 aptveri. Valdība jau šodien lems par līdzekļu piešķiršanu.
Valdības uzstādījums ir, lai jaunajā mācību gadā skolas atsāk darbu klātienē, pēc tikšanās ar Latvijas skolu direktoriem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Šā gada septembrī Spānija izmēģinās brīvprātīgu pilotprojektu pārejai uz saīsināto – četru dienu – darba nedēļu. Eksperimentā, kas ilgs gadu, piekrituši piedalīties 200 uzņēmumu ar kopējo darbinieku skaitu 6000.
Šogad, neraugoties uz lielo karstumu, pārtikas raža solās būt visai laba, Dienai teic aptaujātie lauksaimnieki, kas norāda, ka gandrīz lielāka "kaitniece" par svelmaino vasaru bijusi ļoti aukstā ziema. Vislielākās bažas vairākiem zemniekiem rada nevis klimatiskie apstākļi, bet daudzie kaitēkļi un darbaroku trūkums.
Psiholoģijas zelta likums – cilvēkiem būtiskāks šķiet zaudējums nekā iespēja kaut ko iegūt – būtu piemērojams, arī domājot par vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanu, Dienai norāda sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un RSU docente un komunikācijas speciāliste Vita Savicka.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis stāsta, ka no 2023. gada rosinās ieviest bāzes pensiju 136 eiro apmērā. Intervijā Rūtai Kesnerei viņš norāda, ka valstij tas izmaksātu 300 miljonu eiro.