Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Svētdiena, 19. maijs
Sibilla, Teika, Lita

Rūta Kesnere

Desmit miljardu vērta iespēja(10)

Latvija no 2021. līdz 2027. gadam no Eiropas Savienības (ES) budžeta grantos saņems 10,5 miljardus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā plānošanas periodā. To paredz vakar no rīta noslēgušās ES līderu sarunas, kas ilga 90 stundas, un tas bija viens no garākajiem ES samitiem vēsturē.

Būtiski lielākas par tirgus vērtību(23)

Līdz ar jauno kadastrālo vērtību spēkā stāšanos 2022. gadā, tās tuvinot tirgus vērtībai, to pieaugums atsevišķos gadījumos būs pat 300%. Tas nozīmē, ka tikpat būtiski pieaugs arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), ja netiks veiktas kādas izmaiņas nodokļa aprēķināšanas kārtībā.

Algu apmērs zem VID lupas(16)

Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri, ka turpmāk uzņēmumiem, kas maksā būtiski mazākas algas nekā vidēji nozarē (faktiski runa ir par minimālo algu), būs jāpierāda zemo algu pamatotība, Dienas aptaujāto uzņēmēju attieksme ir duāla. No vienas puses, nozaru asociācijas izprot vēlmi tādējādi ''izķert'' aplokšņu algu maksātājus, no otras – ir bažas, vai tas nebūs pārāk liels administratīvais slogs, piemēram, maziem uzņēmumiem, kas objektīvi vairāk par minimālo algu nevar atļauties maksāt.

Studentiem kredīta saņemšanai pietiks ar valsts galvojumu(4)

Absolventiem vidējā kredīta atmaksas summa mēnesī ir 25 eiro, intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

20 miljonu atbalsts tūrismam

Covid-19 krīzes skartie tūrisma uzņēmumi saņems valsts atbalstu strādājošo algu subsīdijām, vakar lēma valdība, apstiprinot Ekonomikas ministrijas izstrādātos atbalsta noteikumus. Tūrisma nozares uzņēmēji apgalvo, ka ir pateicīgi par jebkādu valsts palīdzību, vienlaikus norādot, ka ar to var nepietikt.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 500 eiro izmaksās 170 miljonus(36)

Tā ir slikta, ļoti dārga un nevienlīdzību vairojoša ideja – par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) uzstādījumu palielināt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) augšējo robežu līdz 500 eiro teic Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norāda, ka tas valstij izmaksās aptuveni 170 miljonus eiro un par 1% palielinās budžeta deficītu, kurš pēc sākotnējā novērtējuma gada beigās varētu sasniegt pat 9% no IKP.

Minimālā iztika nav tikai budžeta jautājums(5)

Satversmes tiesas (ST) spriedums par garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēra neatbilstību Satversmei ir vēstījums, ka Latvijā arī sociāli visneaizsargātākie cilvēki var saņemt aizsardzību, ka konstitucionālā tiesa iestājas arī par viņu interesēm. Tā par ST lēmumu saka konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.

Īres tirgus ir tik nedzīvs, jo izīrētājiem ir pārāk augsti riski(22)

Pašlaik pašvaldību centieni pašām būvēt īres mājas atspoguļo, es teiktu, izmisumu. Tā ir apziņa, ka, neko nedarot, būs tikai sliktāk, komentējot situāciju mājokļu tirgū, intervijā Rūtai Kesnerei norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Dzīvokļu īpašnieki ķīlnieka lomā(11)

Namu apsaimniekotāji aizvien skaļāk sāk runāt par tā dēvētā būvniecības buma laikā (2007. un 2008. gadā) nodoto daudzdzīvokļu ēku jeb ''jauno projektu'' slikto kvalitāti. Līdztekus problēmām ar sliktu hidroizolāciju un pilošām terasēm apsaimniekotāji vērš uzmanību, ka daudzas ēkas neatbilst ugunsdrošības standartiem.

Par "veselības nodokli" domas dalās(2)

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ir nācis klajā ar priekšlikumu ieviest veselības apdrošināšanas nodokli 5% apmērā, nemainot kopējo nodokļu slogu. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiktu samazināts par 2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas par diviem procentiem pieaugtu – no 35,% uz 37,5%. Vienlaikus tiktu arī noteiktas minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā strādājošais darbojas.

Nomierina drukāto presi

Drukātās preses abonenti var būt mierīgi, ka nākamgad preses piegāžu izmaksu dēļ abonēšanas cenas nepieaugs. Tāpat preses izdevējiem ir iedota drošības un stabilitātes izjūta par nākamo un turpmākajiem gadiem. Tā par vakardienas valdības lēmumu, kas nosaka abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas kārtību, teic Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.

Kamēr vieni cer, citi raizējas(6)

Par nākamajā gadā plānoto minimālās algas celšanu no pašreizējiem 430 eiro līdz 500 priecājas mazo algu saņēmēji, arī ekonomisti ir atbalstoši, taču tas dara bažīgus reģionu, īpaši Latgales, uzņēmējus. Saskaņā ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) medijiem pausto Covid-19 krīzes dēļ 2021. gadā valdības atbalstītā minimālās algas paaugstināšana netiks atlikta, taču diskutējams ir pieauguma apmērs.

GMI būs lielāks par 80 eiro(6)

"Satversmes tiesas (ST) lēmums man nav pārsteigums," tā Dienai norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), komentējot ST spriedumu, ar kuru par neatbilstošu Satversmei atzīta norma, kas nosaka garantētā minimālā apmēra (GMI) līmeni. Norma savu spēku zaudē ar 2021. gada 1. janvāri.

Pagaidām nav skaidrības, kāds atbalsts aizstās dīkstāves pabalstu(4)

Lai gan 30. jūnijā beidzas dīkstāves pabalstu piešķiršana, tomēr pagaidām vēl nav skaidrs, kāds atbalsts stāsies vietā. Finanšu ministrijā gan uzsver, ka jau maijā ir panākta konceptuāla vienošanās, ka pēc dīkstāves pabalsta beigām tiktu izmaksātas algu subsīdijas uzņēmumiem, kuri nonākuši īslaicīgās grūtībās.

Vietvaru līderiem nav pārliecības par jauna amata nepieciešamību bērnu tiesību aizsardzībā(7)

Turpmāk pašvaldībās būs jāizveido atsevišķs bērnu tiesību aizsardzības speciālista amats, kas būtu neatkarīga pašvaldības institūcija. Līdztekus bāriņtiesu darbinieki vairs nebūtu pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, bet tiktu nodarbināti uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu, tādējādi novēršot pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.

Īres tirgus ir pārāk mazs(2)

Mājokļu pieejamības ziņā Latvijas lielākā problēma ir nevis pārlieku lielas izmaksas par mājokli, bet gan to sliktā kvalitāte. Tāds ir būtiskākais secinājums OECD pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā.

Nabadzības risks bērniem samazinās, senioriem tas ir nemainīgi augsts(4)

Nabadzība ir XXI gadsimta Latvijas realitāte. Turklāt mūsdienās ar nabadzību saprot ne tikai nepietiekamus resursus pārtikas, mājokļa un apģērba nodrošināšanai, bet arī ierobežotu piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, kultūras pasākumiem un kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai. Šāds bija galvenais vēstījums Rīgas domes Labklājības departamenta rīkotajam semināram Ēnas cilvēki. Nabadzība XXI gadsimta Latvijā.

Ekonomika, kas ielikta aploksnē(3)

Ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 23,9% no IKP un ir samazinājusies tikai par 0,3%, kas ir statistiski nenozīmīgi. Lielāko daļu pelēkās ekonomikas jeb 44% veido tieši aplokšņu algas. To vakar ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīgā biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa veidotājs Arnis Sauka.

Ostas gaida izmaiņas(1)

Gan Rīgas brīvostai, gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) ostai no publiskām atvasinātām personām jāpārtop par valsts kapitālsabiedrībām, tāpat kā tas jau noticis ar Ventspils brīvostu, kas pašlaik ir VAS Ventas osta. Tāds ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) uzstādījums. Tiesa, tam nav pilnīga atbalsta koalīcijā.

Pagaidām likmi nemainīs

''Tā nav privilēģija vai dāvana, bet vietējā tirgus aizsardzība,'' tā par grāmatniecības nozares prasību pēc samazinātās – 5% – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes saka Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, Jāņa Rozes grāmatu apgāda direktore Renāte Punka.

Karantīna joprojām obligāti jāievēro atbraucējiem no septiņām valstīm(3)

No šodienas ieceļotājiem, kas Latvijā ierodas no vairuma Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu, vairs nebūs 14 dienas jāpavada pašizolācijā, nolēma valdība. Taču pagaidām Latvijas radus apciemot bez divu nedēļu karantīnas vēl nevarēs Lielbritānijā strādājošie. Atbraucējiem no šīs valsts, kā arī Zviedrijas, Portugāles, Beļģijas, Maltas, Īrijas un Spānijas, iebraucot Latvijā, vēl joprojām būs jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija.

Atvieglo atlaišanas kārtību(12)

​Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja grozījumus Darba likumā, paredzot izslēgt normu, ka darbiniekus ar invaliditāti nevar atlaist. Proti, runa ir par 109. pantu, kas nosaka: "Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti." Par minētajiem grozījumiem vēl būs jābalso Saeimai.

Bērnu tiesības šajā krīzē ir aizmirstas(11)

Pandēmijas negatīvās sekas mēs visā pilnībā ieraudzīsim tad, kad ārkārtas situācija tiks atcelta, intervijā Rūtai Kesnerei apgalvo Centra Dardedze konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode.

Valdība vēlas mazināt atklātību(6)

Nedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nedz Sabiedrība par atklātību Delna neatbalsta valdības atbalstītos grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz būtiski ierobežot augstskolu padomju locekļu amatpersonu deklarāciju publiskojamo daļu. Turklāt satraucoši ir arī tas, ka valdība uzdevusi KNAB izvērtēt, vai šī norma varētu attiekties arī uz citu valsts kapitālsabiedrību padomju locekļu deklarācijām.

Latvijas Banku un FKTK apvieno, bet nesapludina(3)

Valdība atbalstījusi lēmumu par Latvijas Bankas (LB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apvienošanu, par kuru konceptuāli Saeimā lēmums tika pieņemts 2019. gada novembrī.

E-Saeimas ugunskristības(10)

Saeima, šodien skatot administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojektu galīgajā lasījumā, pirmo reizi strādās ar jauno tehnoloģisko rīku e-Saeimu, kas ļaus deputātiem piedalīties parlamenta sēdē attālināti, fiziski atrodoties ārpus Saeimas telpām.

Jauni pieraksti vien rudenī(4)

No šīs piektdienas, 29. maija, slimnīcas paplašina savu dienas stacionārā sniegto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, savukārt no 3. jūnija pilnībā būs atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.