Ekonomika, kas ielikta aploksnē

Vienlaikus pētnieks prognozē, ka Covid-19 krīzes iespaidā ēnu ekonomika tuvākos trīs gadus nevis mazināsies, bet pieaugs. Labā ziņā – sarūk neuzrādīto ienākumu apjoms, tas nozīmē, ka ir mazinājusies patiesās peļņas slēpšana, kas tiek skaidrots ar nulles likmi reinvestētai peļņai. Tāpat mazinājušies PVN karuseļi. Līdz ar to lielākā problēma ir tieši aplokšņu algas, un Latvijā vidēji no algas aploksnē tiek izmaksāti 22%, kamēr Lietuvā un Igaunijā nedaudz mazāk par 15%. Šajā ziņā visvairāk grēko tieši būvniecības un pakalpojumu nozares, tostarp ēdināšanas un naktsmītņu segmentā.

Svarīga morāle

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV), komentējot ēnu ekonomikas indeksa datus, uzsver, ka nodokļu maksāšanas disciplīnu noteikti uzlabos saprotama un taisnīga nodokļu sistēma, pie kuras reformas tiek strādāts. Konferencē klātesošie koalīcijas politiķi vienprātīgi pauda, ka beidzot ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā strādā, kas strādājošajiem nodrošinātu minimālas sociālās garantijas.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda – lai gan VID daudz dara ēnu ekonomikas mazināšanā, svarīgākā ir uzņēmēju morāle, jo "katram aplokšņu algu maksātājam nevar nolikt klāt kontrolieri". VID ģenerāldirektore arī domā, ka būtu pārskatāms pierādījumu nastas slogs, jo pašlaik tas ir ļoti apjomīgs. Piemēram, ja uzņēmumā ar 50 darbiniekiem konstatētas aplokšņu algas, visi 50 darbinieki uzskatāmi par lieciniekiem, kas jānopratina. Līdz ar to viena aplokšņu algu gadījuma izstrāde ir administratīvi ļoti sarežģīts un dārgs process, kas no valsts prasa lielus resursus. Turklāt ļoti bieži lietas līdz tiesai nemaz nenonāk, jo notiek vienošanās ar prokuroru. Jaunzeme atgādina vienu no jaunākajiem gadījumiem, kad par aplokšņu algu maksāšanu daudzu miljonu eiro apmērā tika panākta vienošanās ar prokuroru par 30 000 eiro soda naudas samaksu. Jāpiebilst, ka saskaņā ar indeksa datiem uzņēmēju apmierinātība ar VID darbu ik gadu pieaug.