Kā starp maniem ceļojumu galamērķiem parādījās Albānija? Iemesli bija vairāki. No draugu velotūristu atmiņu stāstiem par Albāniju man acu priekšā bija fotogrāfija, kurā redzams mazs veikaliņš, bet tajā – garās sveces svečturī ne vairs taisnas, bet no karstuma "novītušas" kā puķes. Toreiz vasaras vidū termometra stabiņš jau priekšpusdienā esot uzkāpis virs plus 40 grādiem pēc Celsija. Tāds klimats likās interesants ar to, ka ir ļoti atšķirīgs no klimata Latvijā. Turklāt, kad pirms diviem gadiem biju Melnkalnē, tad, kuģojot pa Škodras ezeru, gids pievērsa uzmanību kalnainajam krastam, kas jau esot Albānija.
Vēl jāpiebilst, ka es dievinu Gruziju un no ceļotājiem biju dzirdējusi, ka Albānijā esot kā Gruzijā pirms gadiem desmit, piecpadsmit. Doties uz Albāniju pamudināja arī tiešais avioreiss no Rīgas uz Tirānu. Tas, ka pēc divarpus stundām esi galamērķī un, izkāpjot no lidmašīnas, šķiet, ka saule noglāsta, ir tā vērts.
Ciparu valodā
Albānija (albāņu: Shqipëria, tulkojumā: Ērgļu zeme) oficiāli ir Balkānu valsts, kuras krastus apskalo Adrijas un mazliet arī Jonijas jūra. Platības ziņā Albānija ir daudz mazāka par Latviju – 28 748 kvadrātkilometri – un faktiski ierindojas starp mazākajām valstīm Eiropā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 6. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00