Valdības pilnvaru laikā ministri aktīvi strādāja pie reformu veikšanas, un Ministru kabineta darba iekšienē bieži piesaukto "stagnāciju" nevarēja manīt, aģentūrai LETA sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Gan no Progresīvajiem, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iezīmējas pozitīvs redzējums par labklājības ministres Evikas Siliņas (JV) iespējamo kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu.
Jebkura demisija ir pazaudēts laiks, runājot par esošā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) atkāpšanos no amata, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes teica viens no Apvienotā saraksta (AS) veidotājiem Uldis Pīlēns.
Nacionālā apvienība (NA) tā dēvētās "sarkanās līnijas" pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nevelk, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina NA pārstāvis Jānis Dombrava.
Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) kuluāros tiek vērtēta kā reāla Jaunās vienotības (JV) kandidāte premjera amatam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Uzņēmējs, viens no Apvienotā saraksta dibinātājiem Uldis Pīlēns ir gatavs uzņemties premjera amata kandidāta pienākumus, ja Valsts prezidents viņu nominētu šim amatam. Tas izriet no Pīlēna paustā TV24 raidījumā Ziņu TOP 14.augustā.
Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) neuzskata, ka Jaunā vienotība (JV), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvie būtu dēvējami par jaunās, topošās valdības kodolu.
Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas visām partijām atkal ir vienlīdzīgas iespējas darbam koalīcijā, aģentūrai LETA atzina politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Krīzes laikā politiskie iekšējie strīdi un Ministru kabineta nespēja vadīt valstiski svarīgus tautsaimnieciskus procesus šajos apstākļos nav vēlami, līdz ar to premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) demisija bija loģiska, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.
Jaunajai valdībai bez kavēšanās jāturpina jau iesāktais darbs, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojumu par demisiju, aģentūrai LETA teica Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Nebija pareizi aiztikt valdību pirms budžeta pieņemšanas, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojumu par demisiju, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) savu abu valdību darbības četru ar pusi gadu laikā akcentē kopā ar sabiedrību pārvarētās krīzes, tajā skaitā, Covid-19 un iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma riska novēršanu banku reputācijas problēmu laikā, kā arī risinājumu rašanu citos problēmjautājumos.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) haotiskās darbības, cenšoties atmaksāt par balsīm Valsts prezidenta velēšanās, likumsakarīgi novedušas pie premjera demisijas, komentējot Kariņa paziņojumu par atkāpšanos no amata, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Lai iesāktais darbs pie tiesu varas neatkarības un tiesiskuma stiprināšanas pilnvērtīgi turpinātos, nepieciešama spēcīga un rīcībspējīga valdība, aģentūrai LETA sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojumu par demisiju.
Būtu loģiski, ja partiju apvienība Jaunā vienotība (JV) uzņemtos jaunās valdības veidošanas procesu, un būtu arī grūti atrast pamatotus argumentus, kāpēc tai nevirzīts nākamā premjera kandidatūru, aģentūrai LETA atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Premjera Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojums par demisiju ir politiski loģisks solis, ņemot vērā viņa iepriekšējos izteikumus, paužot uzskatus, ka esošā valdība strādājot neefektīvi, ar padomnieka Andreja Vaivara starpniecību aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atkāpjoties no premjera amata, rīkojās atbilstoši valsts interesēm, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda partijas Progresīvie līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs.
Būtu interesanti redzēt, vai viens no Apvienotā saraksta (AS) veidotājiem un uz Valsts prezidenta amatu neveiksmīgi kandidējušais Uldis Pīlēns piekristu kļūt par premjerministru, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens.