Tā AS politiķis komentēja ZZS valdes priekšsēdētāja, Saeimas sekretāra un deputāta Armanda Krauzes sacīto, ka saistībā ar jaunās valdības veidošanas procesu AS jākliedē bažas par Šķēles ietekmi.
AS frakcijas vadītājs uz situāciju raugās ironiski, jo Krauzes izteikumi esot tipiska pieeja Lemberga iemācītā stilā - sastopoties ar problemātisku situāciju, ZZS politiķi cenšoties to pagriezt otrādi, lai būtu pirmie, kuri nokliedzas "ķeriet zagli".
Tavars akcentēja, ka ar Šķēli nav ne reizi runājis, tāpat viņam nav ziņu, ka no AS kāds ar ekspolitiķi sazinātos. Vien no AS līderiem arī akcentēja, ka nevienu nav pilnvarojis būtu par starpnieku un ka nekāda saziņa ar Šķēli nenotiekot arī caur kādiem "trešajiem sūtņiem".
Vienīgais konteksts būtu partiju apvienības dibinātāja un premjera kandidāta Ulda Pīlēna (AS) attālākas pagātnes darbība Šķēles savulaik dibinātajā Tautas partijā (TP), taču Pīlēns no TP publiski aizgāja, publicējot atklātu vēstuli, atzīmēja Tavars.
AS frakcijas vadītājs akcentēja, ka partiju apvienībai nav tāda cilvēka kā ZZS, kurš var piezvanīt "no Puzes, no kāda ezera". Bijušie kolēģi Zaļo un zemnieku savienībā šo piemēru ļoti labi sapratīs, atzīmēja Tavars.
Vaicāts par Krauzes minētajiem Šķēles "līdzgaitniekiem", Tavars atgādināja, ka TP bija tūkstošiem cilvēku, no kuriem daļa vēlāk nonākuši citos politiskajos spēkus. AS politiķis uzsvēra, ka pats nekad nav bijis TP un ka jau 18 gadus ir Latvijas Zaļās partijas biedrs.
Kā ziņots, Krauze skaidroja, ka ZZS nav nekādu "sarkano līniju" pret AS, taču reizē partiju apvienība vēlas noskaidrot situāciju ar turīgu Liepājas uzņēmēju, kuri ziedojuši AS, un Šķēles iespējamo ietekmi uz AS.
ZZS valdes priekšsēdētājs norādīja uz par oligarhu dēvētā ekspremjera Šķēles atsevišķiem kādreizējiem līdzgaitniekiem, kuri tagad ir pietuvināti AS politiķiem.
Krauze reizē norādīja, ka ZZS atbalsta plašu jauno koalīciju, kurā būtu pārstāvētas visas piecas partijas - "Jaunā vienotība" (JV), ZZS, "Progresīvie", AS un Nacionālā apvienība (NA).
LETA jau vēstīja, ka savukārt attiecībā uz ZZS bažas paustas saistībā ar cita par oligarhu dēvētā, ZZS pirms vēlēšanām izvirzītā premjera amata kandidāta Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) ietekmi.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.
Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.