Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.
Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.
Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas. "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs aģentūrai LETA sacīja, ka partija savu kandidātu neatsauks.
"Paldies kandidātiem, kas bija gatavi ieguldīt savas zināšanas, tās ir un būs svarīgas," izteikusies Siliņa.
Kā aģentūrai LETA skaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, šāds pēdējā brīža lēmums pieņemts, jo, lai arī abi koalīcijas virzītie kandidāti esot spējīgi, jaunais Latvijas Bankas prezidents varētu tiktu ievēlēts ar opozīcijas balsīm.
Vaicāts, kā no malas izskatās tas, ka pašu virzītie kandidāti tiek atsaukti pēdējā brīdī, Rokpelnis sacīja, ka "tā ir sacensība, kur uzvara nav garantēta nevienam".
"No katras dzīves situācijas ir jāpaņem labākais, ko spēj. Šajā procesā nav tikai zaudējumi, cilvēki arī kaut ko ieguva," turpināja spriest politiķis.
Savukārt JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA teica, ka situācijā, kad koalīcija nebija spējīga vienoties par kopīgu kandidātu, abu kandidātu atsaukšana esot "vienīgais pareizais lēmums".
Jurēvics uzsvēra, ka joprojām nebija skaidrs, kāds būtu vēlēšanu iznākums, tāpēc koalīcija "nevarēja iet uz šādu loteriju".
Viņš norādīja, ka tagad koalīcijai būs jāvienojas par vienu kandidātu. "Procesam jābūt skaidrākam," izteicās politiķis un piebilda, ka vienošanos par nākamo Latvijas Bankas prezidentu kavējis arī darbs pie nākamā gada budžeta.
Vaicāts, vai šāds lēmums ir godīgs pret kandidātiem, Jurēvics sacīja, ka vēlas izteikt pateicību abiem kandidātiem par ieguldīto laiku un gatavību pildīt Latvijas Bankas prezidenta amatu.
Pēc Jurēvica domām, esošajā situācijā Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu process būtu neprognozējams, kas esot varējis atsaukties uz bankas reputāciju.
Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA piesauca nenoteiktību par to, kurš būs nākamais Latvijas Bankas prezidents, tāpēc šāds koalīcijas lēmums esot pareizs.
"Progresīvie" joprojām vēlas, lai Kazāks turpina vadīt Latvijas Banku. "Mēs esam gatavi strādāt tālāk, atgriezīsimies pie šīs sarunas tiklīdz būs iespēja. Valdē, frakcija runāsim par to, kādi būtu izsveramie kandidāti no mūsu puses," teica Šuvajevs.
Visas koalīcijas partijas iepriekš tika apgalvojušas, ka viedokļu atšķirības par Latvijas Bankas prezidentu neapdraudot koalīcijas stabilitāti.
Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē diplomu ekonomikā, bet Londonas Universitātē maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu ekonomikā.
Kazāks strādājis kā vadošais ekonomists Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, bijis pētniecības asistents "International Research and Exchanges Board" (IREX) Rīgas birojā.
Tāpat Kazāks bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā ("Social Sciences Department, School of Slavonic and East European Studies, University College London").
No 2005.gada Kazāks bija "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā un galvenais makroekonomikas analītiķis Baltijā, bet no 2010.gada līdz 2018.gada augustam - "Swedbank" grupas galvenā ekonomista vietnieks, "Swedbank Latvija" galvenais ekonomists un "Swedbank" grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.
Kazāks kopš 2018.gada augusta ir Latvijas Bankas padomes loceklis, bet 2019.gada decembrī ar 76 deputātu balsīm Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu
Kazāks ir "Ekonomistu apvienības 2010" biedrs un "National Association for Business Economics" (ASV) biedrs.
Bērziņš ieguvis maģistra grādu starptautiskajās finansēs un banku darbībā Banku augstkolā, kā arī biznesa vadībā Šveices Biznesa skolā un tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē.
Bērziņš strādājis Cēsu pilsētas domē kā jurists, vēlāk kā Saeimas deputāta palīgs un Tautas partijas frakcijas konsultants juridiskajos jautājumos, kā arī 2005.gadā kandidējis Cēsu pilsētas domes vēlēšanās no Tautas partijas saraksta.
Laika posmā no 2007.gada līdz 2010.gadam Bērziņš bijis Ministru prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos, Aizsardzības ministra padomnieks likumdošanas jautājumos, Iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Tieslietu ministra padomnieks sadarbībai ar parlamentu.
No 2007. līdz 2009.gadam Bērziņš bija SIA "Latvijas garantiju aģentūra" valdes loceklis, no 2009. līdz 2011.gadam - SIA "Lattelecom" padomes loceklis. No 2011. līdz 2013.gadam Bērziņš bija Patentu valdes direktors.
Bērziņš 2010.gadā kandidējis 10.Saeimas vēlēšanās no apvienības "Par labu Latviju" saraksta. No 2013. līdz 2015.gadam Bērziņš bija Valsts Prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku likumdošanas un juridiskajos jautājumos.
No 2019. līdz 2023.gadam Bērziņš bija "The Three Initiative Investment Fund" padomes loceklis, bet no 2023.gada ir Pasaules Bankas iniciētās programmas Ukrainai "Partial Credit Guarantee Fund" neatkarīgais padomes loceklis.
No 2015.gada oktobra Bērziņš ir AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" valdes priekšsēdētājs, kā arī Banku augstskolas Padomnieku konventa priekšsēdētājs, bet no 2022.gada - Rīgas Stradiņa universitātes padomes priekšsēdētājs.
Ja Saeima šonedēļ neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Bankā.
ECB Padomē par monetāro politiku lemj eirozonas dalībvalstu nacionālo centrālo banku prezidenti, ECB prezidente un viceprezidents un ECB valdes locekļi. Nacionālo centrālo banku prezidenti ECB Padomes sanāksmēs piedalās personiski.
Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvija šādā situācijā jau ir bijusi salīdzinoši nesenā pagātnē - pēc toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 2018.gadā. Rimšēvičs, kamēr netika precizēts viņam piemērotais drošības līdzeklis, 2018.gadā vairākus mēnešus nevarēja apmeklēt ECB Padomes sēdes.
Ar īpašu ECB Padomes lēmumu tolaik tika atļauts Latvijas Bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai piedalīties sēdēs bez balsstiesībām, novērotāja statusā. Vēlāk Rimšēvičs izdeva pilnvaru Razmusai pārstāvniecībai ECB Padomē, un 2018.gada septembrī Latvija atguva savas balsstiesības.
Latvijas Bankas likumā teikts, ka līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam Latvijas Bankas prezidenta pienākumus (izņemot ECB Padomes locekļa pienākumus) pildīs Saeimas noteikts amatā esošs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet viņa prombūtnes laikā - Saeimas noteiktā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis.
Tātad, ja Saeima šonedēļ neievēlē nākamo Latvijas Bankas prezidentu, tad tai būs jānosaka, kurš prezidenta vietnieks - Santa Purgaile vai Māris Kālis - pildīs Latvijas Bankas prezidenta pienākumus līdz jauna prezidenta ievēlēšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.
Jaunas Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras bija jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī līdzšinējam prezidentam Mārtiņam Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.
papildināta no 6. rindkopas