Plaušas, kas satur gaisu, kuņģis, zarnas, kurās mēdz būt gāzes, ar sonogrāfu nebūs labi saskatāmas. Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana dzīvniekam ir nekaitīga, bet diemžēl ne vienmēr tiek saņemti ārstam noderīgi attēli. Šai metodei raksturīgas plašas attēlu interpretēšanas iespējas, kā arī viegli var iegūt kļūdainus attēlus, it īpaši, ja izmeklētājam trūkst pieredzes vai ierīces tehniskās iespējas ir ierobežotas. Ultrasonogrāfija ir metode, kuru izmantojot svarīgi divi priekšnosacījumi – pirmkārt, lai ar iekārtu strādātu pieredzējis speciālists, otrkārt, lai iekārta būtu ar augstu izšķirtspēju, ar kuru var iegūt augstas kvalitātes attēlus.
Ehokardiogrāfija ir ultraskaņas izmeklēšanas metode sirdij. To izmanto, lai apskatītu sirds anatomisko uzbūvi, tās audu struktūru un novērtētu sirds darbību.
Izmantojot endoskopisko izmeklēšanu, apskata orgānus no iekšpuses. Šo metodi parasti izmanto, lai izmeklētu dažādus cauruļveida orgānus. Dzīvniekam šī procedūra iespējama tikai narkozē – ārsts ievada orgānā zondi, kuras galā ir kamera, un monitorā vēro to, ko redz kameras acs. Ar endoskopisko metodi var apskatīt bronhus (to dēvē par bronhoskopiju), barības vadu, kuņģi, divpadsmitpirkstu zarnu (gastroduodenoskopija), resnās zarnas (kolonoskopija) vai urīnpūslī (cistoskopija). Ar aparātu var novērtēt gļotādu, saskatīt, piemēram, čūlu, svešķermeni, asiņošanas vietu, jaunveidojumu. Ja ierīce ir aprīkota ar manipulatoru, ievadot to, iespējams saņemt un izvilkt svešķermeni, apturēt asiņošanu, izņemt polipu vai citu sīku veidojumu. Visgrūtāk dzīvniekam veikt zarnu apskati, jo tās pirms izmeklējuma pilnībā jāiztukšo, un tas bieži ir grūti izdarāms.
Ķermeņa dobumus no iekšpuses ar kameru palīdzību skata vēl ar citām endoskopiskām metodēm, tādām kā artroskopija (iekļūstot tieši pašā locītavā), laparoskopija (vēdera dobumā), torokoskopija (krūškurvī). Šīs metodes izmanto ne tikai diagnostikā, bet arī ķirurģijā.
Elektrokardiogrāfija pieraksta sirds elektriskos notikumus (impulsus). Elektrokardiogramma ir grafiska līkne, kas rāda, cik ritmiski darbojas dzīvnieka sirds un kā pa to sirdsdarbības cikla laikā izplatās biostrāvas (vāji elektriski impulsi). Veterinārārstam tas palīdz noteikt sirds ritma izmaiņu veidu un to cēloņus. Ja sirds ritmu nepieciešams novērot diennakts garumā un ilgāk, tad tiek izmantota 24 stundu elektrokardiogrāfija jeb Holtera monitorēšana. Pie dzīvnieka ķermeņa uz diennakti tiek piestiprināta neliela iekārta.