Maņģenes meži un gravas
Jau braucot no Kuldīgas uz Maņģenes mežiem, vairāk nekā 10 km garais ceļš vijas pa zemes ceļiem, metot līkumus pa mežainu apvidu. Šeit ir viegli apmaldīties, jo brīžiem pazūd zona un navigācija vairs nav glābiņš. Pa ceļam var novērot autobusa pieturas būdiņu, kas saglabājusies no padomju laikiem, kad kursēja autobuss.
Dabas liegums Maņģenes meži ir mazapdzīvota un nomaļa mežu teritorija starp Abavas un Ventas upju ielejām. Tai raksturīgs viļņots reljefs, kuru šķērso dažu nelielu upīšu – lielākās no tām Bebrupīte un Kazu valks – ielejas un gravas ar bebru uzpludinājumiem, kā arī ieplakas ar nelieliem sūnu purviem. Dabas lieguma teritorijā atrodas meliorācijas maz ietekmēti skujkoku meži, kas ir dažādu retu sugu mājvieta. Tā ir nozīmīga teritorija vairāku meža biotopu aizsardzībai (92% no 1657 ha platības klāj meži). Sākotnēji dabas liegums veidots reto putnu sugu aizsardzībai, tā ir viena no pirmajām putniem nozīmīgajām vietām Latvijā. Lieguma nozīmīgākās ornitoloģiskās vērtības saistāmas ar meža biotopiem un mitrainēm, to daudzveidību. Tajā saglabājušās bioloģiski vecas mežaudzes ievērojamās platībās, kas ir piemērota dzīves vide retām un apdraudētām sugām. Dabas liegumā konstatēts samērā augsts medņu riesta vietu blīvums. No nozīmīgajām sugām šeit ir Eiropas ūdrs, lielais tritons, zaļā purvspāre un spilvainais ancītis.
Mūsu pārgājiena sākuma punkts ir Maņģenes muižas klēts, kas izbūvēta divos stāvos ar pagrabu, labi saglabājusies un vēl aizvien tiek izmantota kā noliktava. Vietā, kur tagad ir Dravas, senos laikos bijusi saimniecība ar klēti, kūtīm un kalpu māju. Kungu māja atradusies tālāk uz Ventas pusi. Pati klēts atrodas privātīpašumā, bet labi apskatāma ārpus žoga. Tuvāka apskate iespējama, tikai saskaņojot to ar Dravu saimniekiem. Apkārt iekārtota stādaudzētava un ugunsdzēsēju novērošanas tornis.
Mežs te nav dedzis, bet 2016. gada janvārī, kad ārā bija 20 grādu sals, visdrīzāk kādi ļaundari bija nodedzinājuši divas pamestas mājas. 30 minūšu laikā sākušas degt divas mājas. Kurzemnieks raksta, ka tajā naktī apkārtējo māju vīri savas sētas ar mietiem vaktējuši. Vienu no mājām – Skujeniekus – apskatījām vēlāk pārgājiena laikā – tiešām žēl, ka postā aizgājusi vēl restaurējama māja skaistā vietā, meža ielokā. Tagad mājas graustā palicis tikai manteļskurstenis, kur noteikti tā sauktajā melnajā virtuvē zem skursteņa visa saime savulaik sēdējusi un sildījusies.
Arī Kurzemē augstas klintis
Tālāk dodamies dabas parka Abavas senleja virzienā, kur mūsu mērķis ir apmeklēt Galmicu klinti, sauktu arī par Muižarāju klinti, kas ir 30 m augsts un 70 m garš baltsarkans smilšakmens atsegums Abavas kreisajā krastā un atrodas 7 km no Abavas ietekas Ventā. Arī Abavas ieleja ir bagāta – Abavas krastos konstatētas retas plēsīgo putnu, pūčveidīgo un dzeņveidīgo sugas, medņi un rubeņi, kā arī daudz zivju dzenīšu. Abava lejā mutuļot mutuļo un gaida laivotājus. Pirms ietekas Ventā upe paliek šaurāka, straujāka, dziļāka. Noteikti arī vasarā, laivojot pa Abavu, ieteicams izkāpt krastā un uzkāpt klintī, gar vienu gravas pusi vijas taciņa, kas ir vieglākais ceļš augšup. No klints paveras brīnišķīgs skats uz Abavas ieleju. Upes posms Renda–Nabas ezers tiek uzskatīts par skaistāko Abavas maršrutu.
Tālāk dodamies atpakaļ uz Maņģenes mežiem un pa paugurainiem celiņiem, pāri mazām, mutuļojošām upītēm nosoļojam vairāk nekā 10 km, nesatiekot nevienu cilvēku. Vasarā šī ir lieliska vieta, ko apmeklēt ar velosipēdu. Tagad ejam un baudām putnu balsis, dzērvju kliedzienus un zaļos egļainos mežus, kas smaržo pēc pavasara.
Kuldīgas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja Inga Bērziņa ir liela aktīvās atpūtas cienītāja un Kuldīgas viesiem var ieteikt savu iecienītāko brīvdienu nūjošanas maršrutu, kas sākas no Lapsu mājām Padures pagastā aiz Kuldīgas pilskalna, tad gar Ventas krastu līdz pat Sarkanajai skolai un gar Tigavas dīķi un jaunsargu nometni atpakaļ. Interesanti ir pārgājieni uz Baltavotu un Melnavotu, kas atrodas, no Kuldīgas izbraucot uz Ēdoles pusi, Kundu pilskalnu, kas ir viens no varenākajiem kuršu pilskalniem, Ūšu namiņu Padurē, Māmuļas alu un Sarkanajām sienām Ventas krastā netālu no Padures pilskalna un, protams, Riežupes smilšu alām.
Izvēlēties un saplānot
Domājot par iespēju doties pārgājienā, viena no svarīgākajām lietām ir pārgājiena maršruta izveide. Šeit svarīgi salāgot visu gājēju intereses, jo ne vienmēr vēlmes sakrīt – vienam svarīgākais būs nosoļotie kilometri, otram – sarežģīts apvidus un bezceļu izvēle, trešajam – apskates objekti. Pārsvarā var atrast kompromisu, ja vēlaties doties pārgājienā kopā ar citiem. Ja citu vēlmes nesakrīt ar jūsējām, vienmēr ir iespēja maršrutu plānot un pārgājienā doties vienam.
Gan tad, ja jau ir izvēlēta vieta vai apgabals, kur gribat ieplānot maršrutu, gan tad, ja vēl to neesat izvēlējies, svarīgāk sākt ar jautājumiem, ko pārgājienā vēlas izbaudīt – apskatīt dažādus interesantus objektus, izstaigāt kādu dabas parku, noiet gar kādu upīti, nokļūt mazapdzīvotā vietā vai pārbaudīt savus spēkus. Tad ir vieglāk izvēlēties vietu, uz kuru doties, un sākt plānot maršrutu.
Noderīga karte plānošanai būs BalticMaps, kurā, piemēram, datorā iezīmējot aptuveno maršrutu, varēs noteikt, cik kilometru kopā sanāk. Sarežģītākais ir novērtēt savas un pārējo gājēju spējas veikt kādu noteiktu distanci, jo kartē viss izskatās iespējams. Tomēr sarežģītāks reljefs var prasīt vairāk laika, nekā sākumā licies. Dienā optimāli būtu plānot ne vairāk kā 20–25 kilometru pārgājienu. Atcerieties, ka laiks vienmēr būs nepieciešams arī, lai nokļūtu līdz pārgājiena vietai, pusdienas pauzēm un objektu apskatei un baudīšanai.