Un lielākais varoņdarbs, ko latviešu tēvadēls spēj veikt aizjūras princeses labā, ir nevis zaļā pūķa uzveikšana, bet gan galvas nociršana zaļajai mušmirei, lai princese, par latvju mežu jaukumu jūsmodama, to nesajauc ar bērzlapi un neieliek savā groziņā! Sēnes ir un paliek ne tikai latvieša identitātes indikators – nolieciet ātrgaitas šosejas malā baraviku, un latvietis, garām braukdams, momentā nobremzēs, turklāt šis ir vienīgais gadījums, kad latviete sievasmāte neapvainosies par to, ka no straujās bremzēšanas ielidojusi stiklos.
Sēnes, kā mēs noskaidrojām jau iepriekšējo gadu konkursos Dienas sēne, ir arī visspēcīgākais aizbraukušo latviešu mājup saucējs. Ja latvietis ārzemēs uzzina, ka viņa sēņu mežs nav vis nocirsts, bet joprojām aug un zaļo, viņš paliek nemierīgs un lidmašīnā pērk vietu pie loga, lai jau no gaisa varētu pētīt, vai lejā sūnās nespīd kāda koša cepurīte. Jāteic atklāti, kopš eksistē sociālie tīkli, latvieša dzīve ārzemēs var kļūt pilnīgi nepanesama, ja viņš tajos izlasa kaut ko tādu kā, piemēram, rakstnieces Daces Rukšānes šāgada jūnija nogales stāsts, ar kuram pievienoto fotogrāfiju viņa uz pāris nedēļām sabojāja garastāvokli arī daudziem Latvijā strādājošajiem, – par to, kā gājusi pēc vīgriezēm un uzdūrusies milzīgam baraviku pudurim. Laimīgā kārtā drīz vien baravikas sāka augt arī citās vietās, jo šāgada jūlijs izrādījās sēnēm ļoti labs – ne pārāk karsts un pietiekami mitrs. "Ja karstums ir pārāk liels, mežs ļoti ātri izžūst, tas sēnēm nepatīk," skaidro mūsu lielākā sēņu zinātāja Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele. Viņa arī šogad, tāpat kā pērn, palīdzēs konkursam Dienas sēne.
Pats konkurss, kuru rīko Diena kopā ar akciju sabiedrību Latvijas valsts meži, noritēs jau sesto gadu. Šajā laikā esam piedzīvojuši gan tādas vasaras kā 2014. gadā, kurš izpelnījās iesauku Trakais baraviku gads, gan tādas kā aizvadītā, kad vasara bija tikai vienu mēnesi. Taču Dienas sēnes konkursanti spēj atrast sēnes arī tad, ja to nav pat tirgū. Sliktākajā gadījumā konkursam var sūtīt arī savu selfiju ar aso sēņotāja skatienu, turklāt Inita Dāniele stāsta, ka sēņotāji ir kļuvuši acīgāki un zinošāki, to apliecina daudzie ziņojumi par šā gada sēnes – bārkstainās mušmires – atradumiem, tostarp tik smalkās vietās kā Rundāles pils dārzs.