«Mums iepriekš birojs bija pie Čiekurkalna tirgus, bet tagad esam pārcēlušies uz šejieni. Par Altum aizdotajiem līdzekļiem pirktās mašīnas bija jātur slēgtā teritorijā, Čiekurkalnā tādas nebija. Izlēmām: tāpat mašīnas nomas klientiem lielākoties atdodam benzīntankā, jo jāparāda, kā uzpildīt gāzi, – kādēļ gan tad īrēt biroju?» stāsta Diāna Ozoliņa. Viņa izrāda garāžu pie mājas – iespējams, biroju vēlāk varētu ierīkot šeit. Uzbūvēt vārtu vietā stikla sienu, ievilkt no mājas apkures caurules un salikt radiatorus. Biroja mēbeles jau ir nopirktas un stāv sakrautas garāžas stūrī.
Veikals un labdarība
«Šī ir garāža ar vēsturi. Pirms pāris gadiem bijām te ierīkojuši lietotu apģērbu veikalu, paši braucām pēc drēbēm uz Vāciju un tirgojām. Te pat ārzemnieki nāca pirkties, kāds norvēģis nopirka kreklu un aizveda uz dzimteni kā suvenīru. Pēc tam tas viss pārvērtās par labdarības pasākumu – pēdējās pāri palikušās drēbes vienkārši atdevām,» stāsta Diānas vīrs Uldis Ozoliņš. Bez auto iznomāšanas viņš nodarbojas arī ar labu mašīnu meklēšanu Vācijas autoplačos Latvijas klientu vajadzībām. «Protams, mani smīdina nobraukumi mūsu lietoto auto tirgū, kur visas mašīnas, lai cik arī vecas būtu, ir noripojušas tikai 170 000 km. Šie paši Volvo Zviedrijas plačos stāv ar 500 000 un 600 000 km nobraukumu, turklāt pārsvarā tie ir izbijuši taksometri. Latvijā šīm mašīnām «notin» spidometrus un brauc vēl 300 000...»
Uldis stāsta, ka viņu uzņēmuma mašīnām tehniskā apkope jāveic ik pēc katriem 2000 kilometriem. Mašīnas netiek pirktas jaunas, bet gan 5–10 gadus lietotas. «Ar vojadžeriem Latvijā ir kļuvis pagrūti – dīzeļdzinēji viņiem ir štruntīgi, bet benzīna mašīnām ir lieli nodokļi, tās pirmo reizi reģistrējot. Mūsējie visi ir amerikāņi – Chrysler Town and Country – ar benzīna motoriem un gāzes iekārtām. Arī Volvo ir benzīnnieks, gluži tāpat kā mūsu superbudžeta klases mašīna Opel Vectra, ko izīrējam par 12 eiro dienā. Vienīgi Hyundai H1 busiņš ir dīzelis, benzīna versijas šim auto ir ļoti retas.»
Gadījās «citrons»
Ar Hyundai H1 busu, kas tika iegādāts par Altum finansējumu, pērkot gadījusies skāde. «Es vienmēr visiem esmu ieteicis pirkt mašīnas, arī lietotās, pie dīleriem, nevis Rumbulā, tomēr nu sanāca pašam iegrābties. Mašīnu noskatījām pie Skandi Motors, un pārdevēji dievojās, ka labāku auto neesot redzējuši. Kad nopirkām, izrādījās, ka mašīnai ir visādas vainas, turklāt tādas, kas neļauj to lietot bez riska iznīcināt dzinēju,» stāsta Uldis. Strauji mainījusies arī Skandi Motors attieksme – mašīna nemaz neesot viņu, to tirgojot kāda banka. Arī par tehnisko stāvokli nekādu garantiju nevarot dot, papildina Diāna. Piedāvājuši mašīnai veikt maksas remontu, kas pat ar «morālā kaitējuma nolīdzināšanai» piešķirto lielo atlaidi izrādījies krietni vien dārgāks nekā Ulda atrastajā autoservisā. «Kad jautāju, vai Skandi Motors var izrakstīt garantijas vēstuli, ka šī mašīna spēs bez remontiem aizkļūt, piemēram, līdz Berlīnei un atpakaļ, firmas pārstāvji tikai raustīja plecus.» Taču nu sarkanais buss ir saremontēts un ir gatavs vizināt braukt gribētājus.
Klientu vilināšana
Tomēr ar braukt gribētājiem nav tik vienkārši. Vasarā Ozoliņu autonoma par pieprasījumu sūdzēties nevar, turpretim ziemā mēdz būt tukšie periodi. «Tomēr mašīnas stāvēt nedrīkst. Pat nedēļu pastāvējušam auto sāk aprūsēt bremžu diski, bet, ja pastāv ilgāk, vispār sākas visādi brīnumi. Gultņu smēre satek rumbu apakšā, un pēc tam braucot sāk dilt gultņi, nosūb elektrības kontakti. Tā nu katru dienu ziemā braucu ar citu mašīnu. Draugi domā, ka es zīmējos, bet man tā ir nepieciešamība, lai mašīnas būtu mazāk jāremontē,» stāsta Uldis.
Diāna pašlaik nopietni pievērsusies mārketinga lietām. Jāsakārto uzņēmuma mājaslapa, ir noslēgts līgums par meklēšanas rezultātu korekciju Google meklētājā. «Pati īsti nesapratu, kā tas viss darbojas, noslēdzu līgumu ar starpniekfirmu. Pakalpojums maksā 600 latu gadā, jau nedēļu it kā viss darbojas, tomēr rezultāta pagaidām nekāda nav.» Pamatkanāls joprojām ir uzņēmuma profils portālā Draugiem.lv un regulāra sludinājumu izvietošana portālā Ss.lv. «Tiesa, lielākā daļa no Ss.lv ir tādi, kas apzvanījuši visus pārējos sludinājumus, un tur mašīnas ir beigušās. Ja mums tobrīd vēl ir ko iznomāt, tad ir labi. Tie, kas meklē autonomu caur Ss.lv, parasti to dara pēdējā brīdī,» Diāna saka.
Vācietis lidotājs
Par auto drošību Ozoliņu ģimene pārlieku neraizējas. Visās nomas mašīnās ir uzstādīti GPS raidītāji, kas reģistrē ne tikai mašīnas atrašanās vietu reālajā laikā, bet arī pārvietošanās ātrumu. Līgumā ar klientiem ir noteikts, ka ātrumu pārsniegt nedrīkst, par to pienākas līgumsods. «Bet cilvēki bieži vien tik un tā nesaprot. Mašīnai, braucot lielā ātrumā, būtiski pieaug nolietojums. Braucot ar 200 km stundā, ne tikai palielinās risks auto sadauzīt, bet arī pastiprināti dilst visi mehāniskie mezgli. Mums ir bijuši gadījumi, kad braukšanas diagramma rāda – vācietis ar mūsu veco ekonomiskās klases opelīti uz Liepājas šosejas ir izspiedis simt septiņdesmit. Zvanīju un prasīju, vai šim dzīvot apnicis, ka tā nesas pa mūsu bedrainajiem ceļiem,» stāsta Uldis.
Eksperta viedoklis
Ģirts Ozoliņš, reklāmas aģentūras IDEA direktors, Dienas starta 2014 žūrijas loceklis: «Jāsāk no produkta»: Ja uzņēmumam ir ierobežots mārketinga budžets, ir svarīgi definēt tā investīciju prioritātes. Kas ir primārā mērķa grupa – Latvijas iedzīvotāji vai ārzemnieki –, jo komunikācija atšķirsies. Taču, pirmkārt, jāsāk ar produktu. Autonomas kategorijā produkts būtībā ir autonomas uzņēmuma servisa kvalitāte, jo mašīnas visiem ir gandrīz vienādas vai arī jebkura autonoma var iegādāties jebkuru auto. Minivenunoma.lv gadījumā pirmā saskare ar produktu ir mājaslapa, kur gan lielākā uzmanība ir pievērsta mašīnām, nevis servisam un pakalpojuma pieejamībai. Tātad jāsakārto mājaslapa (nav ekonomiski izdevīgi uzturēt divas), jāievieš gudra CRM sistēma (tas ir īpaši svarīgi, strādājot ar Latvijas iedzīvotājiem, kas veiks atkārtotus pirkumus) un klientu servisa standarti. Sekotāji Draugiem.lv vēl nav garants uzņēmuma komunikācijas efektivitātei.