Veiksme balvas izskatā
Liela daļa šāgada projekta Dienas starts dalībnieku finansējumu ieguvuši, piesakoties dažādās atbalsta programmās – Latvijas attīstības finanšu institūcijā Altum, Lauku atbalsta dienestā, palīdzība saņemta arī no biznesa inkubatoriem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA).
Rīgas DJ skolas dibinātāji naudu savas idejas realizēšanai aizņēmās Altum. «Īstenībā mums paveicās, jo piedalījāmies konkursā Lec biznesā! un iekļuvām uzvarētāju piecniekā. Tādējādi ieguvām 1000 eiro balvu, ko ieguldījām savā uzņēmējdarbībā,» stāsta skolas dibinātāja Kristiāna Kalniņa, kas kopā ar Kasparu Dabru šajā uzņēmumā ieguldījuši arī aptuveni 2000 eiro sava līdzfinansējuma – 10% no visa projekta apjoma. «Naudu aizņēmāmies pamatlīdzekļu iegādei – pirkām aparatūru, mēbeles, tāpat arī pirmos mēnešus maksājām īri, maksājām sev algas,» stāsta Kristiāna. Uzņēmuma pasākumos tiek piesaistīti arī sponsori: dīdžeju skolu atbalsta Red Bull, bet informatīvais atbalsts tiek saņemts dažādos medijos – Rīga Radio, Draugiem.lv un projekta Dienas starts ietvaros arī laikrakstā Diena.
Iegulda partneri
Viena no bērnu apģērbu zīmola Liepa un Ozols (Linden & Oak) trim attīstītājām Zane Ruģēna-Bojāre stāsta, ka uzņēmumā ieguldīti privātā investora līdzekļi. «Lai saražotu bērnu apģērbus no ekokokvilnas, nepieciešami visai paprāvi līdzekļi. Vienai no mūsu uzņēmuma līdzīpašniecēm bija iekrājumi, kas tad arī tika ieguldīti biznesā. Kopā šobrīd esam iztērējušas aptuveni 5000 eiro – ir pašūta testa apģērbu partija, izstrādāti prototipi, pašūti tirdzniecībai paredzētie apģērbi, tāpat arī nauda aiziet krāsām, ir šādi tādi administratīvie izdevumi arī,» uzskaita Zane. Algu gan meitenes sev nemaksā – īsti neesot no kā, jo, kamēr vēl pasūtītās drēbes netiek tirgotas, tikmēr arī ienākumu neesot. Tomēr viss drīz mainīšoties, jo beidzot ir uzzīmēta uzņēmuma logo pēdējā – īstā versija un nu kreklus varēs sākt apdrukāt un tirgot.
Atradis atmaksātāju
Indulis Uškāns, kurš Glūdas pusē gatavojas ražot ekskluzīvas mēbeles, īsti nestāsta, cik lielu summu nācies ieguldīt kokapstrādes ražotnē, atklājot vien to, ka lielu daļu no aizņēmuma, kas iegūts Altum, atmaksās Lauku atbalsta dienests (LAD). «Šī iemesla dēļ gan nācās veikt izmaiņas biznesa plānā, to skaitā – mainīt plānus attiecībā uz darbgaldu iegādi. Ja sākotnēji biju nolēmis meklēt lietotus darbgaldus tepat uz vietas, tad, iesaistoties LAD programmā, šo punktu nācās mainīt. Bet, ņemot vērā to, ka viņi apmaksā lielāko daļu kredīta, jauno tehniku pirkt atmaksājās,» Indulis skaidro. Pats uzņēmējs projektā ieguldījis 10% no visas biznesa sākšanai nepieciešamās summas – pa kripatai sakasījis. Bijuši iekrājumi, kaut ko aizņēmies, kaut ko ieķīlājis. «Aizņēmumu plānoju atdot septiņu gadu laikā, līdz ar to nāksies mazliet pastrādāt, kamēr parādi būs nomaksāti.»
Inkubators un LIAA
Uzņēmums Ambline, kas izgatavo tekstila izstrādājumus no dzintara pavediena, ir tapis praktiski bez investīcijām. «Mana mamma Inita Dzalbe ar aušanu nodarbojās jau iepriekš, līdz ar to ar izejmateriāliem problēmu nebija. Nācās vien piepirkt klāt dzintara pavedienu,» stāsta Edgars Dzalbe. Uzņēmumā iesaistījusies arī viņa sieva Eva, kas arī ir iemācījusies aust un strādā ar stellēm. «Lielāko daļu izdevumu iesākumā veidoja izdevumi, kas saistīti ar mārketingu, reklāmu, iepakojumu. Tā kā esam Ventspils Augsto tehnoloģiju parka paspārnē, inkubators sedza 85% no šiem izdevumiem. Tāpat atbalstu saņēmām arī no LIAA, viņi līdzfinansēja pusi no dalības izmaksām izstādē Vācijā, kā arī samaksāja par stendu šajā izstādē,» Edgars atklāj.
Iekrājumi un nejaušības
Elīnas Pļavenieces topošais bērnudārzs Dūdiņdārzs saņem finansiālu atbalstu Altum, šī nauda tiks ieguldīta bērnu mēbeļu un pārējā bērnudārza aprīkojuma iegādē. Savukārt remonta izdevumi, kas veido paprāvus 18 000 eiro, tiek maksāti no Elīnas personīgās kabatas. «Kaut kādi uzkrājumi bija pašai, kaut ko iedeva vecāki, kaut ko aizņēmos.»
Savukārt autonomas Minivenunoma.lv īpašniece Diāna Ozoliņa pirmo nomas mašīnu nopirkusi pavisam citām vajadzībām. «Vīrs nodarbojas ar mašīnu atrašanu dažādiem klientiem, un viens no tiem gribēja vojadžeri pirkt līzingā. Mašīna tika atrasta un nopirkta, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ darījums tālāk nenotika un mašīna palika mums. Tā nu kaut kā sanāca, ka šo mašīnu sākām iznomāt. Kad redzējām, ka tā lieta iet, piepirkām klāt vēl vienu tādu pašu, tad vēl vienu, līdz beidzot paņēmām mikrokredītu Altum programmā un nopirkām vēl trīs mašīnas. Bijām domājuši ņemt lielāku kredītu, tomēr šobrīd vēl to nedarīsim,» stāsta Diāna. Kredīts ir ņemts uz pieciem gadiem, gada likme ir 7%, bet ik mēnesi par kredītu, par kuru iegādātas trīs automašīnas, Ozoliņu ģimenei jāmaksā 200 eiro.
Eksperta viedoklis
Ingus Palapis, Kurzemes biznesa inkubatora direktors:
«Viennozīmīgas atbildes nav. Ir tāds saīsinājums 3F jeb Family, Friends and Fools, tulkojumā – ģimene, draugi un vientieši, no kuriem tad arī parasti pirmās investīcijas aizņemas. Tiesa, aizņemšanās šai gadījumā ir visriskantākais variants, jo ir grūti novilkt svītru starp naudu un draudzību. Parasti biznesa prognozes izrādās pārāk rožainas, salīdzinot ar realitāti, un solījums naudu pēc gada atdot var pāraugt neērtā situācijā. Variants naudu sakrāt ir labs un pareizs, tikai diemžēl Latvijā nerealizējams. Cilvēki šeit neveido uzkrājumus, kamēr Rietumu pasaulē tā ir ierasta prakse – 10 gadus kādā jomā pastrādāt, sakrāt līdzekļus un atvērt savu uzņēmumu šai pašā jomā. Šāds biznesa sākšanas modelis ir interesantāks arī bankām, kas, pirms aizdot naudu, vēlas redzēt uzņēmuma finanšu plūsmu, stabilitāti.»