Māris Jansons, restorāna Bibliotēka № 1 šefpavārs
Vajag nošķirt divas svarīgas lietas – ir Latvijas virtuve un latviešu virtuve. Latviešu virtuve lielā mērā ir mīts – cik gan bieži mēs ēdam to skābputru, sklandraušus vai pelēkos zirņus? Šašliku mēs pilnīgi noteikti ēdam biežāk. Latvijas virtuvi veido ne tikai latvieši, bet gan visi cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši un dzīvo – krievi, vācieši, poļi, ukraiņi, gruzīni. Katrs šeit ir ko atvedis un atstājis, ēdiens ir pamainījies pielāgojies.
Vai mēs esam gatavi kvalitatīvai Latvijas virtuvei? Publika noteikti ir gatava. Gatavi nav piegādātāji, gatavi nav ražotāji. Ja ar dārzeņiem, konserviem vai zivīm vēl viss ir puslīdz kārtībā, tad ar svaigu gaļu mums ir reāla problēma. Mums nav attīstītas gaļas audzēšanas kultūras, padomju laikos vispār bija zināmas vien divu veidu gaļas – vista un cūka. Mums nav tādas cepamgaļas kultūras, mums nav bijusi gaļas ēšanas kultūra un šīs tradīcijas ir jāveido no jauna.
Es Valteram no sirds vēlu veiksmi, viņš ir mākslinieks un tiešām tic tam, ko dara. Varbūt vienīgi ieteiktu padomāt un atrast savā komandā kādu cilvēku, kas viņu mazliet pietur pie zemes, kas pasaka – naudas ir tik un tik, un mēs varam atļauties to un to, nevis šito. Jo ar labiem pavāriem ir tā problēma, ka viņi mēdz līdz galam sekot savai vīzijai un pārlieku aizrauties, nepadomājot par pragmatisko pusi.