Sakašķējušies vēl neesam
Pulverkrāsošanas uzņēmums VIP Color ir divu partneru bizness, kura dalībnieki uz pusēm ir Aivars Lazdāns un Pēteris Grīnvalds. Andris stāsta, ka Pēteris ir viņa radinieks: «Manas sievas māsīcas vīrs. Gan jau, ka latviešiem ir kāds atsevišķs vārds šādas radniecības apzīmējumam, bet es to nezinu.» Doma, ka jātaisa bizness, Andri vajājusi, kopš viņš aizvēra savu iepriekšējo uzņēmumu, kas nodarbojās ar būvmaisījumu ražošanu. «Pēteris kā reiz strādāja pulverkrāsošanas nozarē. Tā nu vārds pa vārdam, un esam tikuši līdz savam krāsošanas ceham,» Andris stāsta. Tāda tieša pienākumu sadalījuma tandēmam neesot - katrs dara to, kas attiecīgajā brīdī ir visvairāk vajadzīgs biznesam. «Arī naudas līdzekļus uzņēmumā ieguldījām līdzīgi. Vispārīgi ņemot, Pēteris vairāk nodarbojas ar klientu piesaisti, jo labāk pārzina nozari, es savukārt - ar grāmatvedību un citām papīru lietām. Ražošanas procesu uzraugām kopā, sakašķējušies vēl neesam. Laikam vēl nav tās naudas, ko sākt dalīt,» Andris smejas.
Partneros inženieris un investors
«Arī manā komandā ir līdzvērtīgs partneris. Uzņēmuma Greynut daļas gan pieder man vienam pašam, mēs savu sadarbību esam nostādījuši uz mazliet citādiem principiem,» stāsta Kristiāns Līcis. Kompanjons, kura vārdu Kristiāns pagaidām nevēlas atklāt, nodarbojas ar uzņēmuma produkcijas inženiertehnisko risinājumu izstrādi. «Viņš lodē, bet es pārdodu,» pienākumu sadali skaidro jaunais uzņēmējs. Firmas veiksmīgākais produkts šobrīd ir krāsaini gaismas baloni, kuros iemontētas LED diodes. Lai sāktu ražošanu, šim projektam bija nepieciešams investors, un Kristiāns ir tādu atradis: «Šajā gadījumā tiks dibināts jauns atsevišķs uzņēmums, kas nodarbosies ar gaismas balonu tirdzniecību un ražošanu, un investors par savu finansiālo ieguldījumu saņems daļas šajā uzņēmumā.»
Kristiāns uzskata, ka vienīgais risinājums brīdī, kad starp uzņēmuma dalībniekiem ir sākušās domstarpības, ir uz loģiku balstīta diskusija: «Ar investoru es iepazinos samērā nesen kādā LU Biznesa inkubatora rīkotā pasākumā, bet partneri, ar ko kopā sākām šo biznesu, es zinu kopš skolas laikiem. Domāju, ka mums viss būs kārtībā.»
Četrrocīgā vannošana
Iveta Preisa-Imaka suņu mazgātavu Tīrās ķepas ir atvērusi kopā ar kolēģi no sniega suņu entuziastu biedrības: «Uzņēmums mums pieder uz pusēm, un visus veicamos darbus mēs arī darām uz pusēm. Ar četrām rokām tomēr ir vieglāk gan tos radījumus iedabūt vannā, gan noturēt un nomazgāt,» smejas uzņēmēja. Iveta atzīst, ka vadošā loma uzņēmumā pieder viņai: «Man ir tāds raksturs, ka gribas vadīt, un brīnumainā kārtā sakasījušās par to līdz šim mēs neesam. Turklāt arī iepriekš mums ir bijusi laba sadarbība, vizinot suņu pajūgos cilvēkus, tāpēc, es domāju, arī šis suņu mazgāšanas bizness mūsu draudzībai neko pāri nenodarīs.»
Partneri, nevis kompanjoni
Klaviermeistars Aivars Tomiņš strādā viens bez kompanjoniem. «Ziniet, jebkurš skaitlis vislabāk dalās ar viens. Es esmu amatnieks un, godīgi sakot, esmu tā jau pieradis, pat īsti neredzu, ko kompanjons varētu šeit darīt.» Aivars stāsta, ka viņam ir vairāki patstāvīgi sadarbības partneri - krāsošanas darbnīcas un galdniecības, kurām viņš uztic veikt daļu no klavieru restaurācijas procesa.
Līdzīga situācija ir arī Līgai Auziņai, kura radījusi zīmolu Moshmosh un ražo un tirgo apdrukātus apģērbus bērniem un pieaugušajiem. Šuvēja, kas šuj produkciju, ir vairāk kā sadarbības partneris, nevis kompanjons. «Viņa, gluži tāpat kā es, ir pašnodarbinātā. Protams, mums ir izveidojusies lieliska sadarbība, un es viņu nemainītu ne pret vienu citu, taču tajā pašā laikā šāds sadarbības modelis šobrīd manā skatījumā ir pats labākais,» Līga spriež.
Džips vai attīstība
«Tīri juridiski citu dalībnieku manā uzņēmumā nav,» stāsta eļļas spiestuves Daugavmalas rapsis dibinātājs Reinis Balodis. «Tomēr realitātē mans kompanjons, sadarbības partneris un atbalsts ir mans tēvs. Eļļas spiestuve top ļoti ciešā sadarbībā ar viņa zemnieku saimniecību, tās faktiski atrodas blakus un uz viena zemes gabala. Tā ka mani kompanjoni ir mana ģimene, arī mana draudzene, mēs strādājam kopā.»
Arī šefpavārs Valters Zirdziņš ir SIA Dilles un loki vienīgais īpašnieks. «Lai gan Uzņēmumu reģistrā es esmu vienīgais īpašnieks, viens es to nebūtu paveicis. Man daudz palīdzēja mana draudzene, ģimene un citi tuvi cilvēki. Jā, sākumā bija doma par kompanjonu, tomēr nebija skaidrības par ieguldījumu, pienākumu un gūtā labuma sadali. Cilvēkam, kas nav bijis restorānu biznesā, ir grūti to līdz galam izprast, tāpēc man bija bažas, ka varētu rasties fundamentālas domstarpības vai pat konflikta situācijas. Kaut vai raugoties no pašas pirmās peļņas aspekta - kā ar to rīkoties, ieguldīt biznesā vai tomēr pirkt džipu?»