Uzzināju, kas ir haskijs
«Pirms septiņiem gadiem es meklēju savai ģimenei mīluli. Beigās nopirku haskiju, īsti nesaprotot, kas tas ir. Enerģisks, skaists suns - domāju, ka viss būs labi. Gada laikā viņš man parādīja, ko nozīmē haskijs. Viņš man lika kopā skriet, parādīja, cik daudz «smukuma» spēj sastrādāt daiļdārzā. Principā izpostīja visu, ko vien varēja, tikai tāpēc, ka es ar viņu par maz strādāju,» atceras Iveta.
Pēc kāda laika uzņēmēja internetā atradusi Aļaskas malamuta šķirnes suni, no kura saimnieki vēlējās atteikties līdzīgu problēmu dēļ. Divatā šie suņi bijuši mazliet laimīgāki, bet arī nedarbu apjoms pieaudzis divtik. Meklējot informāciju par ziemeļu suņu šķirnēm, Iveta uzgājusi domubiedrus un nodibinājusi biedrību Sniega suņi (www.sniegasuni.lv), kas nodarbojas ar suņu treniņiem un interesentu vizināšanu suņu pajūgos. «Beigās jau man sāka tos sunīšus vest paši saimnieki - negribat paņemt? Viņi man visu ir saplēsuši, sagrauzuši...» atceras jaunā uzņēmēja. Tagad viņai pieder jau astoņi suņi.
Seni un īpatnēji
Izpētot haskiju DNS, ir atklāts, ka tā ir viena no senākajām suņu šķirnēm. Tiesa gan, rezultātus var ietekmēt arī jebkura haskija un vilka sakrustošanās, kas varētu būt notikusi arī jaunākos laikos. Haskiji ir viena no primitīvajām suņu šķirnēm, tie ir izteikti bara dzīvnieki, kurus jau gadsimtiem ilgi transporta, medību un sardzes vajadzībām audzē Aļaskas eskimosi; rietumu avotos šie suņi pirmo reizi aprakstīti 1852. gadā. Haskijiem, samojediem un malamutiem nav izteiktas saimnieka izjūtas, tie atzīst jebkuru cilvēku. Daudz svarīgāka šiem suņiem ir bara izjūta - katrā pajūgā ir barvedis, kurš tiek iejūgts pajūga sākumā.
Grib veidot spa kūrortu
Biedrība Sniega suņi radīta, lai popularizētu suņu pajūgu sportu Latvijā. Sākumā tā ir bijusi tikai sacensību organizēšana, piedalīšanās tajās, bet pēdējos pāris gados tiek sniegti arī izklaides pakalpojumi - vizināšanās suņu kamanās ziemā vai īpašos ratos vasarā. Parasti pajūgā iejūdz divus, četrus, sešus vai astoņus suņus, taču klasiskais Aļaskas pajūgs sastāv no 16 suņiem - tāds dienā spēj pieveikt pat 100 un vairāk kilometru.
Ikdienā, lai sniega suns justos labi, tam ir jāpieveic vismaz desmit kilometru gara distance, pretējā gadījumā dzīvniekam kļūst garlaicīgi, tas sāk strādāt nedarbus un beigās krīt depresijā un cenšas aizmukt. Zinot, ka Latvijā dzīvo aptuveni 5000 šādu suņu, Iveta Preisa-Imaka ir nolēmusi savu hobiju pārvērst biznesā. Papildus interesentu vizināšanai kamanās viņa ir nolēmusi atvērt sniega suņu centru: «Es jau smejos, ka tas būs tāds kā spa kūrorts šādiem suņiem. Dzīvniekiem būs pieejama gan pansija, ja saimniekam kaut kur jādodas uz ilgāku laiku, gan arī rehabilitācija, kas ietvers baseinu, īpašu mazgāšanu, specializētu trenažieri. Suni būs iespējams atstāt uz laiku pansijā, un ar to nodarbosies pieredzējis instruktors. Šo pakalpojumu varēs izmantot jebkurš suns, arī tādi, kam nepieciešama veselības uzlabošana pēc traumas vai vienkārši stabilizēšana. Varēs arī vienkārši atstāt sunīti, no rīta braucot uz darbu, bet vakarā savākt. Mums būs arī vetārsts un treneri.»
Tēmē uz Eiropas naudu
Ivetas motivācija ir vienkārša - viņa mīl šos suņus un savu dzīvi ir pakārtojusi savam hobijam. Tagad ir pienācis laiks ar to nopelnīt: «Pašlaik mans vienīgais ienākumu avots ir cilvēku vizināšana suņu pajūgos. Bērniem cena ir pieci lati, pieaugušajiem - Ls 10-20 atkarībā no brauciena garuma. Priecājos, ka pieprasījums ir liels, tomēr, lai atspertos, ar to nepietiek.» Uzņēmēja patlaban raksta biznesa plānu un centīsies savam projektam piesaistīt arī Eiropas finansējumu - kopējā summa, kas nepieciešama šāda centra izveidei, ir aptuveni 30 000 latu. Nauda vajadzīga zemes nomai, voljeru un baseina izbūvei. Zemes gabals jau esot noskatīts turpat Ogrē, bet sarunas par tā nomu vēl nav sāktas.