Īsumā
Kopš
1992. gada Amerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē šo dienu svin gan
veselības aprūpes profesionāļi un cilvēktiesību aizstāvji, gan,
protams, pašas sievietes, kuras šo dienu vēlas nosvinēt pa īstam.
6. maijā tiek rīkoti arī atceres pasākumi cilvēkiem, kuri kļuvuši
par ēšanas traucējumu upuriem – piemēram, kuņģa samazināšanas
operāciju dēļ Austrālijā gada laikā mirst vidēji 8000 cilvēku,
lielākoties veselu jaunu sieviešu.
Dienas
bez diētas pirmsākumi meklējami Amerikā. Dienas bez diētas atklājēja,
Marija Evansa Janga (Mary Evans Young) pati savulaik slimojusi
ar anoreksiju. Viņa stāsta: "Es uzsāku popularizēt dienu bez diētas
divu iemeslu dēļ – pirmkārt, kādā televīzijas programmā redzēju
raidījumu, kur stāstīja par divām sievietēm, kuras tika veikušas
kuņģa samazināšanas operāciju. Un otrkārt, kāda piecpadsmitgadīga
meitene izdarīja pašnāvību, jo nespēja samierināties ar to, ka
ir resna (jāpiebilst, ka viņai bija 12. (pēc ASV izmēru skalas)
jeb pēc Eiropas skalas – 36. apģērba izmērs. Es nolēmu cīnīties
pret šo ārprātu."
Dienā bez diētas cilvēki tiek aicināti pieturēties pie dažiem solījumiem:
- Vienu dienu man nebūs diētas – 6. maijā, starptautiskajā dienā bez diētas.
- Tā vietā, lai censtos pārveidot savu ķermeni pēc kādiem standartiem, es pieņemšu sevi tādu, kāds esmu.
- Es paēdīšu, ja jutīšos izsalcis.
- Es nejutīšu kaunu vai vainas apziņu par savu apģērba izmēru vai apetīti.
- Es novērtēšu, vai diēta ir uzlabojusi manu veselības stāvokli vai nē.
- Izdarīšu vismaz vienu lietu, kuru biju nosolījies izdarīt, kad būšu zaudējis svaru.