Siltums ir noteicošais vārds, ar ko var raksturot atmosfēru, kas apņem, nonākot Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Nav nozīmes tam, cik gaisa temperatūras grādus rāda laika ziņās. Nav nozīmes arī tam, ka jau pienācis gada noslēdzošais ceturksnis, kad vasara palikusi pagātnē. Prāgai piemītošais siltums nav saistīts ar gadalaiku vai klimatu, bet gan ar šajā pilsētā valdošo viesmīlību. Iespējams, tieši viesmīlības dēļ Prāgai izdodas atkal un atkal ierindoties populārāko tūrisma galamērķu sarakstos.
Prāgai raksturīgais viesmīlības siltums labi jūtams, ejot pāri Vltavas upei pa pilsētas simbolu – Kārļa tiltu, kura vēsture sniedzas vairāk nekā 650 gadu senā pagātnē. Šķiet, kas gan šim tiltam tik īpašs, ka to skatīties brauc ceļotāji no tuvām un tālām zemēm? Kārļa tilta atbilde skeptiķiem ir: "Skulptūras!" Lai gan tās saistītas ar reliģiju un attēlo dažādus svētos, tomēr vienaldzīgus neatstāj arī cilvēkus, kuri ar ticību ir, kā mēdz sacīt, uz "jūs", jo katra skulptūra ir interesants mākslas darbs. Turklāt skulptūras rada iespaidu, ka ikviens uz šī tilta ir laipni gaidīts, tās apliecina viesmīlību, nevis agresivitāti vai drūmumu.
Ir arī kāda īpaša skulptūra, kurai gandrīz ikviens, nonākot uz Kārļa tilta, cenšas ne tikai palūkoties acīs, bet arī pieskarties. Tajā attēlots Jans Nepomuks, kurš tāpēc, ka atteicies atklāt grēksūdzes noslēpumu, noslīcināts Vltavā, bet vēlāk kanonizēts par svēto un kļuvis par Čehijas sakrālo aizgādni. Nostāsts par grēksūdzes noslēpuma neizpaušanu ir labs pamudinājums uzticēties Janam Nepomukam, un to arī dara Kārļa tilta viesi, klusībā formulējot savu vēlēšanos, pieskaroties skulptūrai un ticot, ka vēlēšanās piepildīsies.
Prāgai raksturīgais viesmīlības siltums jūtams arī Vecpilsētā, uz kuru raiti aizved ceļš, šķērsojot Kārļa tiltu. Patīkamu gaisotni rada arī tas, ka atšķirībā no daudzām citām tūristu iecienītām pilsētām Prāga ir brīva no uzbāzīgas komercializācijas un ik uz soļa nav manāmi nekaunīgi centieni pārdot ārvalstu viesiem bezvērtīgus niekus par augstu cenu.
Vecpilsētā var pavadīt pat vairākas dienas, un garlaicīgi nebūs
Turklāt Vecpilsētai arī mūsdienās izdevies saglabāt savu neatkārtojamo, tā dēvētās Viduseiropas sirds identitāti, kurā savijas rietumiem raksturīgā cieņa pret zināšanām, ko atklāj universitātes rajons, Austrumeiropai tipiskā tieksme uz spožumu, spilgtumu un krāsu kontrastiem ēku arhitektūrā un rotājumos, dienvidnieciskā reliģiozitāte, ko apliecina greznie dievnami, un Ziemeļvalstīm piemītošā organizētība, harmoniskums un it visur valdošais rāmais miers.
Vecpilsētā var pavadīt pat vairākas dienas, un garlaicīgi nebūs, bet, ja laika mazāk, tad vērts nepasteigties garām slavenam pulkstenim, nozīmīgam piemineklim un pievilcīgam dievnamam.
Pulkstenis, pie kura apstāties, ieraugāms Rātsnama sienā. Lūkojoties uz pulksteni pilnā stundā, piemēram, divpadsmitos, tajā vērojama īpaša tēlu parāde. Reliģija, astroloģija, astronomija, filozofija un psiholoģija vienuviet atklājas vienā Prāgas pulkstenī, kura vēsture sniedzas līdz XV gadsimtam!
Savukārt piemineklis, kuram vērts ziedot kaut vai dažas minūtes, atrodas Vecpilsētas laukuma malā un ir veltīts vienam no visu laiku slavenākajiem cilvēkiem Čehijā – Janam Husam. Jāteic, Prāgas vēsture ir kontrastiem bagāta, jo tajā savus vaibstus ievilkusi gan XIV gadsimtā dibinātās universitātes kļūšana par Centrāleiropas izglītības un zinātnes centru, gan ar Ebreju kvartālu saistītā leģenda par golemu – no māliem veidotu cilvēka figūru, kas ieguvusi dzīvību, gan nostāsti par alķīmiķiem, kas renesanses periodā, ķeizara Rūdolfa II varas laikā mājojuši otrā Vltavas pusē un meklējuši zelta gatavošanas noslēpumu, gan katoliskas ceremonijas, gan protestantisma idejas. Šajā teiku un faktu simbiozē būtiska loma ir arī Janam Husam – kādreizējam Prāgas universitātes rektoram, garīdzniekam, filozofam un katoļu baznīcas reformatoram, kurš tika sadedzināts uz sārta kā ķeceris un vēlāk atzīts par čehu nacionālo varoni un kura nāves diena – 6. jūlijs – Čehijā ir valsts mēroga atceres dienu sarakstā.
Turpat netālu no Jana Husa pieminekļa arī atrodama viena no skaistākajām Prāgas baznīcām ar neparastu nosaukumu – Tina Jaunavas Marijas baznīca. Pirms daudziem gadsimtiem šis dievnams bijis Jana Husa sekotāju pulcēšanās centrs. Mūsdienās baznīca apbur ar gotisko veidolu un gleznainiem torņiem, kas it īpaši ainaviski izskatās, ja uz baznīcu lūkojas no Vecpilsētas laukuma pretējās malas.
Tad, kad iepazīta Vecpilsēta, otrā Vltavas krastā gaida noslēpumainā Zelta ieliņa – vēsturiskā zeltkaļu un alķīmiķu pasaule. Turpat netālu pretī debesīm slejas iespaidīgā Sv. Vita katedrāle, kas lepojas ar majestātisku arhitektūru un krāšņu interjeru, bet kaimiņos katedrālei atrodas senlaicīgā Karaļa pils.
Šveika klātbūtne manāma ne tikai vienā krodziņā, bet arī citur pilsētā
Savukārt, ja gribas aizbēgt no drūzmas, kas mēdz valdīt populāros tūrisma objektos, miers rodams Kampas salā, kur atklājas gluži cita Prāga – vienkāršāka, šarmantāka un arī ļoti viesmīlīga.
Tad, kad pienāk laiks izgaršot Prāgas kolorītu, nav problēmu, jo krodziņi lielā skaitā izvietojušies abos Vltavas krastos, un nacionālais ēdiens – knēdeļi – pieejams daudzviet. Čehu nacionālais dzēriens, kā zināms, ir alus, un alu ierasts dzert no kausiem. Pie kausa – tā sauc vienu no Prāgas slavenākajiem krogiem, kas saistīts ar rakstnieka Jaroslava Hašeka romāna varoņa Šveika dēkām. Jāteic gan, kausi goda vietā ir arī citos krodziņos, un arī Šveika klātbūtne manāma ne tikai vienā krodziņā, bet arī citur pilsētā.
Turklāt plaši zināmais Šveika teiciens – tiksimies pulksten sešos pēc kara pie kausa – visai trāpīgi izsaka Prāgas viesmīlības radīto siltumu. Būtiskākais jau nav kauss, alus vai krogs, bet gan optimisms, kas ļauj ticēt – grūtus laikus iespējams izturēt ar dzīvesprieka un humora palīdzību, un pēc grūtiem laikiem viss būs labi.
Citi ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.