Zinu, ka sportojat?
Mazliet kustos. Braucu ar velosipēdu, paskrienu vai pastaigāju
gar jūru ātrā tempā. Mēģinu tā kā Fadejevs (smejas). Rīti pie jūras
ir brīnišķīgi. Ne tikai kā ķermeņa kustināšana, ir vēl kas cits -
saules faktors. Rīts, svaigais jūras vējiņš. Lielais horizontālais
laukums ir ārkārtīgi dziedējošs un līdzsvarojošs kopā ar sauli un
kustību. Tā ir terapija.
Aktivitātes rīta vai vakara stundās?
Ar velosipēdu braucu vakaros vai brīvdienās, kad var aizbraukt, piemēram, uz kapiem Asaros. Dzīvoju Mellužos, viens brauciens ir 3-5 kilometri. Vai vienkārši ar draudzeni braucam gar jūrmalu tik tālu, kamēr nekļūst grūti. No Mellužiem līdz Kauguriem un atpakaļ. Savukārt viegli skrējieni ir no rītiem. Manuprāt no rīta nemaz nevaru atļauties lielas slodzes, neesmu sportists. Visu dienu sēžu, gudroju (smejas). Viegla paskraidīšana bez īpašas piepūles, svaigs gaiss ceļ tonusu. Ja vēl no rīta nopeldos, tad ir pavisam labi.
Sen jau skrienat?
Periodiski. Pēdējais periods iesākās šopavasar, kad atbraucām no Ņujorkas. Redzējām, kā Centrālparkā skrien kā kādā demonstrācijā - milzīgā barā, viens aiz otra grūstīdamies. Cits ar bērnu ratiņiem, cits ar austiņām. Skrien tūkstotis, bet pa visu Jūrmalu ir tikai kādi četri rīta stundā. Dāma ar labradoriem, spriganais, tā mēs viņu saucam, jo viņam sportisks skrējiens, vēl kāds, kurš skrien ar dēliem. Skaisti, nevar salīdzināt ar Ņujorku. Atbraucām un sākām šo ritmu.
Tas arī ir likteņa pirksts, jo esmu dzimis Jūrmalā. Tur vecāku māja, atmiņas, jāņogu krūmi. Nevaru bieži pārvietoties, kā amerikāņi to dara, no vienas vietas uz otru. Tas nav manā raksturā. Ļoti svarīga vietas īpatnība un mīļums. Šī pārmantojamības sajūta, sauksim to tā, sakārto mani.
Kas jums vēl nepieciešams veiksmīgai dienai?
Lai būtu līdzsvars apkārtnē, starp cilvēkiem, ar kuriem esmu kopā. Pašreiz tas ir ļoti veiksmīgi. Svarīgi, lai arī darbā nebūtu kašķis. Katrs nepatīkams moments, ja kaut kas neiet, ja nevar ko atrisināt, iespaido veselību un labsajūtu.
Ikdienā pārvietojaties ar mašīnu?
Jā, tas ir nepatīkams moments - bezspēcība sastrēgumā, bet to
nevaru ietekmēt. Stāvu kā tādā aitu barā un neko nevaru izdarīt
(smejas). Nelāgi. Savs foršums, ka varu izrunāties ar draudzeni.
Cikos jums sākas darbadiena?
Deviņos, ātrāk nebraucu, dažreiz nokavēju rīta skrējiena un arī
sastrēguma dēļ (smejas). Reizēm sev saku, ka varu atļauties kādreiz
nokavēt desmit minūtes, nekas slikts nenotiek. Man ir vēl viens
paņēmiens, ko es daru, ja kavēju. Ja man jābūt deviņos, bet ir
piecpadsmit pāri, un es vēl esmu tikai Doma laukumā, saku sev -
tagad ej lēnām. Nokavējis esi šā vai tā. Piespiežu sevi
nomierināties. Kad būšu, tad būšu, pasaule no tā nesagrūs.
Pēc saspringtas dienas - miers mājās?
Jā, tas ir vajadzīgs. Nevaru arī noliegt, ka pie vakara mierīgās ēšanas un ēdiena gatavošanas man ļoti labi noder glāze sarkanvīna. Laba, sausa kvalitatīva sarkanvīna. Vīns dod papildu garšu un labsajūtu. Tas nav mazsvarīgi, jo miers kaut kā jāiegūst. Dzirdēts, ka vīns palīdz fermentēt barību - tās gudrās teorijas, kuras nemaz nezinu. Zinu tikai to, ka vīns man garšo un tas netraucē no rīta arī pasportot.
Stresu izminat velosipēdā, izskrienat?
Nezinu. Stress ir, uztraukums ir. Bet tur neko nevar darīt, tā ir laikmeta pazīme. Piederu tiem, kas nervozē un par visu uztraucas. Taču tas liek kaut ko darīt, risināt, dod rezultātu. Miegaini cilvēki arī nav īsti nekur liekami, jo esam, lai kaut kādā veidā reaģētu uz lietām, lai viens otram palīdzētu, lai kaut ko atrisinātu. Es nevaru būt kaislīgs, aizrautīgs, ja nav stresa.
Mūzikai ir liela nozīme?
Ir gan. Kādreiz vakarā spēlēju klavieres, tas relaksē. Vienkāršus pazīstamus gabaliņus - no Bītliem, Kalniņa, Paula repertuāra, sen jau esmu aizmirsis klasiku spēlēt. Improvizēju bez notīm. Tas palīdz, tā ir cita pasaule, brīnumaina skaņu pasaule.
Un ēdiens?
No rīta vajag labi paēst. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc kavēju. Vajag zināmu mieru un baudu, lai paēstu. Gadās, ka ar vienu roku veru durvis vaļā, bet ar otru dzeru kafiju. Tas ir iespējams, bet ir labi mierīgi pabrokastot.