Sveiks, Endij!
No Rojas ostas kuģītis Lasis atiet, šķeldams gaiši zaļganu un burbuļotu ūdeni. Šķiet, braucam pa dzērienu Sprite. Ostā paliek zvejas kuģi Džolija, Rauda, Bubis un citi. Lasis arī reiz bijis zvejas kuģis, taču nu jau vairākus gadus pārvadā pasažierus. Kopumā uz klāja var kāpt teju 20 cilvēku, taču pārvadāt var 12 — tik, cik drošības vestu. Ja uz klāja kļūst par vēsu, var doties uz kajīti pasnaust vai asistēt kapteinim Zigurdam un mehāniķim Valdim. "Kas ta tā pa jūr, tā nemaz nav jūr, tas i dīķis," kapteinis sodās par mierīgo, zilo klajumu. Dažkārt aiz borta varot redzēt roņu degunus vai par zaķi izvizināt kaijas.
Trīs stundas ceļā ir gana, lai acis izbaudītu jūras šļakatu un viļņu paveidus. No Sprite ūdens pārvēršas kvasa krāsā, jo dziļums dažviet ir ap 40 metru. Pamalē parādās kuģis. Ķeru pēc binokļa. Kāds milzenis! Uz sāna rakstīts: Endy. Kapteinis saka, esot kravas kuģis no Rīgas. Es māju Endijam ar baltu kabatlakatiņu.
Ierašanās
Roņu sala izskatās pēc meža jūras vidū, vien ostas skabūzītis norāda uz civilizāciju. Mūs sagaida Dimitrijs — šoferis, ugunsdzēsējs un dakteris vienā personā. Viņš ir dūšīgs un jauks, uz krekliņa rakstīts Please handle with care. Ar rūpību arī tiekam aizvizināti līdz centram. Pie kādas sakoptas privātmājas plīvo karogs — tā ir pašvaldība. Mēra uz salas šodien nav, jo aizbraucis uz kontinentu iepirkties.
Šopings
Veikali Roņu salā ir divi. Pirmā darbalaiks ir graujošs: 10—13 un 17—18. Pulkstenis rāda trīs pēcpusdienā. Dimitrijs pieklauvē pie veikala loga, tajā parādās veikala vadītājs. Atkrampē durvis no iekšpuses un ļauj norēķināties latos. Ja dotu — ņemtu pretī arī roņu speķi! Mainoties naudām un laikiem, vietējie savulaik tā norēķinājušies. Dodamies šopingā uz otru veikalu, kur pieejams pat bezvadu internets un iespējams norēķināties ar karti. Interneta jauda atkarīga no laika apstākļiem. Mākoņainā laikā ar karti te vis nenorēķināsies un gūglē nepasērfosi! Tepat ir arī mazas, vēsas klētiņas, kur nakti pārlaist salas viesiem. Roņu salā kopumā ir piecas naktsmītnes. Arī paēst tur var, ja vien par labu neatzīstat līdzpaņemtā šašlika cepšanu uz Laša grila.
Ekskursija
Uz salas kopš XIV gs. darbojušies zviedri; 1644.gadā uzcēluši Sv.Magdalēnas baznīcu, pirmo Roņu salā. Otra tapa 1912.gadā, kad pirmajā kļuva par šauru, jo iedzīvotāju bija ap 400. Baznīca uzcelta tieši blakus. Savulaik sievietes un vīrieši sēdējuši katrs savā baznīcas pusē, nu tā vairs nav. Katru rītu astoņos te iezvana dienu, bet dievkalpojumi ir svētdienās. Kāzas gan te tikpat kā nenotiekot, jo var taču dzīvot tāpat. Meiteņu esot maz, iebraucēju arī. Uz salas ir pasts, skolā mācās 12 bērnu, slimnīcas nav un nevajag. Pa grantsceļiem braukā automašīnas, kuras Igaunijā vairs nespēj iziet tehnisko apskati. Ievērības cienīga arī bāka, kas esot būvēta pēc Eifeļa torņa principa. Pēc skata tā gan līdzinās aprūsējušai notekcaurulei, un tajā vairs neļauj kāpt. Bāka ir blakus robežsardzes objektam, bet vienīgie salas aizstāvji džipā ir atplīsuši.
Mūsu lācis
Kopš latviešu lācis ir prom, uz salas valda miers. Pērn līdz šejienei lācis atkļuva uz ledusgabala un pamatīgi izbiedēja iedzīvotājus. Iešaut iemidzinošas zāles un ķepaini pārvietot neizdevās, jo viņš viltīgi slēpās un muļķoja igauņus. Taču kādu dienu lācis pazuda. Visticamāk, aizairējās atpakaļ uz Latviju. Par simbolisku piemiņu fabrika Laima Roņu salas iedzīvotājiem aprīlī uzdāvināja šokolādes lāci. Tas patlaban mīt kultūras namā uz galda. Kad kapteinis Prīts Kapsta no lāča noņem koka būrīti, visa telpa nosmaržo pēc šokolādes. "Neesam vēl izlēmuši, ko ar to darīt," atzīstas Prīts. Lāča derīguma termiņš ir gads un septiņi mēneši, tā ka laika pārdomām pietiek — uztvert kā skulptūru un ievietot muzejā vai visiem 60 salas iedzīvotājiem to notiesāt. "Gribētos jau apēst," nosmaida Prīts.
Salinieka pārdomas
Šī sala tomēr ir dīvaina. Tik nomaļa, tik mīklaina, tik mežaina, tik ļoti spējīga mainīt garastāvokli un uzdot jautājumus... Stāvu un domāju par to, kā ar kuģi, vilcienu un lidmašīnu prom no Latvijas traucas atvaļinājumu izslāpušie. Tie, kuri tiek līdz Roņu salai, saprot — ja māki atpūsties, jebkurā valstī būs labi. Uz Roņu salas atpūsties ir jāmāk. Citādi var gadīties kā man — ieklīst lidostas teritorijā un uz vecas, avarējušas lidmašīnas sagriezt pirkstu.
***
Fakti par Roņu salu
Salas platība 11,9 kvadrātkilometri, garums 5,5 kilometri, platums 3,5 kilometri
Uz salas mīt ap 65 iedzīvotājiem
Uz salas nav asfaltētu ceļu
Jūras satiksme ar Sāmsalu un Pērnavu
Automašīnām nav numuru un signalizācijas, jo tās neviens nezog
Pašiem sava lidosta, osta, robežsardze un peintbola vieta
Salas pirmsākumi ir V—VI gadsimts p.m.ē., kad sala nebija apdzīvota, bet turp brauca medīt roņus
1927.gadā roņsalieši tika pie uzvārdiem; pirms tam ģimenes atšķīra pēc īpašumzīmēm
***
Info
Brauciens Roja—Ruhnu—Roja ar kuģi Lasis izmaksā Ls 25, bērniem līdz 12 gadu vecumam — puse cenas
Regulāru reisu nav, iepriekš jāpiesakās pa tālr. 29238127
Info: www.rojaport.lv
Naktsmājas atrodamas: www.ruhnu.ee; www.liisetalu.ee
Lai ceļotu, vajadzīga pase