Citiem - devušies atvaļinājumā vai komandējumā. Dzīvnieku viesnīcu īpašnieki teic - situācijas, kad atstāt viņu gādībā dzīvnieku, ir tikpat raibas kā cilvēka dzīve, taču visi ir vienisprātis - arvien biežāk suņu, kaķu un citu mīluļu saimnieki izvēlas savu ģimenes locekli uz laiku ievietot dzīvnieku viesnīcā. "Mēs tagad jau rezervējam vietas uz Ziemassvētkiem," par noslogojumu nesūdzas dzīvnieku viesnīcas Rekša māja īpašnieks Aivars Rūtiņš. Vasara viesnīcām ir klientiem pilnākais laiks.
Pasaulē pirmās dzīvnieku viesnīcas radās pirms pusgadsmita ASV, Latvijā pirmā tika izveidota 1991.gadā. Gadu gaitā no īslaicīgās uzturēšanās telpām, kur suņus no kaķiem šķīra plānas sieniņas, tā radot lielu stresu, šīs viesnīcas jau sākušas ērtību ziņā konkurēt ar cilvēkiem piemērotajām. To skaits Rīgā un Rīgas rajonā tagad sasniedzis piecas viesnīcas. Tomēr Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece Latvijā par dzīvniekiem labvēlīgām nosauc vien divas - Rekša māju Mārupē un Viesnīca suņiem un kaķiem Baltezerā, ko izveidojusi SIA Kalndores. Atšķirībā no suņiem kaķus gan uz atvaļinājumu, gan komandējumu laiku tomēr labāk esot atstāt mājās - sarunāt kādu pazīstamu cilvēku, kurš vismaz reizi divās trīs dienās apciemo kaķi, lai paēdinātu un iztīrītu tā tualeti. "Kaķis ir teritorijas dzīvnieks, kuram pārvietošana svešā vidē var būt traumatiska," saka V.Klučniece.
Kā bērns bērnudārzā
"Protams, ka sākumā mums bija bail - kā sunītim klāsies viesnīcā.
Viņam tad vēl nebija pat gads, turklāt tieši tad vēl bija Jaungads
ar salūtiem," par bažām ievietot suni viesnīcā stāsta Sandra, kura
dzīvo Rīgas rajonā. Viņas bīgls dzīvnieku viesnīcās nu jau
uzturējies divreiz. Pirmoreiz, kad ģimene devās svinēt Jaungadu uz
dažām dienām ārpus Latvijas, tā izvēlējās savu lolojumu ievietot
Rekša mājā. "Man šķiet - galvenais, lai suņa saimniekam izveidojas
labs kontakts ar viesnīcas saimnieku," saka Sandra. "Kad sunīti
atvedām, visi iznāca uzreiz ārā sagaidīt. Bija tāda sajūta kā, kad
bērnu pirmoreiz uz bērnudārzu atved". Sandra arī viesnīcas
darbiniekiem stāstījusi, ka suns pieradis, ka to pēdējoreiz dienā
ved ārā vēlā vakara stundā. Tā arī ticis darīts. "Suns pilnīgi
nemaz neatšķīrās, kad atbraucām pakaļ, uzvedās tāpat kā līdz šim,"
saka Sandra.
Otrajā reizē, kad Sandra ar ģimeni devusies uz kāzām, nācies atstāt suni citā viesnīcā, kuras nosaukumu viņa lūdz neminēt. Lai arī šajā viesnīcā esot suņu "istabiņas" bijušas lielākas, tomēr "sunītis pēc tam kaut kā dīvaini uzvedās". Sunim arī piemetušās vēdergraizes.
Rīdziniece Lienīte, kura savu suni pērn izšķīrās atstāt dzīvnieku viesnīcā Kart Krustpils ielā, atceras to ar šausmām. Viņa tādēļ rosina citus dzīvnieku īpašniekus noteikti pirms dzīvnieka vešanas apskatīt viesnīcu. Lienītei to darīt nebija sanācis - suns tika aizvests uz viesnīcu tieši pirms braukšanas. "Viesnīca atradās otrajā stāvā patversmei, suns tika vilkts pa metāla trepēm uz otro stāvu pa ēkas ārpusi, tur bija betonēta telpa ar metāla durvīm, guļvieta - dēļi," viņa stāsta. Lienīte joprojām esot neziņā, vai suņi no otrā stāva vispār tiekot vesti ārā pastaigāties. "Atstājām suni skrāpējoties pie durvīm. Es biju asarās, kad mašīnā braucām no viesnīcas. Tāpēc palūdzu paziņas, lai nākamajā dienā suni izņem," viņa saka.
Katram iekštelpa un ārtelpa
"Neskatoties uz ekonomisko stāvokli valstī, kad cilvēki sākuši
rēķināt, ko var un ko nevar atļauties, mēs nevaram sūdzēties par
kritumu," saka Rekša mājas saimnieks A.Rūtiņš. Rekša māja ir
atvērta arī kanārijputniņiem, kāmīšiem, degū, jūrascūciņām,
bruņurupučiem un citiem zvēriem.
Katram sunim viesnīcā ir savs iekšējais voljērs, kas atrodas ēkā, un ārējais voljērs, kur tas var brīvi pastaigāties. Voljēri viesnīcas klientiem viens no otra atdalīti ar nožogojumu. Līdzīgi ir arī Viesnīca suņiem un kaķiem Baltezerā. Šovasar Rekša mājā tiek gatavots arī ārējais voljērs kaķiem, lai no visām pusēm nožogotā teritorijā kaķi varētu izskrieties un bez briesmām, ka aizbēgs, pakāpelēt pa koku. Sekojot suņu saimnieku vēlmēm, suņus viesnīcnieki vedot ārā tik reizes dienā un uz tik ilgu laiku, kā saimnieki norādījuši. "Ir iespēja ar suni staigāt pa zaļo pļavu, taču ir arī klienti, kas vēlas, lai suns socializējas, tad to vedam uz ciematu pastaigāties. Cena ir viena un tā pati," saka A.Rūtiņš. Vienam sunim dienā viesnīca izmaksā astoņus latus, savukārt kaķim - piecus. Cenā nav iekļauta barība. "Ķemmēšanas un frizēšanas mēs suņiem nepiedāvājam, taču varam to noorganizēt un aizvest pie meistariem," saka A.Rūtiņš.
Viesnīca suņiem un kaķiem Baltezerā cena ir nedaudz zemāka - suņa uzturēšanās viesnīcā dienā izmaksā septiņus latus, savukārt kaķa - četrus. Viesnīcas saimniece Natālija Līvmane Dienai uzreiz saka - suņi tiek vesti ārā pastaigāties divreiz dienā. Kaķiem, kuri dzīvo namiņos pa četriem (katrs mīt savā istabiņā), ir iespēja doties arī ieelpot svaigu gaisu nožogotā terasē. Lai kaķi neizspruktu, izveidotas īpašas dubultās durvis. Abu viesnīcu saimnieki stāsta, ka sekojot līdzi, kā līdzās esošajos voljēros dzīvojošie suņi sader kopā. Lai ērcīgākie suņi nesabiedētu bailīgākos.
Mājās braucot smaidīgi
Abām viesnīcām izveidojies liels pastāvīgo klientu loks. "Ja
pirmoreiz zvana klients, piedāvāju atbraukt pašam apskatīties, jo
stāstam jau mēs visi gandrīz vienādi un skaisti," saka N.Līvmane.
Kad dzīvnieks tiek atvests uz viesnīcu, darbinieki sīki izprasot
par dzīvnieku paradumiem, raksturiezīmēm. Tiesa, ne vienmēr šī
informācija "nostrādājot". "Piemēram, bija mums viens tāds
pūdelītis, kura saimnieks saka - ja nekādi netiekat ar viņu,
iedodat burkānu, tad būsiet lielākais draugs. Taču viņš uz burkānu
vispār neskatījās un uz mani arī, viņš bija svešā vidē," atceras
N.Līvmane. Vairāki klienti viņai atzinuši - pēc uzturēšanās
viesnīcā suņi palikuši patstāvīgāki.
N.Līvmane stāsta - ilgākais laiks, ko suns pavadījis viesnīcā, bijuši trīs gadi. Saimnieks devies strādāt uz Angliju, tādēļ suni atstājis viesnīcā, ik mēnesi braucis to apciemot un vedis pastaigās. Tā kā suns jau bijis vecs, tas arī nomiris viesnīcā. Īsākais laiks bijis dažas stundas - suņa saimnieki devušies uz izlaidumu.
Katram ģimenes mīlulim dienā tiekot veltīts laiks. "Noteikti nav tā, ka sastumjam dzīvniekam mutē pārtiku un - guli. Mēs ar viņiem visu laiku ņemamies, komunicējam, suņi jau arī komunicē savā starpā. Tas ir trafarets uzskats, ka kaķis vai suns viesnīcā skumst vai mokās. Viņiem te ir drīzāk pionieru nometne vai sporta nometne," salīdzina A.Rūtiņš.
Kā lai suns vai kaķis saimniekam izstāsta, kā klājies viesnīcā? A.Rūtiņš teic: "Viens ir suņa vizuālais izskats - vai nav savēlies, izkrities, pārēdies. Bet otrs - vai suns neizskatās psiholoģiski apspiests." Tiesa, viņš norāda - ja suni viesnīcā atstāj uz vienu vai divām dienām, var jau arī gadīties, ka tas neaiziet "smaidīgs" mājās. "Taču tie, kas nodzīvojuši septiņas desmit dienas - smaida, neviens sanīcis neizskatās," bilst A.Rūtiņš.