Bērna smadzenes ir kā vecās Parīzes karte
Pēdējos 30 gados par zīdaiņiem un maziem bērniem veikti daudzi pētījumi, kuros īpaša uzmanība veltīta viņu zināšanām, iztēlei, apziņai, stāsta psiholoģe un grāmatas Filozofiskais mazulis autore Elisone Gopnika. Viņa atgādina, ka vēl pirms trim desmitgadēm psihologi un filozofi bērnus uzskatīja par nepilnīgiem pieaugušajiem, iracionāliem un egocentriskiem, par nespējīgiem domāt loģiski. "Taču bērni zina daudz vairāk, nekā mēs iedomājamies," viņa saka.
Pētījumi rāda, ka bērniem piemīt lieliskas iztēles spējas. Bērni spēj arī atšķirt fantāzijas no realitātes. Patiesībā viņi fantāziju pasauli vienkārši uzskata par interesantāku nekā reālo. Piemēram, iedomu draugi neliecina par to, ka bērnam ir grūtības atšķirt iedomu pasauli no reālās. Izgudrojot neesošus draugus vai iedomājoties lietas, kuru nav, bērni mācās saprast cilvēkus.
E.Gopnika bērna smadzenes salīdzina ar vecās Parīzes karti, kurā uzzīmētas daudzas šauras, līkumotas ieliņas. Pieauguša cilvēka smadzenēs šīs līkumotās taciņas ir aizvietotas ar lieliem nervu bulvāriem, kas ir svarīgi, jo funkcionāli, bet to vairs nav tik daudz. Psiholoģe uzsver, ka bērni visvairāk mācās no tiem cilvēkiem, kas viņiem ir tuvi. Viņa iesaka pievērst vairāk uzmanības tieši tam, kādi cilvēki, piemēram, auklīte, darbojas ar bērnu, nevis pārblīvēt bērnistabu ar izglītojošām rotaļlietām. Bērni jau tāpat ir pietiekami gudri.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.