Skaidrību šinī jautājumā noteiks tikai DNS ekspertīze, kura ar aizbildņa piekrišanu trešdien tiks veikta gan bērnam, gan viņa iespējamajai bioloģiskajai mātei. Vienlaikus šis gadījums liecina par skolas un ierēdņu bezatbildību un lētticību, kas ļāva bērnam dzīvot bez personību apliecinoša dokumenta un, iespējams, līdz ar to nevilšus palīdzēja slēpt zēna patieso identitāti.
Viņa nedzemdēja zēnu
Pirms 16 gadiem Daugavpili satricināja ziņa par to, ka veikala
priekštelpā kādai sievietei nozagti ratiņi ar pusotru mēnesi vecu
zīdainīti. Pēc neilga laika atradās tikai ratiņi, taču bērna tur
nebija un policijai neko neizdevās noskaidrot. Aizdomas par
saistību ar šo seno notikumu Daugavpils bāriņtiesas darbiniekiem
radušās pēc vairākām sarunām ar kāda zēna māti un viņas radiem.
Stāsti bijuši pretrunīgi un juceklīgi, līdz beidzot sieviete
atzinusies, ka nemaz nav bērna bioloģiskā māte. Pēc viņas stāstītā,
tagad 16 gadu veco zēnu no Dagestānas 1992.gadā atvedis nu jau
pirms dažiem gadiem mirušais vīrs. Dokumenti, tajā skaitā dzimšanas
apliecība, vienā no mātes versijām sadeguši ugunsgrēkā, citā -
tikuši nozagti. Uz bāriņtiesas darbinieces jautājumu, kas ir bijis
rakstīts bērna dzimšanas apliecībā, sieviete atbildējusi, ka
ierakstā par māti esot bijusi svītriņa. Līdz reizei, kad māte tika
apcietināta par kādu noziedzīgu nodarījumu un zēnam vajadzēja
noteikt aizbildni, ne bērns, ne viņa ģimene nebija nonākuši
Daugavpils bāriņtiesas redzeslokā.
Daugavpils pilsētas bērnu tiesību aizsardzības inspektore Maija Lazdāne Dienai apgalvoja, ka māte, kas audzināja zēnu, esot rūpējusies par bērnu, strādājusi dažādos darbos tirdzniecībā. Taču zīmīgi, ka arī viņai pašai neesot bijis personas dokumenta. Skolas, kurā mācās zēns, direktore kategoriski atteicās komentēt faktu, kā 1999.gadā bērns ticis uzņemts skolā bez dzimšanas apliecības. Pēc aģentūras -LE-TA informācijas, bērnam bijusi medicīnas karte un personas lieta, mācību iestādē ir arī divi dažādos laikos mātes iesniegti paskaidrojumi par to, kāpēc nav iesniegta dzimšanas apliecība.
Jutusi, ka bērns dzīvs
Bāriņtiesas darbinieki uzmeklējuši sievieti, kura 16 gadu dzīvojusi
zaudējuma sāpēs par nozagto bērnu, kas tā arī palicis viņai
vienīgais. Kaut arī viņa brīdināta, ka cerības var nepiepildīties,
viņa uzreiz piekritusi veikt DNS analīzes, jo visu laiku sirdī esot
jutusi, ka bērns ir dzīvs un atrodas kaut kur netālu. Šādas
ekspertīzes veikšanai piekritis arī nepilngadīgā zēna
aizbildnis.
Kā Dienai pastāstīja Daugavpils domes lietu pārvaldniece Helēna Soldatjonoka, ekspertīzes veikšanu Valsts ekspertīžu centrā Rīgā apmaksās Daugavpils pašvaldība. Kaut arī, pēc darbinieku teiktā, iespējamā māte un bērns savā starpā ārēji esot līdzīgi, uz Rīgu viņi tiks nogādāti atsevišķi, viņi vēl joprojām nesatiksies. Jau no rītdienas zēnam tiks nodrošināta psihologa palīdzība, viņš dzīvos pie aizbildņa, kurš rūpēsies, lai bērna rīcībā nenonāktu Latvijas televīzijas un preses paustā informācija par šo notikumu. "Pierādīts vēl nav nekas, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Zēns pagaidām ir pārliecināts, ka viņu audzinājusi māte, un uzzināt kaut ko citu viņam būs milzīga trauma. Mums ir jāaizstāv bērna intereses," saka M.Lazdāne.
Policija domā, ko darīt
Pamatojoties uz bāriņtiesas iesniegumu, Daugavpils policija šobrīd
veic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ir pamats ierosināt
kriminālprocesu. Taču, kā Dienai skaidroja Daugavpils policijas
pārvaldes priekšnieka palīdze Ingūna Dunda, tā kā elektroniskās
datu bāzes policijai ir tikai no 1994.gada, lai iegūtu maksimāli
daudz informācijas par pirms 1992.gadā notikušo bērna zādzību,
policijas darbinieki pieprasījuši minēto lietu arhīvā. Grūtības
lietas apstākļu noskaidrošanā rada arī tas fakts, ka neviena no
toreiz lietu izmeklējušajām personām patlaban policijā vairs
nestrādā. I.Dunda uzsvēra - pat tad, ja tiks ierosināts
kriminālprocess un pierādīts, ka jaunietis tik tiešām ir pirms 16
gadiem pazudušais bērns, vainojamās personas nevarēs saukt pie
atbildības, jo lietai ir iestājies noilguma termiņš.
Kā Dienai sacīja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bāriņtiesu uzraudzības un metodiskās vadības departamenta direktore Valentīna Gluščenko, ministrija rūpīgi sekos līdzi šīs interesantās situācijas attīstībai. "Mēs esam iesaistījuši lietas izpētē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, kas pārbaudīs izglītības iestādes darbības, jo pagaidām nav saprotams, kā bērns visu šo laiku bez jebkādiem dokumentiem varējis mācīties skolā, pāriet no klases uz klasi. Visādā ziņā pašlaik būtiskākais ir rast tādu risinājumu, lai bērna intereses neciestu vēl vairāk, lai atbildīgās iestādes iespējami ātrāk atrisinātu visas neskaidrības un sagādātu nepieciešamos dokumentus.