Pavasaris ir klāt. Sagādāju gumijniekus, aizeju uz solāriju, apzinīgi uzņemu vitamīnus no bundžām un lielveikalā pirktiem Lietuvas lokiem. Veicu dažnedažādus pasākumus, lai aizdzītu vienmuļību. Taču tie nespēj apklusināt nezināmo neredzamo kūdītāju, kurš musinoši čukst par tālām zemēm, kārdina ar siltām jūrām, vilina uz trakulībām. Kļūst skaidrs, ka jābrauc prom - uz otru pasaules malu, uz Argentīnu, Buenosairesu.
www.skyscanner.net, www.iberia.com, www.aerolineas.com. Aši klikšķinu taustiņus un jau pēc pusstundas izņemu no printera vēl siltu elektronisko aviobiļeti maršrutā Rīga-Frankfurte-Madride-Buenosairesa. Vēl tikai atvaļinājumu grafikā pretim savam vārdam iezīmēju trīs nedēļas un uzrakstu e-pastu Dāvidam - manam Buenosairesā dzīvojošajam draugam -, lai drīz gaida ciemos.
Uz Buenosairesas tierra firma izkāpju vēlā vakara stundā. Sveicinos, saku, ka man nevajag vīzu, draudzīgie brūnači smaida un tic uz vārda. Dāvids dod buču un sauc: "Laipni lūgta, braucam uz bāru!" Kamēr mēs braucam uz bāru, 18 stundu ilgā lidojuma nogurdināta, mulsi bolos apkārt, ļaujot, lai miljonu pilsētas miklais, siltais gaiss kā milzīga suņa mēle laiza man seju, it kā saucot: kur tu biji, es jau sen tevi te gaidīju, cik labi, ka tu beidzot atbrauci!
Buenosairesa ir īsta Latīņamerikas skaistule. Ļoti miesīga, baudkāra, iznesīga. Vētrainā dzīve atstājusi tās sejā savas pēdas, kuras tā neslēpj, bet gan nes ar lepnumu. Pretrunīga, mainīga, te tā smejas, te - raud; te bagāta, te - nabaga. Vienuviet tā atgādina holivudiskas veiksmes lutinātu princesi, taču turpat aiz stūra kļūst par pelnos un putekļos tupošu pelnrušķīti, par kuras kāri pēc skaistas dzīves liecina vien nolupušas nagu lakas paliekas. Centra rajonu plašās, spožās avēnijas nepiespiesti krustojas ar šaurām, apbružātām ieliņām; starp ekskluzīviem dārga paskata auto ubagodami ložņā nosmulējušies bērneļi; čum un ņudz klauni, akrobāti un uguns rijēji, izbadējušies suņi un preču pārdevēji. Es par šo jucekli spēju vien brīnīties, taču visi pārējie tajā iesaistītie, šķiet, jūtas kā zivis ūdenī.
Tāpēc man patīk šī pilsēta - vienkārši tā ir dzīva. Jebkurā diennakts laikā te mutuļo dzīve. Ēdiens ir sātīgs un garšīgs, un vīns - biezs un kreptīgs; dienas ir saulainas un rimtas, un naktis - reibinošas un tumīgi saldas. Ļaudis pulcējas kafejnīcās, lai mielotos ar ēdienu, dzērienu un futbolu, patrītu mēles par vietējiem svētajiem - Evitu Peronu, Karlosu Gardelu un, protams, Maradonu. Argentīnā nav pieņemts pamest vecāku mājas pirms laulībām, tāpēc jauniešiem nekas cits neatliek kā maigoties parkos uz soliņiem - kur vien skaties, bučojas un ņemas. Klīst nostāsti par noslēpumainajiem telo - diskrētām viesnīcas tipa iestādēm, drošām un klusām vietiņām, kur mīlniekiem pabūt divatā, taču neviens nekad neatzīstas, ka ir tādā pabijis - tikumība katoļticīgajā zemē ir augstā vērtē. Tomēr argentīniešu vīrieši, kā jau gaučo pēcteči, ir mačo, kuru vērtību mēra savaldzināto sieviešu skaitā, toties sievietēm jābūt šķīstām ģimenes pavarda kurinātājām, tāpēc telo ir ideālas laulības pārkāpumu norises vietas.
Buenosairesa ir milonguera - tango atkarīga, tā dejo katru nakti bez apstājas, bez atelpas. Īstā tango dejošana notiek prom no tūristu kvartāliem - tur, aiz stūra, tajā ēnainajā ieliņā, aiz kafejnīcas logu smagajiem samta aizkariem, tur ķiršsarkanu lūpu un kleitu neapstādināmais virpulis šķeļ cigāru un kaislību radīto dūmaku. Tango ir mīlas priekšspēle, tāpēc šī deja rada tik nokaitētu atmosfēru, tāpēc pāri dejo, līdz izzūd tumsā...
Tā pa īstam nakts Buenosairesā sākas divos no rīta, kad durvis atver klubi un deju zāles. Tās drīz vien piepilda guldzoši smiekli, gurnu ritmiska līgošanās, nevaldāmas matu cirtas, jaušu un nejaušu pieskārienu spēles. Ledusaukstie kokteiļi karstās latīņamerikāņu sirdis uzkarsē vēl vairāk, un tad tik iet vaļā. Lai savaldzinātu meiteni, argentīnietis ir gatavs uz da jebko, pāri malām plūstošo šarmu papildina komplimentu un šampanieša straumes, romantiskas pastaigas gar upi, mūžīgas mīlas solījumi... Tāpat kā pie mums Rīgā, arī Buenosairesa neiztiek bez sekstūrisma. Tikai šeit gribošo ieceļotāju lomā ir eiropietes un amerikānietes, kuras labprāt ļaujas argentīniešu samtaini tumšo acu dzīļu vilinājumam...
Dienas, naktis un nedēļas izkūst tik žigli kā šķīstošais C vitamīns ūdens glāzē. Taču mundrā, vitaminizētā pēcsajūta paliks vēl ilgi. Un vēl ilgi gurdenās pēcpusdienās sūkšu mate tēju, un tās rūgtenā garša vedinās mani uz ķecerīgām ilgām pēc viegluma, siltuma, smeldzīgām dziesmām par mīlu un nakti.
***
BUENOSAIRESAS VĀRDNĪCA
Mate šo tēju Argentīnā dzer visi un visur prāta skaidrībai un gara mundrumam
Milonga tango paveids, arī vieta, kur dejo tango
Palermo viejo Buenosairesas Soho, stilīgāko galeriju, bodīšu un bāru rajons
La Boca krāsaino metāla mājeļu un slavenā futbola stadiona rajons
Dulce de leche vārītam kondensētajam pienam līdzīgais saldums ir argentīniešu iemīļotākā ņamma. Dulce de leche ir visur - saldējumos, kūkās, vafelēs utt.
Asado grilēta gaļiņa, argentīnieša pamatēdiens
Chorizo visčurkstīgākās, visneatvairāmākās desiņas pasaulē ir Argentīnas desiņas. Desa ir Argentīnas galvenā eksportprece; arī es, par spīti bailēm no Eiropas Savienības muitnieku suņiem, atgriežoties mājās, piestūķēju somu pilnu ar desām
Malbec biezais, aromātiskais Argentīnas vīns no Mendozas laukiem ir neaizstājams naksnīgo kaislību katalizators
Libertad brīvība! Tā ir režīma nelutinātās Argentīnas tautas būtiskākā vērtība. Buenosairesas ielas, parkus un skvērus krāšņo neskaitāmas libertador - brīvības nesēju - statujas