Apmetums, krāsa
Dekoratīvo akrila vai minerālo apmetumu veido uz stikla šķiedras sieta, kas iesegts virs siltumvates slāņa. Akrila apmetumam, kas ir rūpnieciski tonēts, piemīt lielāka krāsas noturība nekā minerālajam apmetumam, kas pēc uzlikšanas jākrāso. Arī akrila apmetumu var krāsot, lai uzlabotu gan toni, gan ūdens necaurlaidību.
Ja ārsienas mūrētas no Aeroc vai līdzīgiem gāzbetona blokiem ar biezumu 400 milimetri, pietiek fasādi tikai nošpaktelēt un var uzreiz krāsot, Mājoklim stāsta Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Krāsas izvēle ir gaumes lieta - patlaban tirgū pieejams ļoti daudz kvalitatīvu fasādes krāsu. Tikai jāņem vērā - lai krāsa labi turētos, jāizvēlas tās pašas ražotājfirmas gruntējums. "Citādi gadās, ka topošo māju saimnieki virs kaut kāda nezināmas kvalitātes gruntējuma uzklāj labu krāsu, piemēram, Beker vai Sadolin, un brīnās, ka pēc neilga laika krāsojums sāk lobīties," brīdina V.Puriņš. Ieteicams izvēlēties spektra krāsas un pievērst uzmanību, vai tās ir saules izturīgas, jo gadījies redzēt, ka saules pusē fasāde izbalo, bet ēnā saglabājas sākotnējā, intensīvākā tonī.
Koka un plastmasas dēļi
Veidojot fasādei koka vagondēlīšu apšuvumu, jāievēro, lai koki būtu cirsti sausajā gada sezonā no oktobra līdz martam, uzsver V.Puriņš. Ja dēlīši būs izgatavoti no vasaras sezonā cirstiem kokiem, tie vērpsies. Lai samazinātu vērpes rašanās iespēju, ieteicams izvēlēties šaurākus dēlīšus ar pusgropi, nevis gropi. Dēlīšus piestiprina ar naglām vai skrūvēm gropes vietā pie koka karkasa, ko veido vertikāli gar sienu no 5x4 centimetru brusiņām, karkasā var ievietot siltumizolāciju. Gropes vietu nosedz ar nākamā dēlīša gropi, lai apšuvuma ārpusē naglas vai skrūves nebūtu redzamas un netraucētu, ja vagondēlīšu apšuvumu pēc tam gribētos nošpaktelēt. Koka dēlīšus var gan apstrādāt ar antiseptisku materiālu, piemēram, Pinotex grunti, saglabājot to dabisko toni, gan krāsot.
Padomi
- Dekoratīvo apmetumu veido uz stikla šķiedras sieta, kas iesegts virs siltumvates slāņa
- Fasāde pirms krāsošanas jāgruntē
- Koka dēlīši jāapstrādā ar antiseptiķi vai jānokrāso
- Fasādes ķieģeļi ir dārgāki nekā parastie
- Izvēloties keramikas plāksnes, akmens masas flīzes, lamināta vai koka paneļus, vēlams veidot ventilējamo fasādi.
Apšuvumu var veidot arī no plastmasas vagondēlīšiem, kas ir lētāks variants. "Tomēr, ja dzīvojamā māja paredzēta visam mūžam, tad neieteiktu izmantot plastmasas dēlīšus, jo saules un nokrišņu ietekmē tie kļūs neizskatīgi, turklāt tiem ir īsāks efektīvas izmantošanas laiks," novērojis V.Puriņš.
Ķieģeļi vai imitācija
Pusķieģeli biezs fasādes apšuvums ir tradicionāls un ilgi kalpojošs ārējās apdares veids. Tomēr tas ir arī diezgan dārgs variants, salīdzinot ar citiem ārējās apdares veidiem - ķieģeļu, javas un darbaspēka izmaksas mūrēšanai (ja vien mājas saimnieks pats nav praktizējies šādā nodarbē) kopā ir lielas. Pieejami dažādu krāsu - balti, dzeltenīgi, sarkani u.c. - fasādes ķieģeļi ar dekoratīviem rakstiem vai bez tiem, gan glazēti, gan parasti, gan taisnstūrveida, gan noapaļoti vai trapecveida.
Ja ķieģeļi fasādes apdarei šķiet pārāk masīvi un dārgi materiāli, tad var pirkt ķieģeļu imitāciju - flīžveida keramikas plāksnes, kas izskata ziņā rada ķieģeļu apšuvuma efektu. Pie sienas tās pielīmē ar speciālu maisījumu, un šo darbus var veikt arī pats mājas saimnieks.
Fasādes plāksnes
Līdzīgi kā keramikas plāksnes, fasādēm izmanto arī akmens masas flīzes, kas, līdzīgi ķieģeļiem, ir ilgmūžīgas, turklāt viegli kopjamas - pietiek noskalot ar ūdens strūklu. Tās tomēr ir salīdzinoši dārgas - 40-70 latu kvadrātmetrā. Dzīvojamo māju ārējai apdarei var izmantot lamināta vai koka paneļus, arī tie ir augstvērtīgi fasādes materiāli.
Izvēloties ārējai apdarei kādu no plākšņveida materiāliem, būtiski pievērst uzmanību to piestiprināšanas tehnoloģijai. Ja plākšņveida materiālus pie sienas pielīmē ar speciālām saistvielām, kas ir vienkārša, ātra un lēta tehnoloģija, tad fasādes praktiski nevēdinās un plākšņu segums var sākt plaisāt. Tāpēc, izmantojot mājas apdarei plāksnes, flīzes vai paneļus, ieteicams veidot ventilējamas fasādes.
Ventilējamas fasādes
Ierīkojot ventilējamas fasādes, pie ārsienas mūra piestiprina metāla konstrukciju (parasti no alumīnija vai nerūsējoša tērauda), ievieto siltumizolāciju, ja sienas jāsiltina, un pie metāla konstrukcijas ar speciāliem stiprinājumiem, kas var būt gan redzami, gan neredzami, piestiprina fasādes plāksnes. Starp siltumizolāciju un fasādes plāksnēm obligāti jāatstāj 5-8 centimetri plata atklāta gaisa sprauga, kas rada fasādes sienās kāpjošas velkmes efektu, līdzīgi kā kamīnā, un nodrošina gaisa cirkulāciju, stāsta arhitektūras un celtniecības centra Reaton speciāliste Veronika Jurgele. Optimālais šuves platums ir 5 centimetri, tas ļauj noregulēt apdares plāksnes gan horizontālā, gan vertikālā līmenī un panākt fasādes virsmas līdzenumu.
Dārgāk, bet labāk
Šāda tehnoloģija gan sadārdzina ārējās apdares izdevumus, tomēr ventilējamām fasādēm ir daudz priekšrocību. Pirmkārt, tām piemīt aizsardzība pret vēju un nokrišņiem. Tas ļauj novērst defektus, kas var veidoties no ārsienas salaiduma šuvju hermetizācijas bojājumiem - galvenais bieds te ir sēnītes un pelējums. Otrkārt, ventilējamās fasādes nodrošina telpās veselīgu klimatu, pateicoties brīva ūdens tvaika difūzijai, kā arī energoresursu saglabāšanu, palīdzot ietaupīt apkures un kondicionēšanas izdevumus.
Treškārt, ventilējamām fasādēm ir paaugstināta ugunsnoturība, jo to apakškonstrukcija - metāls, kā arī apdares slānis - plāksnes veidotas no nedegošiem un grūti uzliesmojošiem materiāliem. Tām piemīt arī paaugstināta skaņas necaurlaidība, izturība pret mehāniskiem bojājumiem, tās var remontēt vai mainīt pa atsevišķām daļām bez ārsienas konstrukcijas demontāžas. Veidojot ventilējamo fasādi, jāņem vērā apdares plākšņu standarta izmēri, lai optimāli izmantotu iegādātos materiālus.
Līņu pieredze
Stāsta Roberts Līnis:
Dzīvojam Jūrmalā, kur ir vēsturiskā koka apbūve. Mājas rekonstrukcija tika orientēta tā, lai organiski iekļautos esošajā vidē. Fasādes koka apšuvumu apstrādājām ar antiseptisku materiālu Pinotex grunti. Citiem, kas arī plāno veidot mājai koka apšuvumu, varu teikt, ka "krāmēšanās" būs noteikti, jo saules iedarbība dienvidu pusē spēcīgi jūtama. Koka apdare ir jākopj, jo koks ir "dzīvs" - mitrākās sezonās piebriest, sausākās žūst. Triju gadu mājas ekspluatācijas laikā jau ir konstatēts, ka dienvidu fasāde ir cietusi no dienvidu saules siltuma, no koka izspiesti sveķi, un krāsa krietni pabalojusi, nāksies drīzumā atkal pielikt roku. Būtiskas ir jumta konstrukcijas, kas nosaka, vai uz koka apdares lietus līs vai ne, radot papildu slodzi. Kopējā tāmē sevišķi lielu "robu" tieši koka apdare gan neiecirta.
Eksperta padoms
Juris Noviks, RTU būvražošanas katedras vadītājs
Parasti veido vairākslāņu ārsienu konstrukcijas, kur pirmais slānis, piemēram, gāzbetona bloku mūris, uzņem slodzi, pēc tam ievieto siltumizolācijas kārtu, un virs tās - ārējās apdares slāni. Ja fasādei veido apmetumu un māja ir siltināta no ārpuses, tad obligāti jāliek stikla šķiedras siets, kura uzdevums ir novērst apmetuma plaisāšanu. Ja izmanto puscietās siltumizolācijas plātnes, tad jāveido biezais apmetums. Arī tad, ja izmanto cietās vai putupolistirola plātnes, virs tām jāliek siets, savukārt virs tā - apmetuma kārta.
Pēteris Bajārs, biroja India arhitekts
Ja cilvēki negrib pavadīt sestdienas un svētdienas, krāsojot mājas fasādi, iesaku izvēlēties fasādes paneļus, kas ir ilgmūžīgāki nekā krāsots apmetums. Man joprojām mīļš apdares materiāls ir koks, un nesaprotu, kāpēc privātmājām tik reti veido koka apdari. Ja izmanto koku, kas piesūcināts ar lineļļas krāsu, tad koka apdare bez atjaunošanas kalpo līdz pat 50 gadiem. Ar koku apdarinātu māju daudz ir Norvēģijā un Zviedrijā, kur tās labi kalpo un īpašniekiem nerada nekādas problēmas.
Veronika Jurgele, Reaton speciāliste
Izvēloties mājai ventilējamo fasādi, vēlams, lai ārsiena būtu no monolītā dzelzsbetona vai mūris no ķieģeļiem vai blokiem bez dobumiem, ar spiedienizturību ne mazāku kā pieci megapaskāli, piemēram, Fibo5. Tas var palīdzēt izvairīties no metāla konstrukcijas papildizmaksām. Projektējot māju, jāplāno, no kāda materiāla būs logu ailas - no fasādes apdares plāksnēm vai krāsota alumīnija, vai logi būs padziļināti vai vienā līmenī ar ārsienām. Mājas siltināšanai vēlams izmantot materiālus, kas paredzēti ventilējamām fasādēm.
Viktors Puriņš, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents
Apmetot fasādes, jāpievērš uzmanība ārsienu biezumam, lai nerastos situācija, kad virs apmetuma jāveido siltumizolācija, kas ir sarežģīti un dārgi. Piemēram, man bija māja 510 milimetru biezām ķieģeļu sienām. Aizbraucot uz Noršēpingu Zviedrijā, redzēju, ka tur mājām ar šāda biezuma sienām no ārpuses vēl ir 10 centimetru siltumizolācijas slānis, lai samazinātu siltuma zudumus. Šādi nosiltināju arī savu māju, un ievērojami samazinājās gāzes apkures izdevumi. Tomēr labāk siltumizolāciju ievietot uzreiz, pirms sienu apmešanas.