Pašlaik mājas iekšējās apdares iecienītākie sienu un grīdas materiāli ir krāsots ģipškartona apšuvums vai ģipša apmetums, kā arī lamināts un flīzes.
Morozovu pieredze. Stāsta Ruslana un Aleksejs Morozovi
Iekšpusē veidosim krāsotu ģipša apmetumu, kas ļoti piemērots mūra sienām. Esam izvēlējušies Knauf MP-75 ģipša apmetumu, ko pārklāsim ar Vetonit LR+ špakteli un krāsosim ar lateksa krāsu Caparol Samtex20, kas paredzēta sienām un griestiem. Griestus apšūsim ar Knauf ģipškartona loksnēm un krāsosim ar to pašu krāsu. Siltās grīdas mājā pārklāsim ar siltinātāju - putuplastu Tenax EP30, pēc tam ieklāsim izlīdzinošo cementa javas kārtu un liksim flīzes.
Krāsotas sienas
Kopš XV gs. beigām, kad Francijas karalis Ludvigs XI savas pils sienu apdarei pasūtīja 50 papīra loksnes ar Bībeles tematiku, ekskluzīvais apdares materiāls - tapetes - laika gaitā, un sevišķi pēc to rūpnieciskās ražošanas sākšanas XVII gs., parādījās teju uz katra mājokļa sienām. Mūsdienās tapetes - vienalga, vai tās ir papīra vai foto tapetes no flizelīna (dabīgās celulozes un sintētisko šķiedru savienojums) - atkal ir vairāk ekskluzīvs, nevis masu patēriņa sienu apdares materiāls. Patlaban populārākie sienu iekšējās apdares veidi ir krāsots ģipškartona apšuvums vai krāsots ģipša apmetums, Dienai stāsta biroja Depo projekts arhitekts Ervins Krauklis.
"Ja izmantots slapjais apmetums, kas ir diezgan raupjš, tad virsmu vispirms vajag atbilstoši sagatavot - nošpaktelēt, pēc tam nogruntēt un krāsu klāt divās kārtās," iesaka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Ieteicams izmantot vienas un tās pašas firmas ražoto grunti un krāsu, nevis, piemēram, Beckers grunti un kādu lētāku krāsu, vai otrādi - lētu grunti un, piemēram, Vivacolor krāsu, jo šādos gadījumos zūd krāsojuma kvalitāte.
Nekaitīgākas krāsas
Savukārt, ja sienas ir apšūtas ar ģipškartonu, tad virsma ir sausa un uzreiz gatava krāsošanai, vienīgi jāpievērš uzmanība tam, vai apšuvums ir pareizi izveidots. Pirmkārt, ģipškartons ir jāgriež ar šim nolūkam paredzētu ēveli, nevis ar nazi, kā to bieži vien dara neprofesionāļi, sabojājot plākšņu malas. Otrkārt, uz ģipškartona jāieklāj speciāls stikla šķiedras siets, jānošpaktelē un tikai tad jākrāso. "Ja nebūs ievērota pareiza tehnoloģija, sākot māju kurināt, sienās veidosies plaisas," brīdina Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas prezidents Raitis Gultnieks.
Izvēloties krāsas veidu, E.Krauklis iesaka ielūkoties Latvijas Astmas un alerģijas biedrības mājas lapā www.astmaalergija.lv, kur ir norādītas krāsas, kas nerada alerģisku reakciju ne bērniem, ne pieaugušajiem. Reizēm krāsas smaka no telpām jāvēdina pat mēnesi, un tā var būt iemesls alerģijai. Sertificētās krāsas gan ir dārgākas, bet cilvēka veselībai draudzīgas. "Pārbaudīta lieta ir kādreiz plaši izmantotās, bet tagad piemirstās krīta emulsijas krāsas," saka E.Krauklis, "bet vēl labākas - dabiskās lineļļas krāsas." Par tām var konsultēties ar dabīgo krāsu speciālistu, uzņēmuma Raituma krāsu darbnīca īpašnieku Edgaru Raitumu.
Populārais lamināts
Viens no šodien iecienītākajiem dzīvojamo telpu grīdas seguma materiāliem ir lamināts, bet parketa un dēļu grīdu, līdzīgi kā sienu apdari ar tapetēm, arvien biežāk uzskata par prestiža izrādīšanu.
Laminātu var ieklāt praktiski uz jebkura veida grīdas pamatnes - betona, koka, saplākšņa, kokskaidu plātnēm, arī uz flīzēm vai linoleja. Materiāla galvenais mīnuss - tā pamatnei jābūt ideāli gludai, tāpēc virsmas defekti jālikvidē ar speciālu pašizlīdzinošo masu. Kad tā ir nožuvusi, jāierīko skaņas un siltuma izolācijas starpslānis (putupolistirols, celtniecības folija, gofrētais kartons, presētais korķis, u.c.), ko ieklāj, nepiestiprinot pie grīdas pamatnes. Pēc tam arī laminātu ieklāj bez piestiprināšanas pie pamatnes, ko sauc par peldošo principu. Arī lamināta paneļus patlaban vairs nelīmē kopā, bet izmanto tā saukto click sistēmu, saliekot paneļus kopā kā puzli. Šīs tehnoloģijas priekšrocība - grīdas segums ir ērti nojaucams un pārvietojums uz citu telpu, ja radusies vajadzība. Pārejas vietās starp divām telpām ar lamināta grīdu vai telpu ar cita materiāla grīdas segumu pie pamatnes jāpiestiprina speciāli profili. Laminātu nav ieteicams izmantot uz elektriski apsildāmām grīdām.
Neskatoties uz lamināta un linoleja grīdas segumu popularitāti un salīdzinoši zemajām cenām, gan arhitekti E.Krauklis un Andrejs Ģelzis, gan R.Gultnieks iesaka izvēlēties koka grīdas segumus, kā arī flīzes, kas ir dabiski un "elpojoši" materiāli. Ierīkojot grīdas segumus, svarīgi ievērot ugunsdrošības prasības - krāsns vai kamīna priekšā ieklāt metāla plāksni, piebilst R.Gultnieks.
Flīzes - glīti un praktiski
Flīzes ir piemērotākais sienu un grīdas apdares materiāls telpās, kur ir liela saskare ar mitrumu - virtuvē, vannasistabā, priekšnamā. Tradicionāli par sienām piemērotām atzīst mazo izmēru, piemēram, 15x15, 20x20 vai 10x30 centimetru keramiskās flīzes, bet grīdām - lielo izmēru, piemēram, 30x30, 60x120 vai 45x90 centimetru akmens masas flīzes. Pašlaik gan dominējot princips - katrs dara, kā grib, vai arī - kā var.
Tomēr pareiza flīžu ieklāšanas tehnoloģija jāievēro jebkurā gadījumā, brīdina speciālisti. Uz apmestām sienām, ja tā ir gludas, flīzes pielīmē ar šim nolūkam paredzētu līmi, bet, ja apmetums ir raupjš, sienas vispirms vajag nošpaktelēt un tad uzlikt flīzes. Špaktele šajā gadījumā vienlaicīgi kalpo arī kā saistviela flīžu piestiprināšanai. Ja flīzes grib likt uz ģipškartona sienas, tai jābūt apšūtai ar zaļo jeb hidrotehnisko ģipškartonu. "Praksē nereti esmu redzējis, ka flīzes liek uz parastā jeb tā saucamā pelēkā ģipškartona, kas nav mitruma izturīgs," stāsta V.Puriņš.
Grīdas flīzes ieklāj uz betona grīdas pamatnes, veidojot cementa javas izlīdzinošo kārtu. Tā kā flīzes jāieklāj vienādā līmenī un starp tām jāizveido precīzas šuves, ieteicams pieaicināt profesionālu flīzētāju. Flīzētas virsmas ne vien glīti izskatās, bet ir arī ilgmūžīgas un viegli kopjamas.
Jāņem vērā
- Ja sienu apdarei izmantots slapjais apmetums, virsma jānošpaktelē, jānogruntē un jākrāso divās kārtās
- Ģipškartonu griež ar speciālu ēveli, nevis ar nazi
- Veselībai draudzīgākas ir antialerģiskās un dabiskās lineļļas krāsas
- Laminātu var ieklāt uz jebkura veida, taču ideāli gludas grīdas pamatnes
- Liekot flīzes uz ģipškartona sienas, tai jābūt apšūtai ar zaļo jeb hidrotehnisko ģipškartonu
Eksperta padoms
Raitis Gultnieks, Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas prezidents:
Būvniecības tempi patlaban ir ļoti strauji, tāpēc, pieņemot māju ekspluatācijā, ir nācies redzēt, ka tā jau sākusi pelēt. Mūrētām mājām jāļauj kārtīgi izžūt, un tikai tad var veidot iekšējo apdari. Ja sienas ir siltinātas no iekšpuses, tās noteikti nevajadzētu apšūt ar ģipškartonu, jo uz pretkondensāta plēves sakrājas mitrums, kas samērcē ģipškartonu. Kopumā iekšējo apdari vēlams veidot pēc iespējas "elpojošāku". Saprotams, ka, izvēloties neelpojošus apšuvumus, cilvēki cer saglabāt mājā siltumu, tomēr šāds paņēmiens sevi neattaisno.
Andrejs Ģelzis, Brīnišķīgo projektu biroja arhitekts
Man kā projektētājam ir svarīgi, lai arī mājas iekšpusē ir jūtama tās konstrukcija. Piemēram, ja sienas mūrē no blokiem un siltina no ārpuses, tad iekšpusē iesaku veidot tradicionālo apmetumu, lai ir jūtams, ka tas ir mūris, nevis apšūt sienas ar ģipškartonu. Ja otrā stāva pārsegumu veido no koka sijām, tad lai tās paliek redzamas. Interjeristi nereti apšuj visas konstrukcijas un "izpušķo" iekštelpas, un rezultātā māja vairs neatbilst tam, kas redzams no ārpuses.
Viktors Puriņš, Būvnieku asociācijas prezidents
Ja sienas apšuj ar flīzēm, tad uz kvalitatīva apmetuma flīzes var līmēt uzreiz bez sienas špaktelēšanas. Lai būtu precīzākas šuves, vēlams izmantot plastmasas krustiņus, ko pēc tam izņem un izveido īstās šuves. Jāievēro, lai šuvju platums būtu atbilstīgs flīžu izmēriem - 2-3 milimetri mazākām un 4-5 milimetri lielākām flīzēm. Ja telpā arī grīda ir apšūta ar flīzēm, tad vēlams, lai šuves uz sienām sakrīt ar šuvēm uz grīdas. Tomēr dizaineri patlaban izmanto arī citus risinājumus, piemēram, sienas šuves veido taisnas, bet grīdas šuves - diagonālas.
Ervins Krauklis, Depo projekta arhitekts
Pašlaik populārākais iekšējās apdares veids ir krāsots ģipškartons vai ģipša apmetums, piemēram, Knauf vai līdzvērtīgs, ko veido uz vieglbetona vai keramisko bloku mūra. Ekoloģisks un samērā lēts iekšējās apdares veids ir saplāksnis, ko ar kolēģiem izmantojām savos projektos Brīvdienu māja un Ģimenes māja. Svarīgi ir arī tas, ka, veidojot apdari no saplākšņa, būvniecības putekļu daudzums ir minimāls.