Izzinošs un dzīvs piedzīvojums gan skolēnus, gan viņu skolotājus un vecākus gaida padomju skulptūru Grūtas parkā, ko uzņēmīga ģimene par privātiem līdzekļiem izveidojusi nosusināta purvāja teritorijā Lietuvas un Baltkrievijas robežas tuvumā, 5 kilometrus no Druskininku kūrorta pilsētas.
Ieejot šajā parkā, vienkārši nonāksiet gluži citā realitātē, kura,
gan biedinot, gan arī smīdinot, ļaus ar visām maņām izjust un
"pataustīt" vēsturi. Ļoti var gadīties, ka tur sastapsiet "īstus"
pionierus vai partizāņus un varbūt pat "dzīvu" Ļeņinu. Piedzīvosiet
humoristisku padomjlaiku svētku šovu. Bērni tur var izklaidēties
padomjlaiku lunaparkā, visa ģimene vai klase — papusdienot padomju
stila kafejnīcā, kur pie garajiem galdiem vietas pietiks visiem. To
visu te par saviem privātajiem līdzekļiem 20 hektāru lielā
teritorijā iekārtojusi Maļinausku ģimene, kura šeit uz dzīvi
ieradās 1986.gadā. Tolaik parka vietā bija staigns. Pāris
desmitgadēs ģimenei kopīgiem spēkiem izdevies šo nostūri pārveidot
iespaidīgā skulptūru un citu vēstures reliktu parkā, vienlaikus
tuvīnajā apkārtnē izvēršot ogu un sēņu lasīšanas biznesu.
Maļinausku ģimene ir vecāki, divas meitas, dēls un pieci
mazdēli.
Bez aplinkiem
Priežu un egļu ēnā Grūtas parka plašajā teritorijā patvērušies kopš
1989.gada Lietuvas pilsētās demontētie ļeņinekļi, frunzenieki un
citi padomju varas darboņu pieminekļi, kādreizējie autoritārās
varas uzspiestie elki un simboli kuri šeit atvesti no visām
Lietuvas malām. Tie ir okupācijas varas monumentālisma pieminekļi,
kas tapuši XX gadsimta dažādās desmitgadēs. Daiļrunīgi, kā ar
kulaku pa pieri, tie atgādina par vēl pavisam nesenu vēsturi, jo
unikālās ekspozīcijas mērķis ir vistiešākajā, atkailinātākajā veidā
parādīt Lietuvas iedzīvotājiem un viesiem, kādā veidā padomju
ideoloģija skaloja cilvēku smadzenes, apkarojot pamatiedzīvotāju
nacionālās jūtas.
"Radot parku, gribējām, lai cilvēki neaizmirst un ierauga vēsturi visā godībā. Dzelzs aizkars bija tik augsts un necaurlaidīgs, ka citur pasaulē nezināja, kas un kā te īstenībā darās. Sevišķi jauniešiem der parādīt mūsu neseno vēsturi," saka Viļums Maļinausks, šī parka idejas autors. Kopš 2001.gada 1.aprīļa, kad atklāts Maļinausku izveidotais unikālais parks, ik gadu še ierodas no 130 līdz 150 tūkstošiem apmeklētāju no aptuveni 90 valstīm. 25 km attālu no Grūtas parka Maļinauski uzcēluši arī tūrisma centru — kempingu ar 150 vietām. Savukārt turpat blakus ieejai parkā 1995.gadā uzcelta Maļinausku ģimenes māja un vienlaikus darbavieta. Mazliet tālāk zilā namiņā ar akmeņu piebūvi darbojas kokapstrādes cehs, kurā izgatavo groziņus un koka kārbiņas ogu un sēņu iepakošanai.
Drezīna un aģitpunkts
Ejot pa pieminekļu taku, cits pēc cita skatāmi 86 pieminekļi — 46
autoru darbi. Savulaik padomju darboņu slavināšanai radītie
pieminekļi te izstādīti divu kilometru pastaigas garumā. Tostarp
arī iespaidīgi monumenti, kuru šurp dabūšanai vien tērēti
ievērojami līdzekļi. "Bija vērts, ja tagad varam parādīt šodienas
cilvēkiem vēstures patiesību," ar lepnumu paskaidro Viļums
Maļinausks. Iespaidīgo skatu papildina gidu stāstījums — precīzāk,
viņu demonstrēts skanīgs ieraksts padomiski stingrā diktora balsī.
Tajā palaikam atskan arī atbilstoša mūzika. Unikālajā parkā
ieraugām ne tikai autoritārās varas monumentus. Lūk, piemēram, veca
drezīna, no kuras kā kādreiz tiek "tirgotas" DOSAAF loterijas
biļetes. Gides ieslēgtais ieraksts skanīgi stāsta par militāri
patriotiskās audzināšanas un sporta organizāciju, kura patiesībā
simbolizēja militarizāciju un propagandēja pretrietumniecisku
nostāju: "Vārdos tā bija brīvprātīga organizācija, bet realitāte
bija citāda: katram darbspējīgam cilvēkam nācās kļūt par biedru. Uz
darba vietām nāca izplatītāji, no kuriem brīvprātīgi obligātā kārtā
nācās iegādāties loterijas biļetes." Grūtas parkā organizētā
loterija gan ir simboliska un tajā laimē visi, laimestā iegūstot
suvenīrus — visādus sīkumus padomju stilā.
Unikāla ir padomju mākslas galerija — paliela koka baraka, kurā aplūkojamas gan muzeju atdotās stājgleznas, komunistiskā kulta personību portreti (pat mozaīkas veidā), gan gobelēni un dažādi sadzīves priekšmeti — piemēram, porcelāna trauki un lelles, kuru noformējumā netrūkst šodienas skatam smieklīgu, naivu, agresīvi bezgaumīgu tēlu.
Noteikti vajag iegriezties ciema klubā — lasītavā, kas iekārtota kā 1947.gadā ar visiem atbilstošajiem atribūtiem. Grāmatu plauktu rindas, starp kurām mūs "sveicina" pionieru un komjauniešu figūras dabiskā lielumā. Goda vietā Engelsa, Ļeņina un Staļina portreti. Pufaika, akordeons jeb t.s. garmoška. Aģitācijas plakāti, uzsaukumi, karogi. Šādas lasītavas kalpoja gan par bibliotēkām, gan aģitpunktiem. Mēs tajā uzzinām, kā, ciniski īstenojot noziedzīgu politiku, vienlaikus sludināti skaisti saukļi: "Viss cilvēkam!" Dokumentālās fotogrāfijās redzams, cik nežēlīgi iznīcināšanas bataljoni izrēķinājās ar lietuviešu pretošanās kustības dalībniekiem, kurus nogalinātus un kailus atstāja pilsētu laukumos iedzīvotājiem par biedināšanu.
Bibliotēkā apskatāmi arī dažādi komunistiskie apbalvojumi: ordeņi un medaļas. Pionieru un komjauniešu nozīmītes. Laikraksti un brošūras. Vēstot par Lietuvas iedzīvotāju masu deportācijām, lielā kartē atzīmētas lēģeru vietas padomijas attālākajos un skarbākajos nostūros, atgādinot, ka Staļina režīma laikā no 1941. līdz 1953. gadam uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 360 000 cilvēku no Lietuvas nepilnajiem trīs miljoniem ļaužu… Par piemiņu no aģitpunkta apmeklējuma varat paņemt mazu kalendāriņu, uz kura redzams pionieru pulciņš. Bērni vēl par mazu, lai koncentrētos šausmu stāstiem par vēsturi un tipinātu pa kilometriem garām takām parka plašumos? Tādā gadījumā laiku, kamēr pieaugušie un jaunieši devušies izzinošajā ekskursijā, var pavadīt lunaparkā — bērnu rotaļu laukumā. Arī tas, starp citu, ierīkots padomju stilā! Turpat blakus bērnu priekam iekārtots arī neliels zooloģiskais dārzs.
Piemineklis kaitniekam
Parkā 1.maijā.9.maijā un citos zīmīgos datumos tiek imitēti arī
dažādi padomjlaiku svētki, kuru atmosfērā apmeklētājiem palīdz
iejusties profesionālo un amatierteātru aktieri, kā arī vietējā
skolu jaunatne. Kādā no šiem šoviem pie zaru būdiņas kanāla malā
laiski sēž kāds vīrs žokejcepurē ar makšķeri rokās. Asociācija ir
skaidra un gaiša: Ļeņins Razļivā!
Unikāls un smieklīgs ir vēl pirms trim gadiem radītais jaunlaiku piemineklis Lietuvas lielākajam kaitniekam — dīvains veidojums ar milzīgu spaini galvā, kura vēstījumā skaidrāk par skaidru nolasāms truluma postošais ļaunums. Šim jaunlaiku piemineklim ir interesanta priekšvēsture. Viss sācies ar to, ka kāds laikraksts izsludinājis konkursu, lai noskaidrotu Lietuvas vislielāko kaitnieku. Sākumā lasītāju nosaukto "laureātu" kandidātu vidū izcēlusies sīva konkurence dažu pazīstamu politiķu vidū. Taču balsu skaitīšanas rezultātā secināts, ka neviens politiķis Lietuvai nav nodarījis tik daudz ļauna kā … šņabis.
Bet, ja reiz par šņabi, parka kafejnīcā to var iemalkot ar mēru, kas uz glāzītēm atzīmēts trijās pakāpēs: pirmais tosts "par dzimteni", otrais "par partiju", trešais — "par Staļinu". Bet, pirms cilāt glāzīti, der tomēr atcerēties pirms tam redzēto "pieminekli" Lietuvas lielākajam kaitniekam. Ķilavas, kuras jātīra, pašiem "dzenājot" pa šķīvi, skābs gurķītis, padomju stila kotletes, galerts un vietējā sēņu raža ir tikai daži akcenti ēdienkartē, kuri noslēgs apetīti rosinošo brīvdabas muzeja apmeklējumu.