Jēlas universitātes zinātnieki ir pārliecinājušies, ka pat vakcinācijas panākumi var būt atkarīgi no laika, kad izdarīta vakcinācija. Lai arī augstskolas pētnieki savā pētījumā izmantojuši peles, viņu pētījums saskan ar līdz šim citu zinātnieku paveikto attiecībā uz cilvēka un dzīvnieku organismu izpēti.
Augstskolas zinātnieki atklājuši, ka bioloģiskais ritms ietekmē imūnsistēmas proteīna jeb TLR9 līmeni organismā, kas diennakts laikā svārstās no zema līdz augstam. Zinātnieki inficēja peles ar baktērijām dažādos diennakts laikos. Vēlāk viņi atklāja, ka peles, kas tika inficētas ar baktēriju zemā TLR9 līmeņa laikā, nomira daudz ātrāk nekā tās, kuras tika inficētas ar baktēriju augstā TLR9 līmeņa laikā.
Vēlāk pētījuma gaitā zinātnieki pārliecinājās, ka, vakcinējot peles laikā, kad to TLR9 bija ļoti aktīvs, peļu imūnsistēma reaģēja daudz spēcīgāk nekā gadījumos, kad vakcinēto peļu proteīna līmenis bija zems.
Zinātnieki norāda, ka, iespējams, proteīna svārstības ķermenī savulaik attīstījušās kā dabisks aizsargmehānisms pret tādām slimībām kā malārija, kuras pārnēsā moskīti. Jāpiebilst, ka šiem kukaiņiem ir ļoti izteikts barošanās laiks. Pētījums, iespējams, arī izskaidro, kāpēc garie avio pārlidojumi, kas izjauc cilvēka bioloģisko ritmu, ietekmē imūnsistēmu.