Dāliju tikai nosacīti var saukt par rudens puķi. Starp vairākiem tūkstošiem šķirņu ir arī tādas, kas uzzied drīz pēc Jāņiem. Ziedu parāde būs interesanta tiem, kuri paši audzē dālijas, un arī tiem, kuri tās tikai gribēs stādīt savā dārzā. Izstādes laikā krāšņo ziedu audzētāji sniegs konsultācijas par dāliju audzēšanu un šķirņu izvēli.
Savvaļas puķe Latvijas dobēs
Savvaļā dālijas aug Centrālamerikas kalnos, kur var sasniegt pat sešu metru augstumu. Tur gadsimtiem ilgi tās izmantotas ne tik daudz kā dekoratīvas puķes, bet gan praktiskākām vajadzībām - dāliju gumus izmanto pārtikā un pat cukurrūpniecībā. Literatūrā sastopamas ziņas arī par dāliju ziedu izmantošanu salātos. Dāliju garos, dobos stublājus acteki esot lietojuši pat kā ūdensvada caurules. Dālijas tiek sauktas arī par ģeorģīnēm vai jorģīnēm, un Latvijā tās audzē jau no XIX gs. Sākotnēji tās bija elitāras puķes, kas ziedēja muižu dārzos, taču savas vienkāršās pavairošanas dēļ ātri vien izplatījās Latvijas laukos. No lauku sētu greznojošām puķēm mūsdienās dālijas kļuvušas par interesantu akcentu katrā dārzā.
Vairākus desmitus jaunu šķirņu ir izveidojuši arī latviešu selekcionāri.
Jau iepazītu un iemīļotu šķirņu vidū izstādē būs aplūkojami jaunumi, kas atceļojuši no Japānas, ASV, Anglijas, Čehijas, Austrijas un citu valstu selekcionāru kolekcijām. Īpaši atzīmējama ir River Dance. Šī šķirne Latvijā parādījās tikai pirms trim gadiem un ir pierādījusi, ka mūsu klimatiskajiem apstākļiem ir piemērota un, salīdzinot ar citām sugas māsām, īpaši aromātiska.
Dālijas ir ļoti atšķirīgas ne tikai krāsu ziņā, bet arī izmēru variācijās. Latvijā dāliju krūmi ir ap 60-70 centimetru augsti. Zemākās šķirnes var būt arī 20-30 centimetru augstas, bet ir arī divus metrus lieli krūmi. Ziedu forma un izmērs arī ir dažāds - sākot no 2 cm nelielām kompaktām bumbiņām līdz 30 cm lieliem starainiem šķīvjiem. Latvijā pagājušajā gadā dāliju audzētājiem izdevās izaudzēt dāliju, kuras zieds bija pat 42 cm diametrā.
Dālijas rok oktobrī
Gumi ziemā glabājas tik labi, cik rūpīgi vasarā dālijas audzētas. Dālijas rok oktobrī, un darbam izvēlas saulainu dienu. To dara arī tad, ja krūmi vēl nav nosaluši. Ir iesakņojies uzskats, ka ceturtajā dienā pēc salnas dālijas jānorok. Tā gluži nav. Pēc nosalšanas jāpagaida vēl pāris nedēļu, lai nobriest miziņa. Dāliju saknes notīra un atstāj saulē, lai apžūst. Saule gumus papildus dezinficēs. Gumu apstrādei der trihodermīns vai ķīmiskie fungicīdi, griezuma vietu var ap-strādāt ar parastajiem koka pelniem. Veselīgus gumus var saglabāt arī istabas temperatūrā. Ja dālija ir slima, tad to nevarēs paturēt. Viens bojāts cers var sabojāt citus.
Dālijas var turēt kūdrā, skuju koku skaidās, baltajās smiltīs. Ideāli - sausās, baltās jūrmalas smiltīs. Ja gumi ir sausi, tos var glabāt arī celofāna maisiņos, kuros izdur mazus caurumiņus, lai gumi elpotu. Var saknes ietīt avīžpapīrā. Ja žūst, papīru ieliek maisiņā, kam atstāj galu vaļā. Gumus glabā +5 grādos. Glabāšanas apstākļiem cītīgi jāseko līdzi. Mainoties āra temperatūrai, arī pagrabos, pieliekamajos, istabā temperatūra mēdz svārstīties, mainās gaisa mitrums.
Uz galda vāzē
Maldīgs ir uzskats, ka dālijas vāzē ilgi nestāv. Viss ir atkarīgs no šķirnes. Ir tādas, ko nevar pagūt pat līdz vāzei aiznest, bet ir dālijas, kas nogrieztas stāv nedēļu un vairāk. Viens no iemesliem, kāpēc dālija vāzē ātri vīst, ir tas, ka ūdenī savairojas baktērijas. Visi līdzekļi, ko iesaka, t.i., aspirīns, citronskābe, etiķis u.c., aizkavē baktēriju vairošanos. Kātu plaucēšana verdošā ūdenī arī novērš baktēriju vairošanos. Vēl varot ūdenim pievienot etiķi, sāli un cukuru.