Pirms gadiem dzejnieks rakstura stingrības pārbaudījumu piedzīvoja gluži vienkāršā, bet katram cilvēkam ļoti svarīgā jautājumā - nācās veikt pārmaiņas mājoklī. Remonts Rokpelnim prasījis pielikt gana daudz spēka, lai rezultāts būtu pašam tīkams. Neliela priekštelpa, pāris soļu garš koridors līdz virtuvei. Pa kreisi dzīvojamā istaba, pa labi vannas istaba. Vienistabas dzīvoklīti uz Ziepniekkalna un Torņakalna robežas Jānim Rokpelnim izdevies iekārtot tā, ka vietas sanāk visam. Turklāt nepiespiesti. Kā iekārtot mājokli, lai dzīvojot un rakstot justos labi, viņš lauzīja galvu pirms piecpadsmit gadiem, kad aizgāja no dzīvokļa saimnieka mājā Rīgas centrā un pārvācās šurp - uz Pārdaugavu. Rokpelnis vēlējās, lai jaunajās mājās nebūtu spilgtu krāsu, lieku mēbeļu un izskaistinātu interjera detaļu. Gaišpelēkos toņos izremontētais dzīvoklis, kaut arī neliels, patiešām neizskatās pilns ar liekām lietām. Vislielākā uzmanība šeit veltīta grāmatām. Patlaban Rokpelnis lasa draudzenes iedāvāto grāmatu par Hitleru. Atzīstas, dzeja gan top tikai lauku mājās, kur apkārt daba, klusums un poēziju raisošas sajūtas. Pilsētā tās nav iespējamas, dzejnieks ir pārliecināts.
Mājās ienāk "tēva kabinets"
Pulēti koka grāmatplaukti vēl no Latvijas laikiem, senlaicīgs datora galds un lustra ar klusinātu gaismu dzīvojamajā istabā rada īpašu noskaņu. Šīs lietas mājoklim Rokpelnis izvēlējies, no bērnības atceroties tēva darba kabinetu. Gribējies atsaukt atmiņā tā laika sajūtas. Turklāt tieši šīs lietas radījušas viņam sajūtu par mājām. Pār gultu pārmesta tumši violeta samta sega. Tumšbrūni aizkari aizsedz gaismu, bet uz galda atvērtas guļ vairākas grāmatas. Agrāk Rokpelnis naktīs mēdzis aizlasīties līdz pat rīta gaismiņai, uzskatījis sevi par naktsputnu. Tagad cenšas laikus iet gulēt un ceļas agri no rīta. Steidz uz mazo, mājīgo virtuvīti vārīt turku kafiju. Sešas karotes espresso, sešas karotes cukura, šķipsniņa piparu un kanēļa! Lai nebūtu pašpārmetumu, ka negribas ēst brokastis, viņš pirms iziešanas no mājām mazliet panašķējas ar medu. Gatavot ēst Rokpelnim Rīgas dzīvoklī ne īpaši patīk. Savukārt laukos varot stundām ilgi vārīt buljonu un rosīties gar katliem. Cita noskaņa - dzīvāka, īstāka! Taču virtuve Rokpelnim ir mīļa vieta. Viena no pirmajām lietām, ko viņš pēc remonta iegādājās, bija nevis plaukti vai galds, bet gan grafika ar kluso dabu. Šķitis, ka tā būs skaistāk un mājīgāk. Uz ledusskapja līdzās veselības tēju paciņām vīd kaltētu rožu pušķītis. Romantiķis? "Melanholiķis," atteic Rokpelnis. Kā jau literātam, viņam piemītot gan jūtīgums, gan egocentrisms. "Dzejnieki ne vienmēr ir patīkami sarunu biedri - viņi izskatās nīgri un cenšas norobežoties no citiem. Kā gan citādi varētu koncentrēties rakstīšanai," smaidot stāsta Rokpelnis.
Vislabāk Rokpelnim darbi veicas un ir lieliska pašsajūta tieši novakarē. Tikko viņš iegādājies jaunu Dell datoru. Tas izskatās kā svešķermenis istabā, kur visapkārt no grāmatu muguriņām pretī lūkojas klasiķi un pat Raiņa krūšutēls. Uz mazā galdiņa pie gultas Rokpelnim vienmēr ir minerālūdens. Viņš stāsta, ka cilvēkam, kurš nedzer un neapmeklē klubus, pilsētā jau faktiski nav, ko darīt. Nav interesanti. Vasaru pavadīt laukos, ziemu pilsētā - tā dzejnieks ir ar mieru.
Patīk skandināvu stils
Pirms gadiem ķeroties klāt dzīvokļa remontam, Rokpelnis nolēma telpas iekārtot gaišpelēkos un baltos toņos. Dzejnieks priecājas par pelēko virtuves iekārtu, balto galdiņu un krēsliem. Viņam vajag tikai tik daudz lietu, kas patiešām nepieciešamas ikdienā praktiskai lietošanai. Nesen, pārdevis lauku īpašumu, Rokpelnis atvedis šurp pauniņas ar dažādām lietām. Tagad tās šķetinot un šķirojot. Ir gatavs bez žēlastības izsviest visu, kas izrādītos lieks. Viņam ir sapnis iegādāties mazu mājiņu ar zemes gabaliņu, lai ir, kur vasarās aizbraukt, pasapņot un rakstīt.
Dzejnieks atzīst, ka ir vienpatis un labprāt laiku pavada viens pats mājās vai arī pastaigājoties pa Pārdaugavas mazajām, mīļajām ieliņām. Taču, tuvojoties Ziemassvētkiem, gribas, lai līdzās ir kāds tuvs cilvēks. Ziemassvētki ir ģimenes svētki, un, ja sagadās svinēt vienam, ir ļoti skumji, Rokpelnis secina no pieredzes. Tādēļ šī gada nogali viņš gaida ar priecīgām noskaņām. Rīgas veikalu raibajā krāšņumā cer izmeklēt mīļu dāvaniņu sev tuvam cilvēkam un svētkus mājās nosvinēt kopā.