Karstais laiks ir ļoti labvēlīgs šiem organismiem, ja ūdens temperatūra ir +22 grādi, tām ir ko ēst, stāsta speciālists. Zilaļģes izplatās ar sporām, bet barojas ar slāpekli un fosforu. Kad naktis kļūšot vēsākas un līs, gaidāms nepatīkamākais process – zilaļģes sāks pūt un no tām var izdalīties toksīni. Šajā procesā tiek patērēts daudz skābekļa. Ezeros tā saucamā ūdens ziedēšana var būt bīstama, jo var izraisīt zivju slāpšanu.
Bebriem, kuri mīt Rīgas kanālā, zilaļģu ziedēšana nevarētu kaitēt, uzskata Rīgas Zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns. “Zilalģes nāk no jūras, bet bebri šādu pārtiku uzturā neizmanto. Pārsvarā viņi pārtiek no koku mizām un augu saknēm,” viņš spriež. Tomēr par dabu nevarot izteikt viennozīmīgus spriedumus, tādēļ iespējamība, ka bebriem tās nodara ko ļaunu, nevar tikt pilnībā izslēgta.
Ūdens atkal kļūšot dzidrāks septembra otrajā pusē, kad ūdens temperatūra pazemināsies, alģes nosēdīsies ūdenstilpnes gultnē. Eksperts arī teica, ka viena no aļģu sugām zied asinsarkanā krāsā. “Tāda "biezputra" Rīgas kanālā bija arī 2002.gada,” atceras I.Druvietis.
Veselības inspekcija (VI) brīdina, ka zilalģes var atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu un iespaidot aknu un nervu sistēmas darbību, kā arī radīt ādas iekaisumu. Zilaļģes visvairāk apdraud mazus bērnus un vecus cilvēkus, kuru jutība ir paaugstināta. Neirotoksīnu izraisīto slimību skaitā ir vispārējs vājums, spontāna muskuļu saraušanās, dermatīts, tā saucamā peldētāju nieze, nelieli ādas apdegumi, gremošanas un elpošanas darbības traucējumi, kā arī citas alerģiska rakstura saslimšanas. Savukārt, hepatotoksīni spēj izraisīt aknu darbības traucējumus, kas izpaužas kā vemšana, slikta dūša, reiboņi, kuņģa sāpes, caureja, organisma vājums.
Pagaidām neviens no ridziniekiem nav vērsies pie mediķiem pēc palīdzības pēc saskarsmes ar zilaļģēm
Tāpat riska grupa ir mājdzīvnieki un meža dzīvnieki, kuri dzer upes un ezera ūdeni. Piemēram, ir novērots, ka aitām pietiek ir 0,5 - 1 litram "ziedošā" ūdens, lai iznākums būtu letāls, stāsta VI pārstāve Dace Vīksna.