Savulaik dzīvokļa vietā bija bēniņi, bet Jānim ar sievu bija sapnis tur dzīvot. Liels jumta slīpums un iespaidīgs pažobeļu skaits sarežģīja to. Mērķis bija iespējami vairāk izmantot visu telpu tā, lai nezustu neviens kaktiņš. Iebūvējamās mēbeles izrādījās gan praktisks, gan arī dizaina ziņā piemērots risinājums. Tika veidoti sienu skapji, kuriem ir vairākas rindas un dziļas atvilktnes.
Arhitekts uzsver, nevar taisīt pašmērķīgus dekorējumus un intensīvus toņus, kas pēc pusgada apnīk. Mājoklim ir jābūt kā labam fonam dzīvei. Interjeram vajadzētu būt pašpietiekamam, bet ne uzbāzīgam. Bija svarīgi radīt mierīgu vidi, kur var atpūsties un kas nemācas virsū ar daudzām lietām, tāpēc viss ir iebūvēts.
Mājoklis tapa divu gadu laikā
Pilnīgi viss, izņemot dīvānu un televizoru, ir Jāņa paša dizainēts, uzraudzīts un vietējo meistaru realizēts. Savām rokām Jānis kopā ar tēvu taisīja kamīna monolīta betona balstus, jo neviens izgatavotājs neuzņēmās izveidot tik precīzus veidņus. Dzīvokļa projektēšana un būvniecība aizņēma divus intensīva darba gadus.
Ieceri sāka realizēt, kad Alkšņu ģimenei vēl nebija bērnu. Tika veidota stilīgu jauniešu vide aktīvai dzīvei ar modernu interjeru. Pirms pieciem gadiem veidotais mājoklis vēl joprojām ir tikpat praktisks un sirdij tuvs. Arī ģimenei ar maziem bērniem šī ir labi piemērota dzīvesvieta, jo funkcionalitāte nozīmē arī drošību. Bērnistabā durtiņas un atvilktnes ir veidotas bez rokturiem - tā, lai spēlējoties nebūtu jāraizējas par iespējamām traumām.
Vieta, kurā nevar neko mainīt
Dzīvokļa vidējā daļā ir visas komunikācijas: gāzes apkures katls, ūdensvads, tāpēc tur ir vannas istaba un virtuve. Centrālā telpa dzīvoklī ir viesistaba, kurā gaismu ienes lielie logi. Nelielajai darba istabai ir savs šarms - šķiet, ka tā ir vienīgā vieta dzīvoklī, kur ir daudz nepaslēptu sīkumiņu, kas daudz ko pastāsta par tā saimniekiem. Koridors uz guļamistabām no vienas puses apgaismots ar saules stariem, bet no otras šo gaismu atstaro vannas istabas matētā stikla siena, radot saules pārpilnības efektu. Gaitenī, guļamistabās un virtuvē pa logiem redzamas mājas sienas un nepievilcīgais pagalms, tai pat laikā, radot mājīguma sajūtu un šķietamību, ka esi attālināts no burzmainās pilsētas. Šajās istabās ir ļoti kluss. Aso un slideno kāpņu augšpusē ir izbūvēta terase, no kuras redzama liela daļa Vecrīgas jumtu. Arhitekts skaidro, ka visai telpai ir kopīgs plānojums, kurā būtu grūti kaut ko pārveidot.
Alkšņu ģimenei pieder arī zemes gabaliņš, kur plānots būvēt māju. Tā būs moderna dzīvesvieta, kur funkcionalitātei ir liela nozīme: "Man nepatīk nepraktiskas, pašmērķīgi dekoratīvas lietas, kas nekalpo nekādai jēgai." Dzīvokļa saimnieks stāsta, ka iecere varētu realizēties pēc pieciem gadiem. Kaut arī no Vecrīgas dzīvokļa būtu žēl izvākties, ikdienā te kļūst sarežģīti dzīvot, jo nav ne pagalma bērniem, ne arī lifta, kas būtu noderīgs piektajā stāvā dzīvojošai ģimenei.