Baziliks: pamata garšviela Vidusjūras virtuvei, itāļu pesto mērces
un pastas neatņemama sastāvdaļa. Mozarellas siera un tomātu
tradicionālais partneris. Kā ārstniecības augu to izmanto
vielmaiņas uzlabošanai, centrālās nervu sistēmas tonizēšanai.
Baziliks kalpo arī kā urīndzenošs līdzeklis.
Rozmarīns: sudrabaini zaļās lapiņas ir ļoti aromātiskas - tajās jaušams gan citrusa, gan skuju aromāts. Rozmarīns pēc garšas mazliet atgādina kamparu. To pievieno ēdienu gatavošanas laikā, bet pirms pasniegšanas izņem. Der kā piedeva augļu salātiem, zupām, gaļas (īpaši jēra) ēdieniem un olai. Nav piemērots zivij, nesader ar sarkanajiem dārzeņiem. Rozmarīns der arī peldei vannā.
Timiāns: ass piparmētru un viegls citrona aromāts. Bāzes garšviela franču virtuvei. Apetītlīgs, plaši izmantots aromāts daudziem gaļas (īpaši mājputnu) un dārzeņu ēdieniem. Timiāns atgādina kampara un pipara garšu, tāpēc jālieto ļoti mazās devās pie tomātiem, saldajiem pipariem, baklažāniem, pupām, aromātiskā etiķa, picas, sautētiem un ceptiem gaļas ēdieniem. Tam ir arī dezinficējošas īpašības un ir labs līdzeklis pret klepu.
Koriandrs: pētersīļu dzimtas augs tumši zaļām, mežģīņotām (ja krokotā šķirne) lapām. Kā garšvielas izmanto gan koriandra nogatavojušos augļu dzeltenās sēklas, gan lapas. Sēklas smarža mazliet atgādina salvijas, citrona un ķimeņu aromātu. Lapiņas varēsit izmantot ķīniešu ēdienu pagatavošanā.
Platlapu dārza kreses: vitamīniem, minerālvielām un ēteriskajām eļļām bagāts augs, izmanto ne tikai lapas, bet ziemā arī dīgstus, kas sadīgs 1-2 nedēļās pēc iesēšanas. Var sēt platā keramikas traukā, lēzenā šķīvī bez augsnes, bet uz mitrām salvetēm. Kressalātiem ir dažādas šķirnes. Piemēram, avotu kreses ir ēncietīgs augs, tām izmantojamas tikai lapas.
Raudene: garšaugs, kas ļoti labi der tomātu, liellopu, vistas gaļas ēdieniem un kā garšviela picām. Līdzīgs majorānam, taču nav tik salds, toties ar stiprāku aromātu.
Dilles: latviešu virtuves labais draugs, kas prot piešķirt īpašu valdzinājumu jaunajiem kartupeļiem ar sviestu.
Salvija: ļoti aromātisks garšaugs pildījumiem; esot labs arī sieviešu veselībai. Salvija atgādina kamparu ar vieglu muskusa garšu. Šo garšaugu lieto tikai cepšanas procesā (pie aitas un teļa gaļas, cepta zuša) un ļoti, ļoti maz. Lietojot ārīgi, salvija palīdzēs pret iekaisumiem un iznīcinās mikrobus.
Pētersīļu sulu iesaka arī sejas maskām, bet piestāv buljoniem, gaļas ēdieniem.
Estragonu izmanto svaigā veidā, bet ļoti niecīgā daudzumā, lai nenomāktu citu garšvielu garšu. Ar to dažādo galertu, salātu, zivju, sinepju, etiķu garšu. Viens estragona zariņš papildinās marinējumu un sālījumu aromāta buķeti. Tas satur ļoti daudz minerālvielu. Estragons rosina apetīti, veicina gremošanas orgānu procesus, stimulē kuņģa un zarnu trakta darbību.
Majorāns: aromātiska garšviela, kas mazliet atgādina ķimenes, bet ir saldāka un maigāka. Pavisam nedaudz majorāna pievieno ēdienam īsi pirms pasniegšanas galdā. Tas papildina tomātu, pupu, kartupeļu, klimpu, maltās gaļas, picas un ceptu aknu smaržu un garšu buķeti. Majorāns palīdz kuņģim un zarnu traktam tikt galā ar treknas barības sagremošanu un nomierina nervu sistēmu.
Piparmētrai ir asa un atsvaidzinoša garša. Smalki sagrieztu piparmētru izmanto mērcēs, augļu salātos, pie saldējuma, deserta un kokteiļu rotāšanā. Tai ir dezinficējoša un antiseptiska iedarbība.
Citronmelisa ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc garšas atgādina citronu. Tā papildina visus dārzeņu un lapu salātus, dārzeņu mērces un zupas, kā arī liķierus. Ja citronmelisu izmanto ārstnieciskos nolūkos, tā derēs pret sliktu dūšu, kuņģa spazmām, nomierinās nervus.
Ķimenes: lieliski garšo gaļas ēdienos, kotletēs, taču nav pievienojamas zivīm. Tie, kam nepatīk cietās ķimeņu sēklas, var izmantot maltas ķimenes. Ķimenes rosina apetīti, nomierina spazmveida sāpes kuņģī un zarnu traktā.
Selerijas lapas, kāti un saknes noder salātu gatavošanai. Selerijas uzlabo gaļas ēdienu garšu, ir laba piedeva buljonā un zupā, papildina dažādu salātu garšu. Selerijas ir C vitamīnu avots, un tas satur vēl daudz citu vitamīna un vērtīgu minerālvielu.