Savukārt "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš norāda, ka, paskatoties gaļas un gaļas produktu pārdošanas apjomus, secināts, ka daudz lielāka ietekme par reliģiskiem motīviem uz iedzīvotajiem ir komunālo maksājumu apjomam.
"Pēc bargajiem janvāra saliem februārī komunālie rēķini bija lielāki nekā martā par salīdzinoši maigāko februāri. Tāpēc marta sākumā par spīti gavēnim gaļas produktus mūsu veikalos pirka pat vairāk nekā februāra sākumā - pieaugums gan nav liels, tikai 1%," komentē Andiņš.
"Gavēņa laikā paplašinājām gan saldēto, gan svaigo zivju, kā arī dažādu garneļu piedāvājumu, ko tradīcijas ļauj lietot pārtikā šajā laikā, taču gavēnis nav mainījis patērētāju ēšanas un pirkumu paradumus - cilvēki turpina izvēlēties tos pašus produktus, ko līdz šim, stāsta "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa, norādot, ka gaļas un tās izstrādājumu realizācija gavēņa laikā "Rimi" veikalu tīklā nav mainījusies.
Arī zīmola "Elvi" sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne apstiprina, ka gavēņa laikā nav novērojamas izmaiņas gaļas pārdošanas rādītājos. "Šis jautājums vienmēr kļūst aktuāls gavēņa periodos, bet pārdošanas rādītāji neuzrāda nekādas izmaiņas patērētāju ieradumos," atzīst Grigāne.
"Patlaban arī ekonomiskā situācija nosaka, ka zivju produkcija bieži vien ir dārgāka nekā gaļas produkcija, un, ja cilvēkam jādomā ne tikai par savu reliģisko pārliecību, bet arī naudas maku, tad gaļu ēst sanāk lētāk," skaidro Grigāne.
Kā ziņots, Rietumu kristīgajā baznīcā Lielais gavēnis sākās 17.februārī jeb Pelnu dienā un ilgs 40 dienas, līdz Lieldienām, mudinot cilvēkus vairāk aizdomāties par garīgām un mūžīgām, nevis materiālām vērtībām.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Romas katoļu baznīcā Latvijā, gavēņa laiks simboliski atgādina 40 dienas, ko Jēzus pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības. Gavēnis bijis kā īpašs sagatavošanās laiks tiem cilvēkiem, kuri vēlējās kristīties Lieldienu naktī. Tā laikā kristieši aicināti vairāk uzmanības pievērst lūgšanai, žēlsirdības darbiem un gavēšanai.
Kā skaidro baznīca, atturēšanās no ēdieniem ir tikai viens no aspektiem, jo gavēšanai ir arī cits, sociāls raksturs, ar to saprotot prātīgu rīkošanos ar labumiem, kas ir cilvēku pārziņā, piemēram, neizniekojot ēdienu, ierobežojot plašsaziņas līdzekļu - televīzijas vai datorspēļu - lietošanu. Svarīgs aspekts ir arī savstarpējo attiecību joma, kā, piemēram, piedošana, naida neturēšana, parāda atlaišana.