Manna namiņš pievelk
Lai arī latviešu un lietuviešu valoda pieder baltu valodu grupai, diemžēl ir pavisam maz lietuviešu, kas labi prastu latviski, un otrādi. Tāpēc visbiežāk gadās, ka latvietis, nokļuvis kaimiņos Lietuvā, parasti sāk runāt krieviski. Savukārt Nidā, Neringas pussalas pērlē, novērojama pavisam cita aina — te tūrisma sezonas laikā, kā smejas vietējie iedzīvotāji, uz vienu lietuvieti var saskaitīt septiņus vāciešus, tāpēc nezinātājam pat varētu šķist, ka viņš nokļuvis nevis Lietuvā, bet kādā Vācijas mazpilsētā. Vācu valoda tad skan itin visur. Arī liela daļa lietuviešu, kuri visam gadam naudiņu nopelna, tūrisma sezonā ārzemniekiem izīrējot dzīvokli vai māju, vāciski prot samērā labi.
Vāciešu lielo interesi par Neringas pussalu, bet it īpaši par Nidu,
labi var saprast — pirmkārt, tā atrodas bijušajā Austrumprūsijas
teritorijā, kas kādreiz piederēja Vācijai, un, otrkārt, tieši Nidā
pāris vasaru pirms Otrā pasaules kara mazā namiņā dzīvojis izcilais
vācu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts Tomass Manns. Pēc neatkarības
atgūšanas 90.gadu sākumā mājiņu atjaunoja, izremontēja, un tagad te
iekārtots rakstnieka muzejs un kultūras centrs.
Pavasarī pat labāk
Izbaudīt Neringas pussalas mazpilsētiņu skaistumu, kā arī pastaigāties pa augsto Kuršu kāpu, piekrasti starp Baltijas jūru un Kuršu jomu, protams, var ne tikai tūrisma sezonā vien.
Sākoties pavasarim, kad tūrisma sezonas vēl nav, bet termometra stabiņš aizvējā jau ir krietni pāri desmit grādiem, šeit pavadīt dienu ir pat jaukāk. Klusums, miers, putnu dziesmas un to spārnu švīkstoņa, jūras šalkoņa. Vienreizēji skaists skats atklājas Nidas piekrastē — tur gulbjiem sākušās mīlas rotaļas un acīm pavērās Valentīndienas apsveikuma kartīšu cienīga aina.
Savukārt, sekojot norādēm un ejot pa mazpilsētiņas ielām, šur un tur varēja saost kūpinātu zivju smaržu. Dažviet pagalmos pār žogu var pamanīt uz mutes apgāztas, nesen nodarvotas zvejas laivas.
Vienīgais mīnuss — lai ietu peldēties, ir vēl krietni par vēsu.
Kādā no Rietumeiropas valstu kūrortpilsētām būtu pat neiespējami skaistā, saulainā laikā atrasties kūrortā, kur bez tevis nav pilnīgi nevienas citas dzīvas dvēseles.
Nav naudas, nav problēmu
Pirms došanās uz Neringas pussalu īsu brīdi piestājām Klaipēdā, lai samainītu naudu, taču, kā vēlāk smējāmies, uz Lietuvu nāksies doties vēlreiz, lai to iztērētu. Lieta tāda, ka klusajā sezonā ceļotājs Neringas pussalā var baudīt dabu un neko citu! Lai arī Neringas pussalas mazajās pilsētiņās gājējiem paredzētajās ielās atrodas viena kafejnīca pie otras, laikā, kad tūristi šeit bariem nespieto, tās visas ir slēgtas! Ja vēlas kaut vai tikai iedzert kafiju, jāatgriežas Klaipēdā.
Neilgi pirms atgriešanās Latvijā, braucot pa Neringas pussalas centrālo ceļu, nejauši aizmirsām nogriezties pa labi, kur sānceļš ved uz Baltijas jūras krastu, bet aizbraucām taisni, līdz nācās apstāties pie robežsardzes posteņa. Ir tik sirreāla sajūta, ka tepat, tikai pāris soļu tālāk, jau sākas Krievija — Kaļiņingradas apgabals, kur var nokļūt tikai ar vīzu.
***
Neringa
Neringas pussala ir 97 kilometrus gara — 52 kilometri no tās pieder Lietuvai, bet pārējie 45 — Krievijai.
Neringas rietumu piekrasti apskalo Baltijas jūra, bet austrumu — Kuršu joma.
Uz pussalas dzīvo aptuveni 2700 iedzīvotāju, te atrodas arī vairākas populāras kūrortpilsētiņas — Nida, Preila, Pervalka, Jodkrante. Tūristi visvairāk, protams, iecienījuši Nidu.
1991.gadā Neringā nodibināja nacionālo dabas parku.
2000.gada nogalē Neringas pussalu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pirms pāris gadiem Neringas pussalu ļoti smagi skāra ugunsgrēka liesmas.