Jau Latvijā man patika skriet un vingrot, tagad klāt nākusi peldēšana, jo ir iespēja to darīt. Sāku maijā un peldu, cik ilgi varu. Septembra beigās peldēšana beidzas, jo viļņi kļūst pārāk lieli. Sāk arī traucēt medūzas. Vienas ir kā želeja caurspīdīgās glāžu jeb stikla medūzas, tās nav bīstamas. Otras ir tās, kurām garie dzeloņi. Kad iedzeļ, tad svilst. Medūzu starās, kuras sāk atdalīties, rudenī viegli iepeldēt, jo tās neredz. Vajag īpašu peldkostīmu, lai nosegtos. Mans mērķis ir peldēt līdz oktobrim, bet to nekad neesmu izdarījusi.
Ziemā divas reizes nedēļā ar bērniem eju uz baseinu. Puikam ir astoņi gadi, viņš vēl patstāvīgi nepeld tas nozīmē, ka jāstāv klāt. Meita peld patstāvīgi. Man tāpēc baseinā nekāda lielā peldēšana nesanāk, vairāk nosalstu. Savukārt jūrā puika pats tiek ar sevi galā, un mēs ar vīru varam peldēt.
Jūrā skrienat ar kliedzienu?
Ja vasarā esmu iesākusi peldēt, tad, ūdens temperatūrai pazeminoties, pierodu. Ja ir auksts, saku vīram - nedomā, peldi! Ja sāc domāt, tad gribas brist atpakaļ. Runājot par rūdīšanos, atmiņā man ir bilde no Alsungas bērnudārza. Mums bija jāguļ pusdienlaiks. Bet pēc tam visiem bija jāiet rūdīties. To arī tā sauca - ir jārūdās! Visiem bija linu auduma cimdiņi uzšūti. Stāvējām rindā un pie aukstā ūdens krāna berzējāmies. Tas bija padomju laikā. Tagad dienas vidū nekad ar linu dvielīti neberžos, bet no rīta gan.
Līdz septiņu gadu vecumam savas dzimšanas dienas svinēju kopā ar plaušu karsoni. Bērnībā daudz izslimoju, tagad vairs ne. Varbūt, rūdīšanās ko dod. Parasti jau viss ir galvā, kā nostādi, tā arī ir. Bieži cilvēks saslimst, kad uzdevumi beigušies. Kamēr esi darba procesā, spriedzē, tikmēr neslimo.
Teicāt, ka patīk arī vingrot.
Padomju laikā iznāca čehu grāmata Joga mātēm un bērniem. Man patika
tā grāmatiņa. No mammas esmu mantojusi lokanību, nav grūti tajās
pozās nostāvēt. Uz maza mīksta matracīša vakarā mājās, skatoties
televizoru, pasēžu špagatā. Taču aizrautīgs sporta cilvēks
neesmu.
Vai izvēlaties arī veselīgu pārtiku?
Norvēģijā aizvien vairāk parādās ekoloģiski audzētie dārzeņi, saknes un piena produkti. Tos arī cenšos pirkt. Ir dārgāk, bet šķiet, ka tā pareizāk. Man ļoti svarīgs ir kefīrs. Varētu daudz patērēt, bet nelaime tāda, ka Norvēģijā tas ir diezgan dārgs. Vēl es nedzeru kolu, taču ne veselības, bet politisku apsvērumu dēļ. Pieauguša cilvēka priekšrocība ir tā, ka var dzert vīnu, nav jādzer burbuļūdeņi.
Ģimenē divas reizes nedēļā mēģinām gatavot zivis - lasi, asari vai mencu. Zivis ir jāēd.
Vai ikdienas paradumos ir iesakņojušās norvēģu tradīcijas?
Norvēģijā cilvēki tic savam nacionālajam produktam - zivju eļļai. Pēc bērna piedzimšanas medmāsa stāsta, cik mēnešu vecumā tā jāsāk lietot. Sākumā teica, ka jālieto no trīs mēnešu vecuma, vēlāk - no divu. Studiju laikos brīnījos, ka kopmītnēs ledusskapī stāv zivju eļļa un pieaugušie kā bērni to dzer. Tagad arī es dzeru zivju eļļu. Bet ne tik fanātiski kā norvēģi. Viņiem vienalga, kur dodas, līdzi ir zivju eļļa. Pat viesnīcās brokastīs ir izliktas zivju eļļas pudeles. Nacionālais produkts. Norvēģi uztur eļļas patēriņu ar šo mītu. Bet uz to jāskatās ar skepsi, jo ir pētījumi, kas rāda, ka no zivju aknām gatavotā eļļa nemaz nav tik veselīga.
Kā tiekat galā ar stresu?
Lai sakārtotu domas, ir vajadzīgs puķu dārzs. Mana mamma mēdza teikt, ka zeme uzlādē fiziski. Kā mobilā telefona lādētājs - ieliec pirkstus zemē, un tavs telefons uzlādējas. Agrāk, kad dzīvoju dzīvoklī, kopu puķu podu. Tagad ir māja ar lielāku puķu dārzu. Izveidot apkārtējo vidi ir fizisks darbs. Ja puķe vēl izaug un uzzied, tad prieks. Man fiziska slodze ir svarīga. Bēdīgi, ka maniem bērniem neiznāks tāda fiziskā darba pieredze, kā bija man. Fiziskais rūdījums dod garīgo rūdījumu. Man bija jāravē bietes, jākrauj siens. Bērniem saku - ejam lasīt ābolus!
Vai bez zivju eļļas jūs vēl kas pārsteidz norvēģu
paradumos?
Latvijā ģimenēs jau mazotnē mūs mācīja - vecāsmātes un mammas
zināja, kādas zāļu tējas jāvāc, kā un kam jādzer. Aizbraucot uz
Norvēģiju, man bija šoks, ka viņiem absolūti nav nekādu zināšanu
par to. Cilvēki ar šādu domāšanu tika uzskatīti par ekstrēmiem
frīkiem. Raganu dziedniecība! Taču tagad tas mainās. Kas tad ir
moderns? Aizmirstais vecais. Mājās man ir alveja. Jebkuram
apdegumam primārais ir uzlikt alveju.