Mūs pameta vienus pašus okeāna vidū, un tūkstoš gadu neviens nelikās zinis. Tā stāsta mākslinieks Halgūms Helgasons īsā video, ko rāda lidmašīnā ceļā uz Reikjavīku. Viņš runā par viduslaikiem, kad Īslandi iekaroja dāņi, bet tad pameta šo salu mēra, pirātu, bada un vulkānu varā.
Tagad par Īslandi runā bieži. Vēl pirms neilga laika to piesauca kā neticama ekonomiska uzplaukuma piemēru, bet tagad jūt līdzi tieši pretēja iemesla dēļ — pagājušajā rudenī sākās krahs, kad valdībai bija jāsteidzas nacionalizēt bankas, bet tūkstošiem īslandiešu jāsamierinās ar faktu, ka viņi ir kļuvuši par bezdarbniekiem. Tas viss riskantu finanšu ieguldījumu dēļ.
Viena no krīzes sekām ir kronas devalvācija — gluži vai neticama vietējās valūtas vērtības krišanās. Tas, kas pirms gada maksāja vienu summu, tagad ir divreiz lētāk — ar noteikumu, ja esi ārzemnieks un tev makā ir spēcīgāka valūta. Piemēram, pirms gada 100 Īslandes kronu varēja nopirkt par 71 santīmu, tagad pietiek ar 48 santīmiem. Kronas lielākajā vājuma mirklī pagājušā gada decembra sākumā pietika pat ar 38 santīmiem.
Tātad vismaz vienā ziņā Īslande tagad ir kļuvusi tuvāka, tas ir, lētāka, jo, kā zināms, tā vienmēr ir izcēlusies ar diezgan augstām cenām.
Pēc ierašanās agrā rīta stundā, kad virs kalniem parādījās pirmie saules stari, uzreiz devos īsā pastaigā pa pilsētu. Orientēties ir viegli — ziemeļos ir osta, dienvidaustrumos ir iespaidīgā Halgrīmsa baznīca, bet dienvidrietumos ir pīļu un gulbju pilnais Tjorna ezers. Protams, bija neliela vilšanās, redzot, ka 75 m augsto Halgrīmsa dievnamu (celts no 1940. līdz 1974.gadam) apskāvušas rekonstrukcijas stalažas. Baznīcas priekšā stāv Leifa Eriksona piemineklis, godinot Īslandē dzimušo pētnieku, kurš pirmais sasniedza Ziemeļamerikas krastus — krietni vien agrāk par Kristoferu Kolumbu.
Valis šķīvī
Kā gaļēdāja reizēm nonāku dilemmā — ir ēdiens, kas labi garšo, bet kura
lietošana rada vainas apziņu. Valis garšo tik labi, ka es tomēr spēju
aizmirst par majestātisko dzīvnieku. Savukārt alks ir tik izteiksmīgs
putns, ka no savas apziņas izmest nevaru, — gara acīm redzu omulīgo,
melnbalto putnu ar koši oranžo knābi.
Abus medījumus izmēģināju nelielā jūras velšu restorānā 3 Frakkar, kas atrodas klusā ieliņā turpat kaimiņos lielajam dievnamam. Joslaļa gaļa tika pasniegta koši sārtās sašimi šķēlītēs kopā ar lasi, vasabi pastu un ingveru. Uz galda likto dzīvnieku pie Īslandes krastiem ir daudz, turklāt galdabiedrs mierināja, ka šie vaļi principā ir tas pats, kas lieli, trekni tunči. Alks tiek pasniegts kūpināts, lociņu vinegreta mērcē. Bet es tik un tā redzu klātneesošo oranžo knābi.
Izvēlos turpināt tikai ar vali. Tagad tas peld krēmīgā piparu mērcē ar kartupeļu un burkānu šķēlītēm. Tik gardi, ka šķīvi izslauku ar maizi.
Rēķins ir 2900 kronu (14 latu). Pirms gada ārzemniekam, rēķinot savā valūtā, būtu jāmaksā divtik vairāk.
Skaļās naktis
Īslandes nacionālajā muzejā apskatāmi eksponāti, to vidū arī cilvēku mirstīgās atliekas, no VIII līdz XII gadsimtam. DNS analīzes apliecinājušas, ka pirms tam neapdzīvotās salas pirmie iemītnieki bija norvēģu vīriešu un ķeltu sieviešu pēcnācēji. Tālab muzejā apskatāmi vikingu ieroči, ķeltu rotaslietas un britu monētas.
2001.gadā, kad pilsētas centrā tika būvēta jauna viesnīca, nejauši tika atrakta sena dzīvojamā māja, kas tagad kļuvusi par vienu no muzeja interesantākajām lietām. Pazemē atrodas ovāla telpa, kurā pie sienām salikti monitori. Stāvot vidū, var vērot notikumus, kas it kā noris jums apkārt, — kāds cenšas noķert putnu, no nelielas būdiņas tiek iznests mironis, kāds slauc kazu. Šo ekspozīciju sauc par "871 +/- 2". Tas ir aptuvenais laiks, kad vēsturisko apmetni apraka vulkāna izvirdums.
Savā pirmajā vakarā Īslandē nolēmu izbaudīt vēl vienu lokālu īpatnību — runtur. Tulkojot burtiski, sanāk "griešanās riņķī". To attiecina uz divām aktivitātēm — staigāšanu no bāra uz bāru un loku mešana pa pilsētas centru, no siltā auto salona vērojot apkārtējos. Reikjavīkas galvenā iela ir pilna ar kafejnīcām, restorāniem, krogiem un veikaliem, un tā stiepjas aptuveni pusotru kilometru. Piektdienu un sestdienu vakaros tā visā garumā pārvēršas par vienu lielu ballīšu vietu gan vietējiem, gan iebraucējiem.
Alkohols Īslandē vienmēr ir bijis ļoti dārgs. Pēc kronas devalvācijas tas makā kož mazāk sāpīgi, bet aizvien kož. Reikjavīkas nakts dzīve ir leģendām vīta, un tam ir zināms pamats — dejošana, iedzeršana, smiekli un flirtēšana ilgst līdz pat agra rīta stundām. Bāri un klubi ir pārpildīti. Lai pārvietotos, lietā jāliek elkoņi. Neuztraucieties, ka esat nepieklājīgi. Te visi tā dara.
Kluba 22 otrajā stāvā pie manis pienāca kāds blonds bārdains jauneklis un, knapi šļupstot, mēģināja kaut ko teikt īslandiski. Vēlāk centās angliski. Iespējams, pirms desmit aliem viņam kaut kas arī būtu sanācis.
"Kā iet?" es centos pārkliegt troksni.
Viņš domāja pāris sekundes un tad atbildēja: "Es gribu atpakaļ savu sievu. Es gribu atpakaļ savu naudu." Tik daudz es sapratu.
"Ko tu gribi?" es apmulsusi pārprasīju. Bet viņš pagrieza muguru un aizgāja uz bāru pēc vēl viena alus.
Sliktais Gordons
Otrajā dienā nolēmu nogaršot marinētu haizivi. Biju dzirdējusi komentārus, ka šī delikatese hakarl garšo kā apavu smēre. Nedēļas nogalē laukumu pie ostas pārņem utenis. Tajā kāda flegmatiska sieviete man pasniedza uz kociņa uzdurtu balti rozīgu gaļas gabaliņu. Oda pēc amonjaka, taču garšoja pēc zivs. Tiesa, vēlāk mutes augšdaļā palika dīvaina pēcgarša, kura par sevi it īpaši atgādināja, kad es staigāju gar stendiem ar lietotām kurpēm, afrikāņu maskām, vilnas dūraiņiem un lieliem, celofānā ietītiem svaigiem astoņkājiem.
Kamēr es dīkdienīgi klīdu pa tirgu, laukumā iepretim parlamentam sapulcējās tūkstošiem protestētāju. Tagad šādas pulcēšanās notiek katru sestdienu. Dusmīgie īslandieši kaunina valdību, šausta Starptautisko Valūtas fondu (kas novembrī piešķīra aizdevumu) un īpašas rupjības velta britu premjeram Gordonam Braunam, kurš oktobra beigās, redzot Īslandes milstošo finanšu krahu, iesaldēja Īslandes banku kontus Lielbritānijā, izmantojot pretterorisma likuma normas.
Kāda virtuves piederumu veikala logā ielikts plakāts ar uzrakstu "Mīļais Gordon, labāk šeit nerādies!" Savukārt apģērbu veikalā Dogma var nopirkt krekliņu ar premjera seju un uzrakstu "Brauns ir kaku krāsa" (vārdu spēle ar "brown", kas angliski nozīmē brūns).
Taupiet naudiņu
Tad devos vienas dienas ekskursijā ar autobusu. Pirmā pieturvieta ir
Tingvellira — pasaulē pirmā parlamenta vieta. Šajā ielejā ar skatu uz
plašu lavas lauku un kristāldzidro Oksaras upi tautas pārstāvji sāka
pulcēties 930.gadā. Blakus esošajā aizā ūdens ir tik dzidrs, ka var
redzēt vismaz divu metru dziļumā samestās monētas. Mūsu gide Kristīne
gan brīdina: "Labāk savu naudu nemetiet. Nekādu laimi tas nenes. Tā ir
tikai naudas šķiešana."
Kopā ar citiem līdzbraucējiem pa apledojušo taciņu nokāpām kanjonā, kas savulaik bijusi Eirāzijas un Amerikas tektonisko plātņu šķelšanās vieta. Kontinenti aizvien turpina attālināties aptuveni par 2—3 centimetriem gadā, izraisot diezgan spēcīgas zemestrīces. Toties pazemes aktivitātes palīdz virszemē dzīvojošajiem — ģeotermālā enerģija apsilda vairāk nekā 80% māju un saražo ceturto daļu patērētās elektrības.
Iepazīšanās ar ģeotermisko spēkstaciju mūs gaidīja arī pēc majestātiskā Gulfosa ūdenskrituma. Bet pēc ekskursijas šajā karsto ūdeņu valstībā atkal sēdāmies busā, kur gide pieteicās pastāstīt par elfiem. Kāds no ekskursantiem esot par tiem interesējies. Jā, Īslandē tik tiešām ir cilvēki, kas ticot šiem "neredzamajiem cilvēkiem", kas dzīvo klinšu alās. Ja kāds iztraucē viņu mieru, to piemeklē audzējs, aklums vai vēl kas ļaunāks. Tad gide piebilda — varbūt pat ir labi, ka mēs ticam elfiem, jo tas attur no dabas un ainavas postīšanas.
Bēdu slīcināšana
Vairākas tūrisma firmas rīko izbraucienus uz Zilo lagūnu, kas atrodas apmēram 45 minūšu attālumā no galvaspilsētas un 20 minūšu braucienā no lidostas. Viesi var plunčāties pienaini zilā baseinā, kura sāļā ūdens temperatūra ir +37,+39 grādi. Ieeja maksā 20 eiro. Zilo lagūnu, protams, iecienījuši tūristi, bet pašiem īslandiešiem pietiek arī ar citiem dabas apsildītiem baseiniem, ko var lietot visu gadu.
Otrajā vakarā Reikjavīkā apmeklēju vienu no šiem baseiniem Laugardalslaugas sporta kompleksā līdzas zooloģiskajam un botāniskajam dārzam. Pāris stundu pēc rieta gaiss bija kodīgi salts. Peldkostīmā sēžot karstā baļļā ar vēl dažiem svešiniekiem, es priecājos par karstajiem garaiņiem (kas nedaudz ož pēc sēra) un spēju noticēt faktam, ka īslandieši diezgan bieži tiek ierindoti pašu laimīgāko pasaules nāciju sarakstā. Galu galā arī finanšu krīzes ar laiku pāriet.
***
***
Praktiskā informācija
Aviobiļete. Rīga—Reikjavīka, piemēram, marta sākumā ar airBaltic un Icelandair caur Oslo, sākot no Ls 360.
Naktsmājas. Vienkārša Metropolitan Hotel
(Metropolitan.is) Reikjavīkas centrā piedāvā naktsmājas, sākot no Ls 20. Viesu nams Sunna prasa, sākot no Ls 22.
Samaksājot latu par autobusu vai Ls 5 par taksometru, var tikt līdz Reykjavik City Hostel, kas atrodas līdzās zooloģiskajam un botāniskajam dārzam. Tur gultas vieta četrvietīgā vai sešvietīgā istabā maksā Ls 9, brokastis — Ls 4.
Ko darīt. Piestājiet Tūrisma informācijas centrā (Adalstraeti 2), kas darbdienās atvērts no pulksten 9 līdz 18, sestdienās līdz 14, bet svētdienās līdz 12. Tur var izvēlēties brošūras un kartes, pasūtīt ekskursijas un nopirkt viesu karti Reykjavik Welcome Card (24 stundām — Ls 5,8, 48 stundām — Ls 8,2, 72 stundām — Ls 10,6) — tā dod iespēju apmeklēt piecus muzejus, peldbaseinu un lietot sabiedriskos autobusus un prāmjus.
Ekskursijas ārpus Reikjavīkas organizē vairākas firmas. Lielākās no tām ir Reykjavik Excursions (Re.is) un Iceland Excursions (Icelandexcursions.is). Zelta loks pa Īslandi sestdienās maksā aptuveni Ls 45, bet izbrauciens uz Zilo lagūnu — Ls 17.
Vienas un vairāku dienu ceļojumu suņu pajūgā, ar sniega motociklu vai pārgājienu pa ledāju piedāvā HuskyTravel (Husky-travel.is).
Vairāk informācijas
Reikjavīkas tūrisma birojs — Visitreykjavik.is un Īslandes tūrisma birojs — Goiceland.org. Mēģiniet pilsētā atrast bezmaksas avīzi angļu valodā Reykjavik Grapevine, kas uzskaita visus kultūras un izklaides pasākumus
(Grapevine.is).